Bihava (Baltkrievija)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par pilsētu Baltkrievijā. Par citām jēdziena Bihava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Bihava
Быхаў
Быхов
Pilsētas panorāma no Dņepras upes
Pilsētas panorāma no Dņepras upes
Karogs: Bihava
Karogs
Ģerbonis: Bihava
Ģerbonis
Bihava (Baltkrievija)
Bihava
Bihava
Koordinātas: 53°31′15″N 30°14′43″E / 53.52083°N 30.24528°E / 53.52083; 30.24528Koordinātas: 53°31′15″N 30°14′43″E / 53.52083°N 30.24528°E / 53.52083; 30.24528
Valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Apgabals Mogiļevas apgabals
Rajons Bihavas rajons
Rakstos 1430
Pilsētas tiesības 1773
Iedzīvotāji (2016)
 • kopā 17 012
Laika josla EET (UTC+3)
Mājaslapa bykhov.gov.by
Bihava Vikikrātuvē

Bihava (baltkrievu: Быхаў) jeb Bihova (krievu: Быхов) ir pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, Bihavas rajona centrs pie Dņepras upes.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta ir sens Lietuvas lielkņazistes ieroču ražošanas centrs. 14. gadsimtā bija Švidrigaiļa īpašumā, vēlāk kļuva par Gaštautu, tad Hodkeviču, bet 1628. gadā — Sapehu īpašumu. 16. gadsimta beigās—17. gadsimta sākumā pilsēta tika pārvērsta par nocietinātu vietu. Bihava divreiz piedzīvoja ievērojamus aplenkumus. 1702. gadā to aplenca un ieņēma koalīcija, kas karoja pret Sapehu dzimtu, bet 1707. gadā Ziemeļu kara ietvaros, cietoksni ieņēma un nopostīja krievu karaspēks.

1772. gadā Bihava Polijas pirmajā dalīšanā tika iekļauta Krievijas impērijā. 1902. gadā pilsētā tika izbūvēts dzelzceļš. No 1917. gada 11. septembra līdz 19. novembrim Bihovā ieslodzījumā atradās Krievijas armijas ģenerāļi, kuri bija atbalstījuši Korņilova dumpi. Daudzi no tiem vēlāk kļuva par redzamiem Balto kustības līderiem. Otrā pasaules kara laikā pilsētu 1941. gada 4. jūlijā ieņēma vācu karaspēks. Gandrīz visi pilsētas ebreju iedzīvotāji tika ieslodzīti Bihavas geto, bet vēlāk iznīcināti holokaustā. Kopš 1991. gada — neatkarīgās Baltkrievijas sastāvā.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc nacionālā sastāva pilsētas iedzīvotāji ir baltkrievi (89,47 %) un krievi (7,96 %).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]