Amerikas pilsoņu karš

Amerikas pilsoņu karš
	; Čatanogas kaujas litogrāfijas attēlojums starp Ziemeļu un Dienvidu štatu karojošajām pusēm (1888. gads)
Datums	1861. gada 12. aprīlis – 1865. gada 9. maijs (pēc proklamācijas)
Vieta	ASV Dienvidi, ASV Ziemeļaustrumi, ASV Rietumi, Atlantijas okeāns
Iznākums	ASV (Ziemeļu štatu jeb Savienības) uzvara Verdzības atcelšana; Atjaunota ASV teritoriālā vienotība, Amerikas Valstu Konfederācija pārstāja eksistēt; Rekonstrukcijas ēras sākums;
Karotāji
ASV	Amerikas Valstu Konfederācija: Dienvidkarolīna, Misisipi, Florida, Alabama, Džordžija, Luiziāna, Teksasa, vēlāk Tenesī, Ārkanzasa, Ziemeļkarolīna un Virdžīnija
Komandieri un līderi
Uliss Grānts; Viljams Šērmens; Deivids Faragats; Džordžs Maklelans; Henrijs Haleks; Džozefs Hukers; Džordžs Mīds	Roberts Lī; Džozefs Džonstons; Alberts Džonstons †; P. G. T. Boregards; Brekstons Bregs; Stounvols Džeksons; Džeimss Longstrīts
Zaudējumi
110 000+ kaujaslaukā nogalināti; Kopā: 828 000+ upuri	94 000+ kaujaslaukā nogalināti
	Kopā: 616 222–1 000 000+ nogalināti

Amerikas pilsoņu karš (angļu: American Civil War) bija pilsoņu karš, kas norisinājās no 1861. līdz 1865. gadam starp Amerikas Savienotajām Valstīm un vienpadsmit Amerikas Valstu Konfederācijas štatiem, kas bija atšķēlušies no pārējās Savienības un izveidojuši jaunu valsti ar prezidentu Džefersonu Deivisu (Jefferson Davis) priekšgalā.^[1]^[2]^[3] Amerikas pilsoņu kara laikā Amerikas Valstu Konfederācija bija pazīstama arī kā "Dienvidu štati" jeb vienkārši "Dienvidi", kamēr tie štati, kas palika lojāli federālajai valdībai un tās prezidentam Abrahamam Linkolnam Vašingtonā, bija pazīstami kā "Ziemeļi" jeb "Savienība" (Union).^[1]^[2]

Amerikas pilsoņu karš bija visasiņainākais un lielākais militārais konflikts ne tikai ASV vēsturē, bet arī visā Rietumu puslodē, kurā dzīvību zaudēja teju 750 000 amerikāņu.^[4]^[5] Lielais bojāgājušo skaits bija izskaidrojams ar vairākām tā laika militārajām inovācijām, kas parādījās 19. gadsimta vidusdaļā — dzelzceļa un telegrāfa līnijas izmantošana, pirmās zemūdenes, spēcīgākas artilērijas iekārtas, kā arī precīzāku šauteņu, to skaitā arī Minjē lodes ieviešana kaujas laukā.^[6]^[7] Tāpat tas kalpoja par vienu no pirmajiem kariem, kas samērā aktīvi tika fotografēts.^[6] Šī iemesla dēļ atsevišķi autori Amerikas pilsoņu karu dēvē arī par pirmo moderno karu,^[8] iekams citi autori izvēlas būt nedaudz piesardzīgāki un drīzāk to iekļauj kā pārējas posmu starp veco laiku un moderno laiku kariem.^[9]

Kara rezultātā dienvidu štati bija pilnībā izpostīti. Simtiem tūkstošu karavīru, kas izdzīvoja, palika izkropļoti, jo viens no efektīvākajiem medicīnas līdzekļiem kara laikā bija ātra ievainoto locekļu amputācija. Kara iznākums ļāva likvidēt verdzības sistēmu, kas ASV bija pastāvējusi kopš koloniālajiem laikiem, pēc kuras tika uzsākta tā saucamā Rekonstrukcijas ēra, kurā Dienvidu štati pamazām tika integrēti atpakaļ Savienībā. Visbeidzot Ziemeļu štatu uzvara karā ļāva saglabāt valsts politisko vienotību, kas kopš 19. gadsimta sākuma bija nemitīgi apdraudēta.^[10]

Priekšvēsture

1860. gada ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti (ar cipariem parādīts elektoru skaits katrā no štatiem). Redzams, ka dienvidu štatu balsstiesīgie iedzīvotāji nebalsoja par A. Linkolnu.

