Māršala Salas
| Māršala Salu Republika Aolepān Aorōkin M̧ajeļ Republic of the Marshall Islands |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: "Jepilpilin ke ejukaan"/ "Accomplishment through Joint Effort" (Panākumi kopīgos pūliņos) | ||||||
| Himna: "Forever Marshall Islands" |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Madžuro 7°7′N 171°4′E / 7.117°N 171.067°E | |||||
| Valsts valodas | māršaliešu, angļu | |||||
| Valdība | Prezidentāla republika | |||||
| - | Prezidents | Hilda Heine | ||||
| Neatkarība | ||||||
| - | no ASV | 1986. gada 21. oktobris | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 181 km² | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2021. gadā | 42 418 | ||||
| - | Blīvums | 233/km² (47) | ||||
| IKP (PPP) | 2019. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | 215 milj. | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | 3789 | ||||
| Valūta | ASV dolārs (USD) |
|||||
| Laika josla | (UTC+12) | |||||
| Interneta domēns | .mh | |||||
| ISO 3166-1 kods | 584 / MHL / MH | |||||
| Tālsarunu kods | +692 | |||||
Māršala Salas (māršaliešu: Aolepān Aorōkin M̧ajeļ; angļu: Marshall Islands) ir salu valsts Mikronēzijā, kas aizņem tāda paša nosaukuma arhipelāgu.
Māršala salas sastāv no vairāk nekā 1150 koraļļu salām, no kurām tikai 20 ir apdzīvotas. Līdz 1986. gadam Māršala salas bija ANO aizbilstamā teritorija, kas atradās ASV pārvaldījumā.
Māršala salas sastāv no divām koraļļu salu virknēm — Raliku salām un Rataku salām. Ralika tulkojumā nozīmē saulriets, šīs salas atrodas rietumos, bet Rataka — saullēkts, un tās atrodas austrumos. Salu virkne viena no otras ir apmēram 200 km attālumā un stiepjas aptuveni 1200 km garumā. Daudzas salas gredzenveidā ieskauj koraļļu atoli.
Salas atrodas uz ziemeļiem no Nauru un Kiribati. Austrumos ir Mikronēzija, un uz dienvidiem ir ASV piederošā Veika sala, uz kuru pretendē Māršala Salas. Neapdzīvotie atoli ir šādi:
- Ailinginae atols
- Bikara atols
- Bikini atols
- Bokaka atols
- Erikuba atols
- Jemo sala
- Nadikdika atols
- Rongerika atols
- Toke atols
- Ujelanga atols
Māršala Salas pretendē uz Veika salu, kas pieder ASV kopš 1899. gada. Māršala Salu valdība dēvē to par Enenkio.
2022. gada septembrī Latvija nodibināja diplomātiskās attiecības ar Māršala Salām.[1]
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Māršala Salas apdzīvotas jau vairāk nekā pirms 2000 gadiem. Pirmie iedzīvotāji bija mikronēzieši, kuri salās ieradās ar kanoe laivām un izveidoja vietējas kopienas, kas balstījās uz zvejniecību, kokosriekstu audzēšanu un jūras ceļu pārzināšanu.
Eiropieši Māršala Salas sasniedza 16. gadsimtā. 1520. gados šajā reģionā ieradās spāņu jūrasbraucēji, tomēr ilgstoša Eiropas kontrole sākotnēji netika izveidota. Salu nosaukums saistīts ar britu kapteini Džonu Māršalu, kurš tās apmeklēja 1788. gadā.
19. gadsimtā salās pieauga Eiropas tirgotāju un misionāru ietekme. 1885. gadā Māršala Salas kļuva par Vācijas protektorātu. Vācu pārvaldes laikā attīstījās kopras tirdzniecība, bet vietējo sabiedrību arvien vairāk ietekmēja ārējā ekonomika.
Pirmā pasaules kara laikā, 1914. gadā, salas ieņēma Japāna. Pēc kara tās tika pārvaldītas kā Japānas mandāta teritorija Nāciju Līgas sistēmā. Japānas laikā salās tika nostiprināta militārā klātbūtne un attīstīta infrastruktūra.
Otrā pasaules kara laikā Māršala Salas kļuva par nozīmīgu kauju zonu Klusajā okeānā. 1944. gadā tās ieņēma Amerikas Savienotās Valstis. Pēc kara salas tika iekļautas Klusā okeāna salu aizbildnības teritorijā, ko pārvaldīja ASV.
No 1946. līdz 1958. gadam ASV Māršala Salās veica kodolizmēģinājumus, īpaši Bikini un Enivetokas atolos. Šie izmēģinājumi radīja nopietnas sekas videi un vietējo iedzīvotāju veselībai, kā arī piespieda daļu iedzīvotāju pamest savas dzīvesvietas.
1979. gadā Māršala Salas pieņēma konstitūciju un izveidoja pašpārvaldi. 1986. gadā stājās spēkā Brīvās asociācijas līgums ar ASV, ar kuru Māršala Salas ieguva neatkarību, saglabājot ciešas politiskas, ekonomiskas un aizsardzības attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm.
1991. gadā Māršala Salas kļuva par ANO dalībvalsti. Mūsdienās valsts turpina risināt kodolizmēģinājumu seku, klimata pārmaiņu, jūras līmeņa celšanās un ekonomiskās atkarības jautājumus.
Ekonomika
[labot | labot pirmkodu]Māršala Salu ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 14% no IKP.[2]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ https://www.apollo.lv/7608901/latvija-nodibina-diplomatiskas-attiecibas-ar-marsala-salu
- ↑ «Migration and Remittances Factbook 2016». Pasaules Banka. 2016. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. novembrī. Skatīts: 2016. gada 12. decembrī.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Māršala Salas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Prezidenta birojs
- Māršala Salu Republikas vēstniecība Vašingtonā Arhivēts 2021. gada 2. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- Marshall Islands Journal Arhivēts 2022. gada 12. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Digital Micronesia - Marshalls'
 | Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||
|