Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs
| Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs | |
|---|---|
 Ieeja Botāniskajā dārzā | |
 | |
  Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs | |
| Tips | Botāniskais dārzs |
| Atrašanās vieta |
 Kandavas iela 2, Rīga, Latvija |
| Koordinātas | 56°57′0.61″N 24°3′35.59″E / 56.9501694°N 24.0598861°EKoordinātas: 56°57′0.61″N 24°3′35.59″E / 56.9501694°N 24.0598861°E |
| Platība | 14.8 ha |
| Izveidots | 1922 |
| Mājaslapa |
www |
Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs ir Latvijas Universitātes struktūrvienība. Tas dibināts 1922. gadā, lai nodrošinātu mācību un pētniecisko bāzi LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Augu morfoloģijas un sistemātikas un Augu fizioloģijas un anatomijas institūtiem, kā arī, lai veiktu plašākas sabiedrības informēšanu. Tas ir 15 ha liels, atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2. Tajā var iepazīt Latvijas un pasaules augus — vairāk nekā 6000 dažādības.[1]
Dārzā attīsta inovatīvas metodes dārzkopībā, veic selekcijas darbu, veido un uztur kolekcijas, kopš 1924. gada publicē sēklu sarakstu Index seminum un uztur sakarus ar 500 botāniskajiem dārziem 50 valstīs.[2] Botāniskā dārzā npotiek liels sabiedrības izglītošanas darbs ar skolēniem, plašāku sabiedrību par dabu, dabas procesiem, dabas aizsardzību. Dārzs iesaistījies ES finansētos projektos par purvu izpēti, atjaunošanu un aizsardzību,[3] kā arī par dārzkopību un dārzu izmantošanu tūrisma attīstībā.
Botāniskā dārza teritorijā atrodas Latvijas Universitātes Astronomijas institūta Zemes mākslīgo pavadoņu novērošanas stacija un Latvijas trigonometriskā tīkla ģeodēziskais sākumpunkts.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dibināts 1922. gadā,[4] sākumā atradās pagaidu vietā Dreiliņos un bija Latvijas Universitātes Augu morfoloģijas un sistemātikas institūta pārziņā.[4] Tā direktors visus pirmskara gadus bija Nikolajs Malta. 1926. gadā LU izdevās iegūt piemērotu zemes gabalu Rīgā agrākās Volfšmita muižiņas vietā.[4] 1927. un 1928. gadā uz Kandavas ielu 2 pārcēlās Augu fizioloģijas un anatomijas institūts. Tajā pašā gadā iegūti līdzekļi katlumājas, palmu mājas un daļas siltumnīcu būvei.[5]
Līdz 1939. gadam bija uzceltas 8 augu mājas. Ik gadus tika izdots sēklu katalogs Index seminum sēklu apmaiņai ar apm. 250 ārzemju botāniskajiem dārziem un 11 Latvijas iestādēm.
1923. gadā Pauls Galenieks tika komandēts uz Vāciju, Austriju un Šveici, lai iepazītos ar botānisko dārzu organizēšanu un pārvaldīšanu Viduseiropā. Sava ceļojuma laikā viņš iepazina 11 botāniskos dārzus. Pēc pāriešanas darbā uz Lauksaimniecības fakultāti P. Galenieks atstāja botānisko dārzu, bet atgriezās tajā kā direktors pēc Otrā pasaules kara. Daudz laika un enerģijas veltīja tā atjaunošanai.[6]
Dārza attīstības sekmēšanai 1932. gadā bija nodibināta LU Botāniskā dārza draugu biedrība. Kopš 1926. gada tika izdoti LU Botāniskā dārza raksti Acta horti botanici Universitatis Latviensis. 1939. gadā Botāniskajā dārzā strādāja doc. Aleksandrs Zāmelis, jaun. asist. Aleksandrs Melderis, laborants E. Melderis un dārznieki M. Pālens,[7] V. Irbe, K. Mednītis.[8]
Kolekcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sukulentu māja
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Botāniskā dārza ekspozīcijā ir aptuveni 700 dažādi sukulentie augi, no kuriem gandrīz puse ir no kaktusu dzimtas. Kolekciju siltumnīcas pirmajā daļā eksponēti augi no Ziemeļamerikas tuksnešiem, īpaši Meksikas sukulenti, ko pārstāv agaves Agave, laimiņi Sedum, eševērijas Echeveria un kaktusi. Vecākais eksemplārs ir tūbainā opuncija Opuntia tuberosa, kas kolekcijā ir no 1930. gada. Ekspozīciju siltumnīcas otrajā daļā eksponēti augi no Āfrikas sausajiem reģioniem. Visplašāk pārstāvēta Dienvidāfrikas un Madagaskaras sukulentā flora. Šiem reģioniem raksturīgas sukulentās eiforbijas Euphorbia, no kurām daudzas sugas vizuāli līdzinās kaktusiem.
