Pāriet uz saturu

Lielā panda

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Lielā panda
Ailuropoda melanoleuca (David, 1869)
Lielā panda
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaLāču dzimta (Ursidae)
ĢintsPandas (Ailuropoda)
SugaLielā panda (Ailuropoda melanoleuca)
Izplatība
Lielā panda Vikikrātuvē

Lielā panda (Ailuropoda melanoleuca) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs. Lielo pandu mēdz saukt arī par bambuslāci, jo tās diētā 99% ir bambuss. Lielās pandas dzīvo nelielā teritorijā Ķīnas centrālajā un rietumu daļā. Kādreiz lielā panda apdzīvoja līdzenuma bambusa mežus, bet mežu izciršana un zemju piemērošana lauksaimniecības vajdzībām radījusi situāciju, ka pandas mūsdienās dzīvo tikai kalnos Sičuaņas, Šaņsji un Gaņsu provincēs.[1] Lielā panda ir Ķīnas nacionālais simbols.

Savvaļā vēl pavisam nesen bija palikuši tikai daži simti lielo pandu, tāpēc 1961. gadā, kad tika nodibināts Pasaules Dabas Fonds, tās kļuva par visas pasaules dzīvnieku aizsardzības simbolu.[2] Pēc pēdējiem datiem Ķīnā nebrīvē dzīvo 239 lielās pandas, ārpus Ķīnas citur pasaulē nebrīvē dzīvo 27 lielās pandas. Savvaļā ir apmēram 1590 lielo pandu,[3] lai gan 2006. gada DNS pētījumi liecina, ka ģenētiskā materiāla dažādība liecina par to, ka savvaļā varētu būt 2000—3000 lielo pandu.[4] Tās ir iepriecinošas ziņas, jo dati liecina par lielo pandu populācijas atjaunošanos un pieaugumu.

Kādreiz pastāvēja uzskats, ka lielā panda pieder pie jenotu dzimtas (Procyonidae),[5] tomēr zinātniskie pētījumi ir ieviesuši korekcijas klasifikācijā, un lielā panda, lai arī ir veģetāriete, pieder lāču dzimtai, un tām var novērot lāčiem raksturīgu, pēkšņu agresiju. Lielā panda var uzbrukt cilvēkam,[6][7] lai to aizbaidītu, bet panda neuzbrūk kā plēsējs.

Izskats

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielās pandas kažoks ir balts ar melnu

Lielā panda sver apmēram 115 kg, mātītes 10—20% ir mazākas par tēviņiem un sver līdz 100 kg. Ķermeņa augstums skaustā ir 75 cm, garums 1,5 m. Ķermeņa formas tipiskas lāčiem. Kažoks balts ar melnām ausīm, kājām, pleciem, kā arī ap acīm ir melni plankumi. Deguns melns. Apspalvojums biezs, silts un sargā pandu no aukstā kalnu klimata. Lielajai pandai ir spēcīgs žoklis un lieli dzerokļi, kas lieliski piemēroti sīksto bambusu sakošļāšanai. Ķepām ir pieci pirksti un īkšķis, kas būtībā nav pirksts, bet īkšķa funkcijām piemērojies priekšķepas spieķakaula galviņas izaugums, kas ēdot palīdz saturēt bambusa zaru. Lielajai pandai ir otra garākā aste lāču dzimtā, tā ir apmēram 15 cm gara. Visgarākā aste ir garlūpu lācim (Melursus ursinus).[8]

Ieradumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielā panda savu dzīvi pavada uz zemes, barojoties bambusu mežos. Lielās pandas ir vientuļnieces, un katrai pieaugušai pandai ir sava teritorija, kura tiek apsargāta. Sociālie kontakti tiek veidoti tikai īsajā pārošanās sezonā. Mazuļus mātīte audzina viena.[9] Savā starpā lielās pandas komunicē ar balsi un atstātām smaržu zīmēm. Tās mēdz uzrāpties kokā, lai iekārtotu migu koka dobumā, migu tās var iekārtot arī akmeņu krāvumā. Lielā panda neveido pastāvīgas alas, un nemēdz doties ziemas miegā.[10] Tāpat kā citi subtropu zīdītāji, ja kļūst pārāk vēss, tās dodas uz siltākiem rajoniem. Lielā panda pārvietojoties izmanto vairāk telpas atmiņu nekā vizuālo atmiņu.[11] Tāpat kā visiem lāčiem lielajai pandai ir slikta redze, tāpēc barību tās atrod galvenokārt ar ožu. Nebrīvē lielā panda dzīvo 25—30 gadus.

