- Šis raksts ir par datorzinātnieku. Par citām jēdziena Hartmanis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Juris Hartmanis (dzimis 1928. gada 5. jūlijā Rīgā, Latvijā) ir datorzinātnieks un skaitļošanas teorētiķis, kurš kopā ar Ričardu Sternsu saņēma 1993. gada ACM Tjūringa balvu kā atzinību par pētījumiem, kas radīja pamatus Skaitļošanas sarežģītības teorijai.[1]
Juris Hartmanis ir dzimis 1928. gadā Latvijas armijas ģenerāļa Mārtiņa Hartmaņa ģimenē. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā viņa tēvs tika deportēts uz PSRS, kur tika nogalināts. 2. pasaules kara beigās Jura Hartmaņa māte ar bērniem pameta Latviju un devās bēgļu gaitās.
Viņi vispirms devās uz Vāciju, kur Juris ieguva bakalaura grāda ekvivalentu fizikā Marburgas universitātē. Pēc tam viņa ģimene pārcēlās uz ASV, kur viņš saņēma maģistra grādu lietišķajā matemātikā Kanzassitijas universitātē (tagad Misūri-Kanzassitijas universitāte) 1951. gadā un doktora grādu matemātikā Kalifornijas tehnoloģiskajā insititūtā Roberta Dilvorta vadībā 1955. gadā. Misūri-Kanzassitijas universitāte 1999. gada maijā viņam piešķīra goda doktora titulu.
Pēc pasniegšanas Kornela universitātē un Ohaio Valsts universitātē 1958. gadā Hartmanis pievienojās General Electric izpētes laboratorijai. Strādājot General Electric, viņš izstrādāja datorzinātnes pamatprincipus. 1965. gadā viņš kļuva par Kornela universitātes profesoru. Tur viņš bija viens no datorzinātnes departamenta dibinātājiem (kurš bija pirmais datorzinātņu departaments pasaulē) un pirmais tā vadītājs. Hartmanis ir Association for Computing Machinery un National Academy of Engineering biedrs.
Plašāk viņš ir pazīstams ar Tjūringa balvu ieguvušo pētījumu, kurā viņš ieviesa laika sarežģītības klases TIME (f(n)) un pierādīja laika hierarhijas teorēmu.
2001. gadā saņēmis arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu.
.jpg)