Tropu māja
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ekspozīcijā apskatāmi augi, kas dabā aug mitrajos tropos — joslā abpus ekvatoram. Tur visu gadu ir mitrs gaiss un augsta temperatūra, kas veicina augu augšanu. Kolekcijā ir aptuveni 400 dažādu nosaukumu augi. Tropu siltumnīcas baseinā aug arī viena no lielākajām ūdensrozēm Dienvidamerikas Krusa viktorija Victoria cruziana. Viens no Āfrikas tropu nozīmīgiem kultūraugiem ir kafija Coffea un Āfrikas kigēlija Kigelia africana jeb desu koks. Savukārt Āzijas tropu floru raksturo nosmailotais banāns Musa acuminata, lielā bambusniedre Thysanolaena maxima un lielsakņu alokāzija Alocasia macrorrhizos, kuras sakneņi austrumu tautām ir iecienīti pārtikā. Kolekcijā plaši pārstāvēta ir orhideju dzimta no dažādiem tropu apgabaliem. Pasaulē aizsargāta suga ir vaniļas orhideja Vanilla planifolia, kuras kāpelējošais stumbrs vēl nav sasniedzis 3 m garumu, kas nepieciešams, lai tā uzziedētu. Tropu ekspozīcijā ir apskatāmas vairāk nekā 50 papardes no dažādām pasaules vietām.
Palmu māja
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Subtropu augu ekspozīcija atrodas Palmu mājā, kas ir dārza centrā esošā lielākā siltumnīca. Tās augstums ir 24 metri. Ekspozīcijā ir apskatāmi augi, kas dabā aug subtropos — starp 30˚ un 40˚ ziemeļu un dienvidu platuma grādiem kontinentu austrumu un rietumu piekrastē un Vidusjūras reģionā, kur ir sausas, karstas vasaras un maigas ziemas.
Ekspozīcijā ir aptuveni 400 dažādu nosaukumu augi, tostarp Latvijā lielākā palmu kolekcija ar 37 palmu sugām un varietātēm. Viens no vecākajiem eksponātiem ir liellapu fikuss Ficus macrophylla no Austrālijas, kas šeit aug jau no 1928. gada. Starp 18 dažādiem skujkokiem izceļas varenā Bidvila araukārija Araucaria bidwilii un dažādlapu araukārija A. heterophylla. Kolekcijā ir vairākas reliktas sugas, tai skaitā metasekvoja Metasequoia glyptostroboides un dižā volemija Wollemia nobilis. Šeit ir apskatāmi arī pārtikā izmantojami augi, piemēram, dateļpalma Phoenix dactylifera, vīģe Ficus carica, dižais laurs Laurus nobilis, citrons Citrus limon, granātkoks Punica granatum 'Nana', olīvkoks Olea europaea un citi.
Līdzās citu pasaules reģionu floru pārstāvjiem un krāšņumaugu kolekcijām Botāniskajā dārzā var aplūkot aptuveni 400 Latvijas savvaļā sastopamu augu sugas, to skaitā 83 Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītas sugas. Daļa no tām ir dažādās ekspozīcijās un dendrārijā, bet purvu un zālāju biotopiem ir izveidotas atsevišķas ekspozīcijas.
Acālijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]LU Botāniskajā dārzā ir apskatāma lielākā acāliju kolekcija Ziemeļeiropā —126 dažādības. Latvijā acālijas sāka audzēt 20. gadsimta sākumā. Latvijas Universitātē pirmā acāliju kolekcija gāja bojā Otrā pasaules kara gados. Pašreizējo kolekciju 1956. gadā sāka veidot prof. Rihards Kondratovičs — tajā ir šķirnes no Latvijas, Vācijas, Beļģijas, Nīderlandes un citām Rietumeiropas valstīm, kā arī no ASV un Ukrainas. R. Kondratovičs nodarbojās arī ar acāliju selekciju un laikā no 1962. līdz 2017. gadam izveidoja 26 acāliju šķirnes. Dārzā tiek audzētas arī bij. Tukuma izmēģinājumu paraugdārzniecībā 50. — 80. gados izveidotās šķirnes.
Dendrārijs Dārza brīvdabas ekspozīcija aizņem 9 ha lielu platību. To sāka veidot 20. gadsimta 30. gados, kad no Špēta kokaudzētavas Berlīnē iepirka dažādu koku un krūmu stādus. Sākumā dendrāriju bija iecerēts veidot pēc sistemātiskā principa pa dzimtām, taču parka veco stādījumu un atšķirīgo ekoloģisko prasību dēļ šis princips ievērots tikai daļēji. Pēckara periodā daudzi augi iegūti no bijušās Šoha kokaudzētavas (Nacionālā botāniskā dārza) Salaspilī. Tā 50. gados izveidota daļa no tūju un paciprešu kolekcijas. Vēlākajos gados daudzi koki un krūmi izaudzēti no sēklām vai spraudeņiem, kas saņemti no dažādiem botāniskajiem dārziem.
