Jānis Blaževičs
| Jānis Blaževičs | |
|---|---|
 | |
| Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts | |
|
Amatā 1990 — 1993 | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1947. gada 2. oktobrī Konstantinovas pagasts, Daugavpils apriņķis, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | PSKP (1974—1990) |
| Partiju apvienība | LTF (1990—1993) |
| Tēvs | Vladislavs Blaževičs |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Rita Blaževiča |
| Bērni | Vineta un Uldis Blaževiči |
| Profesija | inženieris-mehāniķis, politiķis, uzņēmējs |
| Augstskola | Rīgas Politehniskais institūts |
|
Apbalvojumi   | |
Jānis Blaževičs (dzimis 1947. gada 2. oktobrī Konstantinovas pagastā) ir latviešu inženieris mehāniķis, tautsaimniecības un sabiedriskais darbinieks, uzņēmējs, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts (1990—1993), PSRS un Latvijas politiķis (1980-1996).
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1947. gada 8. oktobrī Konstantinovas pagastā Vladislava Blaževiča ģimenē. Studēja Rīgas Politehniskā institūta Aparātbūves un automatizācijas fakultātē, pēc studiju beigšanas strādāja Līvānu bioķīmiskajā rūpnīcā kā inženieris mehāniķis, pēc tam bijis ceha priekšnieks, vēlāk - nodaļas vadītājs.
1974. gadā kļuvis par PSKP biedru.
Bija Preiļu rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs (1980—1986).[1] Vēlāk bija PSKP Ventspils rajona komitejas pirmais sekretārs un Ventspils rajona Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs.[2] Sadarbojies ar Latvijas Tautas fronti. Bijis viens no autoriem Latvijas Komunistiskās partijas jaunajai programmai, kas krasi atšķīrās no PSKP principiem. 1990. gadā izslēgts no PSKP par šķeltniecisku darbību.
Atmodas kustības laikā 1990. gadā J. Blaževiču ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 199. Ziru vēlēšanu apgabala. Kā neatkarīgais deputāts darbojies Latvijas Tautas frontes frakcijā (1990—1993), bijis Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā. 1990. gada 4. maijā viņš balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[3]
.jpeg)
Pēc deputāta pilnvaru termiņa beigām J. Blaževiču iecēla par valsts akciju sabiedrības [4] "Ventspils nafta" direktoru. No 1997. gada viņš bija AS "Ventspils nafta" prezidents un padomes priekšsēdētāja vietnieks, vēlāk AS "Rietumu cauruļvadu sistēma" (AS “RCS”) prezidents. No 1999. līdz 2006. gadam viņam kopā ar Aivaru Lembergu, Igoru Skoku un Genadiju Ševcovu piederēja Nīderlandē reģistrētā kompānija Yelverton Investments B.V., kas bija uzņēmuma AS "Ventbunkers"[5] lielākais akcionārs.[6]
Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (1991)
- Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira (2000)
Vaļasprieks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Medības un sporta nodarbības.
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- «Latvijas Republikas dibinātāji un atjaunotāji — Jānis Blaževičs» // Dokumentālā filma par J. Blazeviču, Autors: Vidzemes Augstskola, 2020.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «latgalesdati.du.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 2. janvārī. Skatīts: 2020. gada 2. janvārī.
- ↑ Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā Archived 2020. gada 1. Janvāris Wayback Machine vietnē. Barikadopēdijas fonds
- ↑ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas Archived 2019. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. saeima.lv
- ↑ VENTSPILS NAFTA, Akciju sabiedrība Lursoft.
- ↑ «AS Ventbunkers oficiālā mājas lapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 15. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 14. aprīlī.
- ↑ Par Lemberga patiesajiem īpašumiem liecinājis arī Blaževičs apollo.lv 2008. gada 2. septembrī