Dzelzceļnieku kultūras pils
Dzelzceļnieku kultūras pils | |
---|---|
2012. gadā | |
Iepriekšējie nosaukumi | "Maskavas Nams" |
Vispārīga informācija | |
Atrašanās vieta | Marijas iela 7, Rīga, Latvija |
Pilsēta | Rīga |
Valsts | Latvija |
Koordinātas | 56°56′56.2″N 24°07′16.6″E / 56.948944°N 24.121278°EKoordinātas: 56°56′56.2″N 24°07′16.6″E / 56.948944°N 24.121278°E |
Atvēršana | 2004. gada 28. maijā |
Rekonstrukcija | |
Arhitekts | Eduards Geijers[1] |
Rekonstrukcijas birojs | Bugroff |
Bijusī Dzelzceļnieku kultūras pils, vēlāk Maskavas Nams, ir Latvijas Republikas Satiksmes ministrijai piederoša ēka Marijas ielā 7 Rīgā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baltijas dzelzceļa Rīgas filiāles Dzelzceļnieku kultūras pils ēku pabeidza celt 1976. gadā, līdz tam tās vietā atradās kinoteātris “Progress”.[2]
2000. gada septembrī īpašuma maiņas rezultātā VAS "Latvijas dzelzceļš" atteicās no ēkas un 2002. gada sākumā sākās tās pārbūve par "Maskavas Namu". Tā atklāšana notika 2004. gada 28. maijā Rīgas mēra Gundara Bojāra un Maskavas mēra Jurija Lužkova klātbūtnē.[3]
2024. gadā, motivējot to ar Latvijas drošību, Saeima 11. janvārī galīgajā lasījumā pieņēma likuma projektu par Maskavas Nama pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā,[4] novirzot valsts budžeta līdzekļus, kas tiktu iegūti no valsts nekustamā īpašuma Marijas ielā 7 Rīgā Ukrainas sabiedrībai. Maskavas pilsētas īpašuma departaments un Maskavas pilsētas valsts unitārais uzņēmums "Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs", apstrīdēja likuma "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" 1. panta atbilstību Latvijas Satversmes 105. pantā formulētajām tiesībām uz īpašumu. Satversmes tiesas kolēģija atteicās ierosināt lietu, jo valsts institūcijām, pašvaldībām, valstij piederošiem uzņēmumiem, kas darbojas kādas valsts vārdā publisko tiesību jomā, nav Satversmē ietverto pamattiesību uz īpašumu Latvijā.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Maskavas monumentālisms Rīgā». diena.lv. Skatīts: 2020. gada 19. janvārī.
- ↑ Notrallinātais Maskavas nams jeb kā Krievija tika pie glaunas kultūras pils Rīgas centrā. jauns.lv 2024. gada 12. janvārī
- ↑ «Par Maskavas Namu». mkdc.lv. Skatīts: 2020. gada 19. janvārī.[novecojusi saite]
- ↑ Stājas spēkā likums par Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā lvportals.lv 20.01.2024.
- ↑ Satversmes tiesa neierosinās lietu par «Maskavas nama» pārdošanas līdzekļu novirzīšanu Ukrainas atbalstam lsm.lv 2024. gada 11. decembrī
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ar arhitektūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|