Lēļi
| Lēļi Caprimulgus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
.jpg) Vakarlēpis (Caprimulgus europaeus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Lēļveidīgie (Caprimulgiformes) |
| Dzimta | Lēļu dzimta (Caprimulgidae) |
| Apakšdzimta | Lēļu apakšdzimta (Caprimulginae) |
| Ģints | Lēļi (Caprimulgus) |
| Sinonīmi | |
| |
 Lēļi Vikikrātuvē | |
Lēļi jeb vakarlēpji (Caprimulgus) ir viena no lēļu dzimtas (Caprimulgidae) ģintīm, kas apvieno 39 sugas.[1] Šīs grupas putniem ir plaša izplatība. Tie sastopami Eirāzijā (lielākā daļa sugu mājo Āzijā), Āfrikā, Austrālijā un Malēzijas salās. Mērenajā joslā ligzdojošās sugas ir gājputni.
Etimoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ģints zinātniskais Caprimulgus latviski nozīmē "kazas sūcējs". Vārds radies no novērojumiem, ka krēslas stundās vakarlēpis riņķo ap kazu ganāmpulkiem. Senatnē valdīja uzskats, ka šie putni sūc kazas pienu, bet uz šādu pieņēmumu mudināja putnu ļoti platā mute. Patiesībā vakarlēpji riņķo ap kazām, jo tur pulcējas daudzi gaisa kukaiņi.[2]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā mājo viena lēļu ģints suga – vakarlēpis (Caprimulgus europaeus).[3] Parasti sastopams sausos mežos ar izcirtumiem un laucēm, retāk lauksaimniecības teritorijās.[4]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lēļu ģints putni ir vidēji lieli lēļi ar gariem, smailiem spārniem, īsām kājām, mazām pēdām un īsu knābi. Pie knābja pamatnes stingras, sarveidīgas ūsas. Apspalvojums mīksts, kriptisks, atgādina koka mizu vai lapas. Spalvu krāsa atkarībā no sugas pelēka, brūna vai sarkanbrūna.[5]
Ligzdo uz zemes, neveidojot ligzdu, dējumā divas raibas olas. Barojas ar lieliem, lidojošiem kukaiņiem, galvenokārt ar naktstauriņiem. Knābi pēj atvērt ļoti plaši, augšējai daļai gals viegli āķveidīgs. Dažas sugas zarā sēž šķērsām tam, bet citas zara garenvirzienā, tādējādi lēļus ir īpaši grūti pamanīt. Lēļu ģints putni ir aktīvi krēslā (vakarā un agri no rīta) vai naktī.[5] Daudzām sugām raksturīga mehāniska, atkārtojoties vienai un tai pašai frāzei, dziesma.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lēļu ģints (Caprimulgus)
- Abesīnijas vakarlēpis (Caprimulgus poliocephalus)
- Andamanu vakarlēpis (Caprimulgus andamanicus)
- Batesa vakarlēpis (Caprimulgus batesi)
- Bonaparta vakarlēpis (Caprimulgus concretus)
- Donaldsona Smita vakarlēpis (Caprimulgus donaldsoni)
- Dūkainais vakarlēpis (Caprimulgus mahrattensis)
- Džerdona vakarlēpis (Caprimulgus atripennis)
- Džungļu vakarlēpis (Caprimulgus indicus)
- Etiopijas vakarlēpis (Caprimulgus solala)
- Ēģiptes vakarlēpis (Caprimulgus aegyptius)
- Filipīnu vakarlēpis (Caprimulgus manillensis)
- Garastes vakarlēpis (Caprimulgus climacurus)
- Indijas vakarlēpis (Caprimulgus asiaticus)
- Kongo vakarlēpis (Caprimulgus prigoginei)
- Kvadrātastes vakarlēpis (Caprimulgus fossii)
- Lielastes vakarlēpis (Caprimulgus macrurus)
- Liesmojošā kakla vakarlēpis (Caprimulgus pectoralis)
- Madagaskaras vakarlēpis (Caprimulgus madagascariensis)
- Melnplecu vakarlēpis (Caprimulgus nigriscapularis)
- Nūbijas vakarlēpis (Caprimulgus nubicus)
- Palau vakarlēpis (Caprimulgus phalaena)
- Pelēkais vakarlēpis (Caprimulgus jotaka)
- Punktotais vakarlēpis (Caprimulgus stellatus)
- Purva vakarlēpis (Caprimulgus natalensis)
- Raibais vakarlēpis (Caprimulgus tristigma)
- Rudvaigu vakarlēpis (Caprimulgus rufigena)
- Salvadora vakarlēpis (Caprimulgus pulchellus)
- Sarkankakla vakarlēpis (Caprimulgus ruficollis)
- Savannas vakarlēpis (Caprimulgus affinis)
- Sāhelas vakarlēpis (Caprimulgus inornatus)
- Siņdzjanas vakarlēpis (Caprimulgus centralasicus)
- Slaidastes vakarlēpis (Caprimulgus clarus)
- Standartspārnu vakarlēpis (Caprimulgus longipennis)
- Sulavesi vakarlēpis (Caprimulgus celebensis)
- Tumšais vakarlēpis (Caprimulgus fraenatus)
- Vakarlēpis (Caprimulgus europaeus)
- Vimpeļspārnu vakarlēpis (Caprimulgus vexillarius)
- Zeltainais vakarlēpis (Caprimulgus eximius)
- Zundu vakarlēpis (Caprimulgus meesi)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «World Bird List: Frogmouths, Oilbird, potoos, nightjars, 2019». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 10. janvārī.
- ↑ [htt, ziemot dodas uz tropiem.s://www.britannica.com/animal/caprimulgiform Britannica: Caprimulgiform]
- ↑ Latvijas Daba: Vakarlēpis
- ↑ «Putni LV: Vakarlēpis Caprimulgus europaeus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 27. septembrī. Skatīts: 2019. gada 13. janvārī.
- ↑ 5,0 5,1 Britannica: Nightjar
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Zooģeogrāfija Arhivēts 2020. gada 29. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- iNaturalist: Genus Caprimulgus