Barība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielā panda maz kustas, lai lieki netērētu enerģiju
Savvaļā pandas ēd 25 dažādas bambusu šķirnes
Piedzimstot pandas mazulis ir ļoti maziņš un nevarīgs

Lielā panda, lai arī pieder plēsēju kārtai, ir veģetāriete. Tā pamatā ēd bambusa dzinumus un zarus. Lielajai pandai tāpat kā citiem plēsējiem gremošanas sistēma slikti pārstrādā celulozi, tādēļ panda no bambusiem nepaņem visu iespējamo enerģiju un olbaltumvielas. Lai uzņemtu pietiekamā daudzumā barības vielas, lielajai pandai bambusi ir jāapēd daudz, 9—14 kg dienā. Gremošanas sistēmai ir jābūt piepildītai ar bambusiem visu laiku. No bambusu lapām panda iegūst vairāk olbaltumvielu nekā no zariem. Ēšanas ieradumi iespaido lielās pandas uzvedību. Tā maz kontaktē ar citām pandām, maz kustas un izvairās no stāvām nogāzēm, lai lieki netērētu enerģiju. Savvaļā pandas ēd 25 dažādas bambusu šķirnes. Lai panda varētu pilnvērtīgi baroties, tai ir vajadzīgas vismaz 2 dažādas bambusu šķirnes. Ja būs iespējams, panda tomēr ēdīs arī gaļu, zivis un olas.

Vairošanās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimumbriedumu lielā panda sasniedz 4—8 gadu vecumā, un tā ir seksuāli aktīva līdz 20 gadu vecumam. Riesta laiks pandām ir no marta līdz maijam. Lielo pandu tēviņi (2—5) pulcējas ap mātītēm un cīnās par to labvēlību. Pārošanās brīdis ir īss; no pusminūtes līdz 5 minūtēm, bet mēdz notikt vairākas reizes. Grūsnības periods ilgst 95—160 dienas.[12] Pandas migā piedzimst viens vai divi mazuļi, kas sver 90—130 g, kas ir 1/900 daļa no mātes svara. Mazuļi ir nevarīgi un mazi, un katram no tiem ir nepieciešama visa mātes uzmanība, tādēļ parasti izdzīvo tikai viens mazulis. Māte mēdz vienu no mazuļiem pamest, zinātnieki nav noskaidrojuši, kādā veidā māte savvaļā izvēlas mazuli, kuru audzināt. Tēviņi mazuļu audzināšanā nepiedalās.

Tikko dzimis mazulis ir rozā, bez matojuma un akls. Tas ir ļoti maziņš. Māte mazuli zīda 6—14 reizes dienā, katru reizi apmēram 30 minūtes. Māte mazuli dienas laikā atstāj migā vienu pašu uz 3—4 stundām, lai barotos. Pēc divām nedēļām mazuļa āda melnā apspalvojuma vietās kļūst pelēka, un mēneša vecumā kažoka krāsojums ir pilnībā attīstījies. Mazuļa kažoks ir pūkains, ar laiku apspalvojums iegūst pieaugušas pandas raupjumu. Mazā panda sāk rāpot pēc 75—90 dienām, māte ar saviem mazuļiem spēlējas, tos ripinot un imitējot cīkstēšanos. Pēc sešiem mēnešiem mazuļi sāk nelielos daudzumos ēst bambusu. Māte mazuli zīda ar pienu līdz gada vecumam. Gada vecumā lielā panda sver apmēram 45 kg. Jaunā panda dzīvo kopā ar māti līdz 1,5—2 gadu vecumam. Tādējādi mazuļi pandām dzimst ik pa 3 gadiem.

Nebrīvē lielā panda zaudē interesi par pārošanos. Tādēļ zoodārzu darbinieki cenšas izgudrot dažādus paņēmienus, kā stimulēt lielo pandu seksualitāti, ieskaitot video filmu rādīšanu ar pandām,[13] kas pārojas, un viagras lietošanu.[14] Tomēr galvenais paņēmiens ir mākslīgā apaugļošana.

Sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielo pandu mēdz saukt par dzīvu fosiliju, jo tā nav mainījusies pēdējos 3 miljonus gadu. Tai ir divas pasugas:

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Ailuropoda melanoleuca (Giant Panda)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 3. maijā. Skatīts: 2009. gada 22. maijā.
  2. ↑ WWF - Apologies: we can't find the page you are looking for
  3. ↑ Number of pandas successfully bred in China down from last year
  4. ↑ BBC NEWS | Science/Nature | Hope for future of giant panda
  5. ↑ Bram, Leon (1986). Funk & Wagnalls New Encyclopedia Vol 20 (Hardcover ed.). Funk & Wagnalls Inc. p. 119. ISBN 0-8343-0072-9.
  6. ↑ «Teenager Hospitalized After Panda Attack at Chinese Zoo - International News». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 9. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 25. maijā. Teksts " News of the World " ignorēts; Teksts " Middle East News " ignorēts; Teksts " Europe News - FOXNews.com " ignorēts
  7. ↑ Giant panda in China bites third victim - CNN.com
  8. ↑ Brown, Gary (1996). Great Bear Almanac. pp. pp.340. ISBN 1-55821-474-7
  9. ↑ Giant Panda Facts - National Zoo| FONZ
  10. ↑ «panda central». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 29. jūlijā. Skatīts: 2008. gada 29. jūlijā.
  11. ↑ Understanding the giant panda
  12. ↑ «giant panda gestation and reproduction». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 7. augustā. Skatīts: 2008. gada 14. aprīlī.
  13. ↑ «CNN.com - 'Panda porn' to encourage mating - Jan 25, 2006». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 5. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 25. maijā.
  14. ↑ BBC NEWS | Asia-Pacific | Pandas unexcited by Viagra

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lielā_panda&oldid=4171944"