Lielā gaura
| Lielā gaura Mergus merganser (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Tēviņš | |
 Mātīte | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zosveidīgie (Anseriformes) |
| Dzimta | Pīļu dzimta (Anatidae) |
| Apakšdzimta | Gauru apakšdzimta (Merginae) |
| Ģints | Gauras (Mergus) |
| Suga | Lielā gaura (Mergus merganser) |
| Izplatība | |
 Ligzdošanas areāls
Nometnieku areāls
Ziemošanas areāls
| |
 Lielā gaura Vikikrātuvē | |
Lielā gaura (Mergus merganser) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae). Tas sastopams Eiropas, Āzijas ziemeļu un centrālās daļas, kā arī Ziemeļamerikas mežu joslā.[1] Lielajai gaurai ir 3 pasugas.[2]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielā gaura sastopama Eirāzijā no Islandes līdz Kamčatkai, Franciju, Vāciju un Lielbritāniju ieskaitot, Centrālāzijā, Ziemeļamerikā no Aļaskas līdz Ņūfaundlendai, dienvidos sasniedzot ASV ziemeļu un rietumu daļu. Areāla ziemeļos (Skandināvijā, Krievijā, daļēji Centrālāzijā, Indijas ziemeļus ietverot, Kazahstānas ziemeļos, Mongolijā, Japānā un lielākajā daļā dienvidu Kanādas) ligzdojošie putni ir gājputni un ziemo zemākos platuma grādos (Eiropas dienvidaustrumu un ziemeļaustrumu jūras piekrastēs, Centrālāzijā, Ķīnas austrumos, Korejā un Japānā, lielākajā ASV daļā). Mērenajā joslā ligzdojošie putni pārsvarā pārvietojas nelielas distances un ziemot paliek ligzdošanas reģionā.[1][3]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā lielā gaura ir parasta caurceļotāja un ziemotāja visā teritorijā, kur saglabājas neaizsaluši ūdeņi. Pavasarī migrē agrāk nekā garknābja gaura, un lielo gauru skaits kopumā migrācijā ir ievērojami lielāks nekā garknābja gaurai. Latvijā ligzdo nelielā skaitā, apmēram 100—150 pāri.[3]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Lielā gaura ir liela auguma pīle ar slaidu ķermeni, smailiem spārniem un garu, šauru knābi ar robotu maliņu.[4] Sugai piemīt dzimumu dimorfisms: tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes, un katram dzimumam ir atšķirīgs apspalvojums. Ķermeņa garums ir 58—72 cm, spārnu plētums 82—97 cm, svars tēviņam 1,3—2,1 kg, mātītei 0,9—1,7 kg.[3][5]
Kā visām gaurām, arī lielajai gaurai abiem dzimumiem uz galvas ir cekuls, kas bieži ir pieglausts un nav redzams. Tomēr cekuls izteiksmīgāks un garāks ir mātītei, izskatoties pēc izspūrušiem matiem. Tēviņam tas ir samērā gluds un izpaužas kā pakausī pagarinātas spalvas.[4]
Tēviņam ligzdošanas sezonas laikā ķermeņa sāni un vēders ir balti ar rozīgu ietonējumu. Katram īpatnim tonis un tā intensitāte var būt dažāda. Galva melna ar metāliski zaļu spīdumu. Mugura un aste gaiši pelēkas, spārni melnbalti. Knābis sarkans. Ārpus vairošanās sezonas tēviņš izskatās līdzīgs mātītei.
Mātītes ķermenis ir pelēks, krūtis gaiši pelēkas vai baltas, vēders gaiši brūns ar oranžīgu tonējumu, galva kanēļbrūna ar baltu zodu un baltām spārnu sekundārajām lidspalvām. Knābis sarkanbrūns. Kājas abiem dzimumiem oranži sārtas. Jaunie putni ir līdzīgi mātītei.[4][6][7]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielā gaura biežāk novērojama saldūdens ūdenstilpēs (gan upēs, gan ezeros), nekā sāļās ūdenstilpēs. To ļoti reti var novērot atklātā okeānā, bet ziemas periodā mēdz uzturēties mierīgos jūras līčos. Kad mātītes sāk perēt, tēviņi tās atstāj un pulcējas baros lielākās ūdenstilpēs, lai mainītu apspalvojumu. Ziemošanas vietās lielās gauras uzturas lielos baros, reizēm sajaucoties ar citām zivjēdāju putnu sugām, piemēram, ar mazajām nirām, gaigalām un citu sugu gaurām.[4]
Lielās upēs var novērot, ka putni ļaujas straumei un slīd lejup pa upi vairākus kilometrus. Pēc tam paceļas spārnos un lido atpakaļ uz ceļojuma sākuma vietu vai atpakaļ dodas aktīvi nirstot pret straumi un medījot. Lielās gauras uzturas pa pāriem vai nelielās grupās līdz 75 īpatņiem.[4] Vienmēr kāds vai vairāki īpatņi no bara vēro apkārtni, kamēr pārējie atpūšas vai ķer zivis. Briesmu gadījumā bars tiek brīdināts. Briesmu gadījumā lielā gaura bieži pirms pacelšanās gaisā atrij barību, lai tās kuņģis būtu tukšs.[8]
