Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)

Maksimiliāns I; Maximiliano I
	Meksikas imperators
	Amatā; 1864. gada 10. aprīlis — 1867. gada 19. jūnijs
Priekštecis	Benito Huaress (Meksikas prezidents)
Pēctecis	Benito Huaress (Meksikas prezidents)
Dzimšanas dati	1832. gada 6. jūlijā; Šēnbrunnas pils, Vīne, Austrijas Impērija; Austrija
Miršanas dati	1867. gada 19. jūnijā (34 gadu vecumā); Santjago de Keretaro; Meksika
Apglabāts	Kapucīņu kapenes, Vīne; Austrija
Dinastija	Hābsburgu dinastija
Tēvs	Austrijas erchercogs Francis Kārlis
Māte	Bavārijas Sofija
Dzīvesbiedrs(-e)	Beļģijas Šarlote
Bērni	2 adoptēti
Reliģija	katolisms
Paraksts

Maksimiliāns I (spāņu: Maximiliano I), pilnā vārdā Ferdinands Maksimiliāns Jozefs fon Hābsburgs (vācu: Ferdinand Maximilian Joseph von Habsburg; dzimis 1832. gada 6. jūlijā, miris 1867. gada 19. jūnijā), bija Meksikas imperators no 1864. gada līdz savai nāvei.

Dzīvesgājums

Dzimis Vīnē. Nākamā Austroungārijas imperatora Franča Jozefa I jaunākais brālis. 1854. gadā kļuva par Austrijas kara flotes komandieri. No 1857. līdz 1859. gadam — Lombardijas-Venēcijas vicekaralis. Maksimiliāna politika bija visai liberāla, tāpēc imperators Francis Jozefs I atcēla viņu no amata. Īsi pēc tam Austrija zaudēja lielu daļu no tās īpašumiem Itālijā, bet Maksimiliāns apmetās Miramares pilī pie Triestes.

1863. gadā Maksimiliāns piekrita kļūt par Meksikas imperatoru. Viņu atbalstīja Meksikas monarhisti un Francijas Otrās impērijas imperators Napoleons III, kura karaspēks bija izvērsis Francijas intervenci Meksikā. 1864. gada 21. maijā jaunais imperators no Triestes ieradās Meksikā. Republikāņi Benito Huaresa vadībā neatzina imperatora varu. Republikāņus atbalstīja arī ASV, sevišķi pēc pilsoņu kara beigām. Pretēji saviem atbalstītājiem, Maksimiliāns I ieviesa valstī vairākas liberālas reformas. 1866. gadā franču karaspēks pameta Meksiku, tomēr imperators atteicās dezertēt. 1867. gada 16. maijā Maksimiliānu I sagūstīja republikāņi, un 19. jūnijā viņš tika sodīts ar nāvi.