Juris Hartmanis

Juris Hartmanis;
Juris Hartmanis 2012. gadā
Personīgā informācija
Dzimis	1928. gada 5. jūlijā ; Rīga, Latvija
Miris	2022. gada 29. jūlijā (94 gadi); Itaka, Ņujorkas štats, ASV
Dzīves vieta	Latvija; Vācija; ASV
Tautība	latvietis
Vecāki	Mārtiņš Hartmanis, Irma Liepiņa
Māsas	Astrīde Ivaska
Dzīvesbiedre	Ellimarija Rēvalde (Rehwald)
Bērni	Reneta, Mārtiņš, Odrija
Zinātniskā darbība
Zinātne	datorzinātne
Darba vietas	General Electric; Kornela Universitāte; Ohaio Valsts universitāte
Alma mater	Kalifornijas Tehnoloģiju institūts; Kanzassitijas Universitāte; Marburgas Universitāte
Pasniedzēji	Roberts Dilvorts
Apbalvojumi	Tjūringa balva (1993); LZA Lielā medaļa (2001)

Juris Hartmanis (dzimis 1928. gada 5. jūlijā Rīgā, Latvijā, miris 2022. gada 29. jūlijā) bija datorzinātnieks un skaitļošanas teorētiķis, kurš kopā ar Ričardu Sternsu saņēma 1993. gada ACM Tjūringa balvu kā atzinību par pētījumiem, kas radīja pamatus Skaitļošanas sarežģītības teorijai.^[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1928. gadā Latvijas armijas ģenerāļa Mārtiņa Hartmaņa un viņa sievas Irmas, dzimušas Liepiņas, ģimenē. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā viņa tēvu deportēja uz PSRS un nogalināja. Otrā pasaules kara beigās Jura Hartmaņa māte ar bērniem pameta Latviju un devās bēgļu gaitās uz Vāciju.

Juris Hartmanis Marburgas Universitātē ieguva bakalaura grāda ekvivalentu fizikā. 1950. gadā viņa ģimene pārcēlās uz ASV, kur viņš saņēma maģistra grādu lietišķajā matemātikā Kanzassitijas Universitātē (tagad Misūri universitāte Kanzassitijā) 1951. gadā un doktora grādu matemātikā Kalifornijas tehnoloģiskajā institūtā Roberta Dilvorta vadībā 1955. gadā. Pēc pasniegšanas Kornela Universitātē un Ohaio Valsts universitātē 1958. gadā Hartmanis pievienojās General Electric izpētes laboratorijai. Strādājot General Electric, viņš izstrādāja datorzinātnes pamatprincipus. 1965. gadā viņš kļuva par Kornela Universitātes profesoru. Tur viņš bija viens no datorzinātnes departamenta dibinātājiem (kurš bija pirmais datorzinātņu departaments pasaulē) un pirmais tā vadītājs. Hartmanis bija Association for Computing Machinery un National Academy of Engineering biedrs.

Plašāk viņš kļuva pazīstams ar Tjūringa balvu ieguvušo pētījumu, kurā ieviesa laika sarežģītības klases TIME (f(n)) un pierādīja laika hierarhijas teorēmu. Misūri Universitāte Kanzassitijā 1999. gada maijā viņam piešķīra goda doktora titulu. 2001. gadā viņš saņēma arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu.

Miris 2022. gada 29. jūlijā Itakā, ASV.^[2]