Lucy (asteroīdu zonde)
| Lucy | |||||
 | |||||
| KA veids | asteroīdu zonde | ||||
| Operators | NASA Godarda Kosmosa lidojumu centrs,  ASV | ||||
| Izgatavotāji | Lockheed Martin, ASV | ||||
| Starts | 16.10.2021. 09:34 UTC | ||||
| Starta vieta | Kanaverala LC-41 ASV | ||||
| Nesējraķete | Atlas V 401, ASV | ||||
| NSSDC ID | 2021-093A | ||||
| SCN | 49328 | ||||
| Tīmekļa vietne | https://www.nasa.gov/lucy | ||||
| Enerģija | saules baterijas, 0,5 KW | ||||
| Orbītas elementi | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Centr. ķermenis | Saule | ||||
| Programma Discovery | |||||
| |||||
Lucy ir ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) zonde, kas paredzēta galvenās asteroīdu joslas un Jupitera trojiešu asteroīdu izpētei. Tas ir Discovery programmas 13. kosmiskais aparāts. Zonde tika palaista 2021. gada 16. oktobrī.
Lucy projekta galvenā pētniecības iestāde ir Southwest Research Institute (SwRI). NASA Godarda Kosmosa lidojumu centrs nodrošina vispārēju misijas vadību, sistēmu inženieriju, kā arī drošību un misijas nodrošināšanu. Kosmisko aparātu izgatavoja uzņēmums Lockheed Martin Litltonā, Kolorado.
Misija ir nosaukta par godu australopitekam Lūsijai, jo trojiešu pētījumi varētu atklāt "planētu veidošanās fosilijas": materiālus, kas sašķēlās Saules sistēmas agrākajā vēsturē, veidojot planētas un citus ķermeņus.[1]
Konstrukcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izvērstā stāvoklī Lucy izmēri ir 14,25 × 7,2 × 2,78 m. Zondei ir divi saules bateriju paneļi 7,3 m diametrā.
Zinātniskie instrumenti:
- L'Ralph — panhromatisks un krāsu attēlveidotājs (0,4 —0,85 μm) un infrasarkanais spektroskopiskais kartētājs (1 — 3,6 μm). L'Ralph izgatavoja Godarda Kosmosa lidojumu centrs, uzlabojot New Horizons instrumentu RALPH. To izmantos, lai mērītu asteroīdu virsmas silikātus, ledu un organiskos materiālus.
- L'LORRI — augstas izšķirtspējas redzamās gaismas attēlveidotājs. L'LORRI izgatavoja Džonsa Hopkinsa Universitātes Lietišķās fizikas laboratorijā, uzlabojot New Horizons instrumentu RALPH. Tas sniegs visdetalizētākos asteroīdu virsmas attēlus.
- L'TES — siltuma infrasarkanais spektrometrs (6 — 75 μm). L'TES tika izgatavots Arizonas Valsts universitātē, un ir līdzīgs OSIRIS-REx misijas instrumentam OTES. Ar to tiks noteiktas asteroīdu termiskās īpašības, kā arī virsmas iežu sastāvs un strukturālā uzbūve.
- izmantojot kosmiskā aparāta radio sakaru aparatūru un augsta pastiprinājuma antenu, tiek mērītas Doplera nobīdes, tādi nosakot asteroīdu masu.
Lucy ir arī papildu eksperimentāla lāzera sakaru sistēma.
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lucy tika palaista 2021. gada 16. oktobrī 09:34 UTC ar nesējraķeti Atlas V 401 no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma LC-41.[2]
Pēc zondes atdalīšanās no raķetes pēdējās pakāpes tika sākta ieprogrammēta saules bateriju paneļu izvēršana, bet viens no paneļiem neatvērās pilnībā.[3] Tika secināts, ka tas ir 70 līdz 95 procenti no pilnībā atvērta stāvokļa.
2023. gada 1. novembrī Lucy pārlidoja savu pirmo mērķi — galvenās joslas asteroīdu 152830 Dinkinešu. Nākamajā dienā NASA publicēja attēlus no pārlidojuma un paziņoja par neliela pavadoņa atklāšanu Dinkineša orbītā. Attēli liecināja, ka Dinkineša diametrs ir aptuveni 790 m, bet pavadoņa diametrs ir aptuveni 220 m.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Five Solar System sights NASA should visit Alexandra Witze , Nature 519, pages 274–275 (2015)
- ↑ NASA, ULA launch historic Lucy mission Haygen Warren, nasaspaceflight.com, 2021-10-15
- ↑ NASA officials optimistic Lucy asteroid mission will overcome solar array snag Stephen Clark, spaceflightnow.com, 2021-10-18
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Lucy NASA
- Lucy SwRI
- Lucy (Discovery 13) Gunter Dirk Krebs