Dekoratīvie lakstaugi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dekoratīvo lakstaugu kolekcijās ir dažādas krāšņas ziemciešu šķirnes un savvaļā sastopamas sugas, galvenokārt — peonijas, dienziedes, hostas, flokši, īrisi, dekoratīvās zāles, papardes, sīpolpuķes, ūdensaugi un daudzi citi, kā arī dālijas un lilijas. Ekspozīcijās ir skatāmi vairāk nekā 1600 dažādu nosaukumu augi. Tie ir stādīti atbilstoši augu ekoloģiskajām prasībām pret gaismu, mitrumu, augsni un kaimiņaugiem. Piemēram, izveidots akmeņdārzs.
Augu grupas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augu grupas ir izveidotas kā mācību līdzeklis padziļinātai botānikas iepazīšanai. Tā ir Botāniskā dārza vecākā kolekcija, kuru 20. gadsimta 20. gados izveidoja dārza dibinātāji prof. Nikolajs Malta un prof. Pauls Galenieks, privātdocents Aleksandrs Zāmelis un dārznieks Mārtiņš Pālens. Izveidotas Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas, Tehniskie augi, Ārstniecības augi un Augu sistemātiskās grupas. Dažu grupu stādījumi saglabājušies vēsturiskaja izskatā.
Tropu tauriņu māja
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dabas daudzveidības izzināšanai un apmeklētāju piesaistīšanai Dārzā 2012. gadā uzcelta Tropu tauriņu māja. Tajā vasaras mēnešos var klātienē vērot tauriņus no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas tropiskajiem džungļiem. Tauriņu mājas apmeklējums ir iekļauts Dārza apmeklējuma biļetes cenā.
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs piedāvā ekskursijas[9] gida pavadībā, kas dod iespēju izzināt augu kolekcijā apskatāmo augu izcelsmi, svarīgākās īpašības un interesantākos faktus. Skolēniem Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs piedāvā apmeklēt tematiskās nodarbības[10] par dažādām botānikas tēmām.
Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā notiek dažāda veida kultūras pasākumi — koncerti, lekcijas, dejas performances, brīvdabas kino seansi, gadskārtu svinības, saulgriežu tirdziņi un citi pasākumi, kas ļauj ne vien baudīt dabas krāšņumu, bet arī vienlaikus uzzināt ko jaunu un atpūsties.
Attīstība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2013. gadā mecenāti Boriss un Ināra Teterevi un LU rektors Mārcis Auziņš parakstīja nodomu protokolu par sadarbību un atbalstu projektiem Latvijas Universitātes Botāniskā dārza attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī Eiropas humānās tradīcijās balstītu zināšanu un prasmju izplatīšanai. Projekta īstenošana noritēja līdz 2017. gada nogalei. Četru gadu laikā atjaunoja dārza centrālo daļu, kā arī daļu rododendru, ziemciešu un paparžu stādījumu. Veica vecā koka dēļu žoga nomaiņu uz mūsdienīgu un izturīgu metāla žogu, izveidoja arī Latvijas savvaļas augu kolekciju un alpināriju. 2017. gadā atjaunoja ābeļdārzu.
Direktori
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Šis saraksts ir nepilnīgs; Tu vari palīdzēt, to papildinot.
- 1922—1944: Nikolajs Malta
- 1945—1949: Pauls Galenieks
- 1949—1953: Emīlija Ozoliņa
- 1953—1955: Aldonis Vēriņš
- 1955—1965: Rihards Kondratovičs
- 1965—2002: Ādolfs Zorgevics
- 2007—2016: Anta Sparinska
- 2016—2018: Toms Andersons
- 2018—2023: Uldis Kondratovičs
- 2024—pašlaik: Kristaps Kunrads
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Botāniskais Dārzs». www.botanika.lu.lv.
- ↑ «Index Seminum». www.botanika.lu.lv.
- ↑ «LIFE». www.botanika.lu.lv.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 742.—743. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
- ↑ Latvijas Universitāte 1919 — 1929. Rīga, 1929.
- ↑ Dr. biol. emeritus Gaidas Ābeles atmiņas
- ↑ «Mārtiņš Pālens». www.botanika.lu.lv.
- ↑ N. Malta. IV Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte. Latvijas Universitāte 20 gados. Rīga, 1939.
- ↑ «Ekskursijas». www.botanika.lu.lv.
- ↑ «Tematiskās nodarbības». www.botanika.lu.lv.