Lēļu dzimta
Lēļu dzimta Caprimulgidae (Vigors, 1825) | |
---|---|
Lielais ausainais lēlis (Lyncornis macrotis) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
Klase | Putni (Aves) |
Virskārta | Lēļi un svīres (Cypselomorphae) |
Kārta | Lēļveidīgie (Caprimulgiformes) |
Dzimta | Lēļu dzimta (Caprimulgidae) |
Izplatība | |
Iedalījums | |
3 apakšdzimtas:
| |
Lēļu dzimta Vikikrātuvē |
Lēļu dzimta (Caprimulgidae) ir viena no lēļveidīgo kārtas (Caprimulgiformes) dzimtām. Tā apvieno 98 sugas, kas tiek iedalītas 3 apakšdzimtās un 20 ģintīs.[1][2] Sastopamas gandrīz visos kontinenos, izņemot Antarktīdu.[2] Nav sastopamas arī Jaunzēlandē un vairākās citās lielākās okeānu salās.[3] Latvijā ligzdo viena lēļu dzimtas suga – vakarlēpis (Caprimulgus europaeus).[4]
Etimoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimtas zinātniskais nosaukums atvasināts no vārda Caprimulgus, kas nozīmē "kazas sūcējs". Vārds radies no novērojumiem, ka krēslas stundās vakarlēpis riņķo ap kazu ganāmpulkiem. Senatnē valdīja uzskats, ka šie putni sūc kazas pienu, bet uz šādu pieņēmumu mudināja putnu ļoti platā mute. Patiesībā vakarlēpji riņķo ap kazām, jo tur pulcējas daudzi gaisa kukaiņi.[3]
Dzīves vide
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lēļu dzimtas putni sastopami, sākot ar jūras līmeni un beidzot ar augstkalniem, līdz 4200 m virs jūras līmeņa. Dažas sugas mājo tikai kalnos. Lēļi apdzīvo visdažādākos biotopus, no tuksnešiem līdz lietusmežiem, bet vislielākā sugu dažādība sastopama atklātās ainavās ar ne pārāk biezu veģetāciju.[5] Tomēr ļoti sausos biotopos nemājo, piemēram, Sahāras tuksnesī vai Centrālāzijas tuksnešos.[5]
Sugas, kas ligzdo mērenajā joslā, ir gājputni, piemēram, vakarlēpis un Amerikas lēlis (Chordeiles minor). Šīm abām sugām ir garākais migrācijas ceļš, citām migrējošām sugam tas ir īsāks.[5]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lēļu dzimtas sugas ir vidēji lieli vai lieli lēļi ar gariem, smailiem spārniem, īsām, vājām kājām, mazām pēdām un ļoti īsu, bet platu knābi. Acis lielas. Ķermeņa garums 15—40 cm. Apspalvojums mīksts, kriptisks, atgādina koka mizu vai lapas. Spalvu krāsa atkarībā no sugas pelēka, brūna vai sarkanbrūna. Visām sugām spārnu vai astes apakšā bāls, izplūdis plankums.[6][7][8]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lēļu dzimtas putni ir aktīvi naktī vai krēslas stundās vakarā vai agri no rīta. Barojas ar lieliem gaisa kukaiņiem, tos medījot lidojumā vai noskatot no novērošanas punkta (sēžot uz zara vai staba gala). Galvenā maņa medījot ir redze. Daļa sugu sēžot uz zara, novietojas uz tā garenvirzienā nevis šķērsām, kā to dara citi putni. Šādā pozīcijā putnus ir īpaši grūti pamanīt. Lai arī visi lēļu dzimtas putni nelabvēlīgos laika apstākļos spēj īslaicīgi ieņemt mazkustīgu, ziemas miegam līdzīgu stāvokli, Amerikas lēlītis (Phalaenoptilus nuttallii) ziemas periodā ieņem īstu ziemas miega stāvokli. Tam uz vairākām nedēļām vai pat mēnešiem pazeminās ķermeņa temperatūra, un putns kļūst nekustīgs.[9][8]
Ligzdo uz zemes, neveidojot ligzdu. Dējumā 1—2 olas. Lai arī valda uzskats, ka briesmu gadījumā vecāki mazuļus vai olas mutē pārnes uz citu vietu, tomēr līdzšinējie novērojumi to neapstiprina.[10][11]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lēļu dzimta (Caprimulgidae)
- Ausaino lēļu apakšdzimta (Eurostopodinae)
- Ausainie lēļi (Eurostopodus)
- Dienvidāzijas ausainie lēļi (Lyncornis)
- Bezūsu lēļu apakšdzimta (Chordeilinae)
- Bezūsu lēļi (Chordeiles)
- Īsastes lēļi (Lurocalis)
- Sīkknābja lēļi (Nyctiprogne)
- Lēļu apakšdzimta (Caprimulginae)
- Amerikas lēlīši (Phalaenoptilus)
- Apkakles lēļi (Gactornis)
- Brūnie lēļi (Veles)
- Dienvidamerikas mazie lēļi (Setopagis)
- Garastes lēļi (Macropsalis)
- Joslspārnu lēļi (Systellura)
- Karību paurakves (Siphonorhis)
- Lēļi (Caprimulgus)
- Lirastes lēļi (Uropsalis)
- Paurakves (Nyctidromus)
- Redeļastes lēļi (Hydropsalis)
- Skaļie lēļi (Antrostomus)
- Sirpjspārnu lēļi (Eleothreptus)
- Tropu paurakves (Nyctiphrynus)
- Tumsnējie lēļi (Nyctipolus)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ D.T. Holyoak, Nightjars and Their Allies: The Caprimulgiformes, Oxford University Press
- ↑ 2,0 2,1 «World Bird List: Frogmouths, Oilbird, potoos, nightjars, 2019». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 9. janvārī.
- ↑ 3,0 3,1 Britannica: Caprimulgiform
- ↑ Latvijas Daba: Vakarlēpis
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Cleere, N. (2017). del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Sargatal, Jordi; Christie, David A.; de Juana, Eduardo, eds. "Nightjars (Caprimulgidae)". Handbook of the Birds of the World Alive. Barcelona, Spain: Lynx Edicions. Retrieved 1 July 2017.
- ↑ Britannica: Nightjar
- ↑ Alive: Family Caprimulgidae
- ↑ 8,0 8,1 BTO: Caprimulgidae - Nightjars
- ↑ Lane JE, Brigham RM, Swanson DL (2004). "Daily torpor in free-ranging whip-poor-wills (Caprimulgus vociferus)". Physiological and Biochemical Zoology. 77 (2): 297–304. doi:10.1086/380210. PMID 15095249
- ↑ Jackson, H.D. (2007). "A review of the evidence for the translocation of eggs and young by nightjars (Caprimulgidae)". Ostrich: Journal of African Ornithology. 78 (3): 561–572. doi:10.2989/OSTRICH.2007.78.3.2.313
- ↑ Commentary and Observations on the Alleged Transportation of Eggs and Young by Caprimulgids
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Zooģeogrāfija Arhivēts 2020. gada 29. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- IBC: Family Nightjars (Caprimulgidae)
- Nightjars and Allies