Lielā gaura, līdzīgi kā jūras kraukļi, mēdz tupēt uz akmeņiem upes vidū, izplešot spārnus pret sauli. Lai paceltos spārnos, tai ir jāieskrienas vairāki metri pa ūdens virsmu. Paceļoties gaisā, lidojums ir spēcīgs un ātrs. Uz sauszemes lielā gaura ir neveikla, ta cenšas izslieties gaisā, līdzīgi kā pingvīns, lai nekristu zemē.[9]
Barība un tās iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_(9).jpg)
Lielā gaura ir izteikta gaļēdāja un galvenokārt barojas ar zivīm, bet tā barojas arī ar moluskiem, vēžveidīgajiem, tārpiem, kukaiņu kāpuriem un abiniekiem. Retos gadījumos upuri var būt nelieli zīdītāji vai putni.[6][10] Lielā gaura medī, ienirstot zem ūdens. Kā visām gaurām, tās knābim ir robota (zobaina) maliņa, lai stingri noturētu savu medījumu. Samērā bieži lielās gauras zivis ķer grupā, veidojot pusapli ap zivju baru, tās dzenot seklākā ūdenī, kur tās vieglāk noķert. Atrašanās zem ūdens parasti ir līdz 30 sekundēm, bet lielā gaura spēj būt ienirusi pat līdz 2 minūtēm.[4]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielā gaura ligzdo mežā, tā kā ligzdu iekārto koka dobumā vai speciāli būvētā putnu burī ar pietiekami plašu ieeju. Dobums var atrasties līdz 30 m augstumā.[4] Centrālāzijas kalnos tā ligzdu iekārto arī klinšu alās un iedobēs, reizēm pat samērā lielā attālumā no ūdenstilpes.[4][8] Dobums tiek izklāts ar koka skaidām, sausu zāli, bet pēc tam, kad ir izdētas olas, mātīte no krūtīm izplūc dūnas un ar tām sasedz olas.[4]
Dējumā ir 6—17 (visbiežāk 8—12) baltas vai gaiši dzeltenas olas. Samērā bieži mātīte olas iedēj citas mātītes ligzdā vai citu sugu pīļu, kas arī ligzdo kokos, ligzdās. Perē un par mazuļiem rūpējas tikai mātīte. Inkubācijas periods ilgst 28—35 dienas.[4] Apmēram dienu pēc izšķilšanās mazuļi lec lejup no koka un kopā ar māti dodas uz ūdenstilpi. Tie spēj peldēt un paši baroties ar bezmugurkaulniekiem un mazām zivtiņām, un tiem ir nepieciešama tikai mātes aizsardzība.[4] Apmēram 12 dienu vecumā mazuļi pilnībā sāk baroties tikai ar zivīm.[4] Ļoti bieži vairākas mātītes apvienojas lielākā barā un uzmana mazuļus kopīgi. Jaunie putni sāk lidot 60—70 dienu vecumā. Dzimumbriedumu tie sasniedz 2 gadu vecumā.[6][7] Savvaļā lielās gauras dzīves ilgums var sasniegt 13 gadus.[4]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielajai gaurai ir 3 pasugas:[2][3]
- M.m.merganser — sastopama no Islandes uz austrumiem līdz Kamčatkai, dienvidos līdz Centrāleiropai, ziemeļaustrumu Ķīnai un Japānas ziemeļiem;
- M.m.orientalis — sastopama Centrālāzijā, no ziemeļaustrumu Afganistānas uz austrumiem pāri Tibetai un Himalajiem līdz rietumu Ķīnai;
- M.m.americanus — sastopama Ziemeļamerikā (ASV un Kanādā).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 IUCN: Mergus merganser
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Screamers, ducks, geese & swans
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Ornitofaunistika: Lielā gaura Mergus merganser». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 12. maijā.
- ↑ 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 4,10 4,11 4,12 All About Birds: Common Merganser
- ↑ Alive: Goosander (Mergus merganser)
- ↑ 6,0 6,1 6,2 del Hoyo, J.; Elliott, A.; Sargatal, J., eds. (1992). Handbook of the Birds of the World. Volume 1. Barcelona: Lynx Edicions. p. 626. ISBN 84-87334-10-5.
- ↑ 7,0 7,1 Snow, D.W.; Perrins, C.M. (1998). The Birds of the Western Palearctic (Concise ed.). Oxford: Oxford University Press. ISBN 0-19-854099-X.
- ↑ 8,0 8,1 Baker, E.C.S. (1928). Fauna of British India. Birds. Volume 5 (2nd ed.). London: Taylor and Francis. pp. 470–473.
- ↑ Baker, E.C. Stuart (1922). The game birds of India, Burma and Ceylon. Vol. 1. pp. 317–327.
- ↑ Madge, S.; Burn, H. (1987). Wildfowl: An Identification Guide to the Ducks, Geese and Swans of the World. A & C Black. ISBN 0-7470-2201-1.