1861. gadā izstrādātais ASV armijas komandiera Vinfīlda Skota "Anakondas plāns". Tas paredzēja ASV flotes veikto Dienvidu štatu ostu blokādi un armijas ofensīvu lejup gar Misisipi upi, lai sašķeltu Konfederācijas teritoriju divās daļās

Kara iemesli galvenokārt bija saistīti ar verdzības jautājumu, it īpaši par to vai Dienvidu štatiem bija tiesības izplest verdzības sistēmu Rietumu teritoriju virzienā.

1861. gada 4. februārī septiņi atšķēlušies Dienvidu štati (Dienvidkarolīna, Misisipi, Florida, Alabama, Džordžija, Luiziāna un Teksasa) izveidoja savu valdību Montgomeri, Alabamas pavalstī un piedāvāja sākt diplomātiskas sarunas ar ASV par suverēnas valsts izveidi. Aizejošais ASV prezidents Džeimss Bjūkenens atdalīšanos pasludināja par nelikumīgu un no sarunām atteicās.

Norise

Skatīt arī: Samteras forta kauja

1861. gada 12. aprīlī konfederātu karaspēks uzbruka ASV armijas garnizonam Samtera fortā^[11] Dienvidkarolīnā. Ziemeļu štati, kas palika lojāli Savienotajām Valstīm, izsludināja armijas mobilizāciju. Tas izraisīja arī četru citu vergturu štatu (Tenesī, Ārkanzasa, Ziemeļkarolīna un Virdžīnija) atšķelšanos no ASV un pievienošanos Konfederācijai. 1861. gada 30. maijā Konfederācijas galvaspilsētu pārcēla uz Ričmondas pilsētu Virdžīnijas pavalstī.

1862. gada pavasarī ASV armija ģenerāļa Džordža Maklelana vadībā iebruka Virdžīnijā un sasniedza konfederātu galvaspilsētu Ričmondu, bet tika sakauta Septiņu dienu kaujā, kas risinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam. Otru sakāvi ASV armija cieta Ziemeļvirdžīnijas kampaņā 1862. gada augustā un septembrī. Panākumu iedvesmots, Konfederācijas armijas virspavēlnieks ģenerālis Roberts Lī ar 45 000 karavīriem iebruka Mērilendas pavalstī, bet cieta sakāvi kaujā pie kaujā pie Entitemas (Antitem).

Izmantojot šo pavērsienu, 1862. gada septembrī ASV prezidents Abrahams Linkolns parakstīja Emancipācijas proklamāciju, kas atcēla verdzību Dienvidu štatos. Lai gan ģenerāļa Lī vadītā Konfederācijas armija guva vēl vairākus militāros panākumus, tā tomēr 1863. gada 1.—3. jūlijā cieta smagu sakāvi kaujā pie Getisburgas Pensilvānijas pavalstī pret ģenerāļa Džordža Mīda vadīto karaspēku. Šajā laikā Savienoto Valstu armijai ģenerāļa Ulisa Grānta vadībā izdevās ieņemt Misisipi upes krastus pie Viksburgas un sašķelt Konfederācijas teritoriju.

Izšķirošu pārsvaru Savienoto Valstu armija ieguva tikai 1864. gadā, kad tai ģenerāļa Viljama Šērmana vadībā izdevās ielauzties Džordžijas pavalstī un 2. septembrī pēc vairāku mēnešu kaujām ieņemt Atlantas pilsētu un sasniegt Atlantijas okeāna piekrasti pie Savannas pilsētas. Tad ASV armija virzījās uz ziemeļiem un 1865. gada aprīlī ieņēma Konfederācijas galvaspilsētu Ričmondu. 1865. gada 9. aprīlī Konfederātu armijas pavēlnieks ģenerālis Lī kapitulēja.^[12] 1865. gada 14. aprīlī Vašingtonā konfederātu aģents aktieris Džons Vilkss Būts nogalināja ASV prezidentu Linkolnu, bet tas nemainīja kara iznākumu.

1865. gada 23. jūnijā Indiāņu (Oklahomas) teritorijā padevās pēdējās konfederātu karaspēka vienības.

