Beikera sala
Beikera sala | |
---|---|
Salas krasts ar bāku | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Klusais okeāns |
Koordinātas | 0°11′41″N 176°28′46″W / 0.19472°N 176.47944°WKoordinātas: 0°11′41″N 176°28′46″W / 0.19472°N 176.47944°W |
Arhipelāgs | Fēniksa salas |
Platība | 2,1 km² |
Garums | 2 km |
Platums | 1 km |
Krasta līnija | 4,9 km |
Augstākais kalns | 8 m |
Administrācija | |
ASV | |
Teritorija | ASV Mazās Aizjūras Salas |
Demogrāfija | |
Iedzīvotāji | 0 |
Beikera sala Vikikrātuvē |
Beikera sala (angļu: Baker Island) ir neapdzīvota koraļļu sala Klusā okeāna centrālajā daļā Fēniksa salu arhipelāgā. Salai ir dabas rezervāta statuss, to pārvalda ASV Zivju resursu un dzīvās dabas aizsardzības dienests. Statistiski šī sala ietilpst ASV Mazajās Aizjūras Salās.
Salu 1818. gadā atklāja amerikāņu vaļu mednieku kuģis Equator kapteiņa Ilaišas Foldžera vadībā un nosauca to par Ņūnantaketu (New Nantucket). Tagadējais salas nosaukums cēlies no Maikla Beikera (Michael Baker), kurš salu apmeklēja 1834. vai 1832. gadā, lai apglabātu amerikāņu jūrnieku.[1]
Sala nonāca ASV īpašumā 1857. gadā saskaņā ar 1956. gada Gvano salu aktu. Amerikāņi gvano salās ieguva no 1859. gada līdz 1878. gadam, bet pēc tam līdz 1891. gadam to darīja briti. 1935. gadā tika mēģināts salu kolonizēt, tajā nometinot divas ģimenes no Havaju salām. Salā tika uzbūvēta bāka, dzīvojamās mājas. 1942. gadā pēc japāņu uzbrukuma visi četri iedzīvotāji tika evakuēti; salā izvietojās ASV garnizons, tika uzbūvēts lidlauks.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Henry Evans Maude. Of islands and men: studies in Pacific history. Oxford University Press, 1968.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Beikera sala.
|