Skatīt arī

Audiovizuālās norādes

Amerikanischer Bürgerkrieg - 1862 (Grau vs Blau) (vācu val.)

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Lilita Zemīte (2011). "Amerikas Savienoto Valstu Pilsoņu karš: 150. gadskārta". Latvijas vēsture: Jaunie un jaunākie laiki 2 (82): 86.–92. lpp. ISBN 1407-0022.
↑ ^2,0 ^2,1 «Origins of the American Civil War». bl.uk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 1. maijā. Skatīts: 2017. gada 7. maijs.
↑ Waren W. Hassler, Jennifer L. Weber. «American Civil War». britannica.com. Encyclopædia Britannica. Skatīts: 2017. gada 7. maijs.
↑ Daniel Nasaw. «Who, What, Why: How many soldiers died in the US Civil War?». bbc.com, 2012. gada 4. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 7. maijs.
↑ Guy Gugliotta. «New Estimate Raises Civil War Death Toll». nytimes.com, 2012. gada 2. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 7. maijs.
↑ ^6,0 ^6,1 «Civil War Technology». history.com. Skatīts: 2017. gada 7. maijs.
↑ Terry L. Jones. The American Civil War. Boston, MA [etc.] : McGraw-Hill, 2010. 667.-668. lpp. ISBN 978-0-07-302204-8.
↑ Bruce Catton. America Goes to War: The Civil War and Its Meaning in American Culture. Middletown, CT : Wesleyan University Press, 1986. 14. lpp. ISBN 978-0-8195-6016-2.
↑ Terry L. Jones. The American Civil War. Boston, MA [etc.] : McGraw-Hill, 2010. 668. lpp. ISBN 978-0-07-302204-8.
↑ «40 spilgti fakti par Amerikas pilsoņu karu». www.delfi.lv.
↑ Mailing Address: 1214 Middle Street Sullivan's Island, SC 29482 Phone:883-3123 Contact Us. «Fort Sumter and Fort Moultrie National Historical Park (U.S. National Park Service)». www.nps.gov.
↑ «Šī diena vēsturē. Kapitulācijas līgums starp dienvidniekiem un ziemeļniekiem ASV pilsoņu karā». www.lsm.lv.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Amerikas pilsoņu karš.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
ASV pilsoņu karš

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[Zemīte-1] 1,0 ^1,1 Lilita Zemīte (2011). "Amerikas Savienoto Valstu Pilsoņu karš: 150. gadskārta". Latvijas vēsture: Jaunie un jaunākie laiki 2 (82): 86.–92. lpp. ISBN 1407-0022.

[bl.uk-2] 2,0 ^2,1 «Origins of the American Civil War». bl.uk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 1. maijā. Skatīts: 2017. gada 7. maijs.

[3] Waren W. Hassler, Jennifer L. Weber. «American Civil War». britannica.com. Encyclopædia Britannica. Skatīts: 2017. gada 7. maijs.

[4] Daniel Nasaw. «Who, What, Why: How many soldiers died in the US Civil War?». bbc.com, 2012. gada 4. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 7. maijs.

[5] Guy Gugliotta. «New Estimate Raises Civil War Death Toll». nytimes.com, 2012. gada 2. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 7. maijs.

[Technology-6] 6,0 ^6,1 «Civil War Technology». history.com. Skatīts: 2017. gada 7. maijs.

[7] Terry L. Jones. The American Civil War. Boston, MA [etc.] : McGraw-Hill, 2010. 667.-668. lpp. ISBN 978-0-07-302204-8.

[8] Bruce Catton. America Goes to War: The Civil War and Its Meaning in American Culture. Middletown, CT : Wesleyan University Press, 1986. 14. lpp. ISBN 978-0-8195-6016-2.

[9] Terry L. Jones. The American Civil War. Boston, MA [etc.] : McGraw-Hill, 2010. 668. lpp. ISBN 978-0-07-302204-8.

[10] «40 spilgti fakti par Amerikas pilsoņu karu». www.delfi.lv.

[11] Mailing Address: 1214 Middle Street Sullivan's Island, SC 29482 Phone:883-3123 Contact Us. «Fort Sumter and Fort Moultrie National Historical Park (U.S. National Park Service)». www.nps.gov.

[12] «Šī diena vēsturē. Kapitulācijas līgums starp dienvidniekiem un ziemeļniekiem ASV pilsoņu karā». www.lsm.lv.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]