Rīgas Svētā Pētera un Pāvila baznīca

Vikipēdijas lapa
Rīgas Svētā Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca
Rīgas Svētā Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca (Rīga)
Rīgas Svētā Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca
Rīgas Svētā Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Citadeles iela 7, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°57′19.86″N 24°6′4.14″E / 56.9555167°N 24.1011500°E / 56.9555167; 24.1011500Koordinātas: 56°57′19.86″N 24°6′4.14″E / 56.9555167°N 24.1011500°E / 56.9555167; 24.1011500
Piederība konfesijai Latvijas Pareizticīgā Baznīca
Baznīcas vai organizācijas statuss Baznīca nepastāv
Statuss Koncertzāle
Arhitektūras apraksts
Arhitekts Zigmunds Zēge fon Laurenbergs
Celtniecības beigas 1785

Rīgas Svētā Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca bija Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Rīgā, Latvijā. Atradās Citadeles ielā 7. Mūsdienās te atrodas koncertzāle "Ave Sol". Celta citadeles cietoksnī kā Krievijas Impērijas garnizona baznīca.[1] Mūsdienās — vecākā saglabājusies pareizticīgo baznīca Rīgā.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca tika celta laikā no 1781. līdz 1785. gadam, projekta autors bija būvinženieris Zigmunds Zēge fon Laurenbergs (Siegmund Sege von Laurenberg).[2] Viņš gan nevadīja būvdarbus, jo 1783. gadā ticis norīkots dienestā uz Narvu.[1] Būvdarbus uzraudzīja arhitekts Kristofs Hāberlands. Par baznīcas prototipu tiek uzskatīta Pērnavas Svētās Katrīnas pareizticīgo baznīca (arhitekts P. Jegorovs), kas uzcelta no 1764. līdz 1768. gadam un bija paraugs vairākām 18. gadsimta beigu pareizticīgo baznīcām Baltijā.[1] Sākumā tā bija paredzēta kā vienkārša garnizona baznīca.[1] Svētā Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca bija pirmā pareizticīgo katedrāle, līdz 1873. gadam tā bija galvenā Rīgas pareizticīgo katedrāle,[2] pēc tam par tādu kļuva Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle. Pie tās kopš 1867. gada darbojās Pētera un Pāvila pareizticīgo brālība.

Tā ir klasiska grieķu krusta centrālbūve, virs draudzes telpas ir augsts kupols, ir frontāla zvanu torņa piebūve no četriem stāviem.[2] 1873. gadā baznīca cieta ugunsgrēkā, 1886. gadā tikusi atjaunota.[2] Līdz 1940. gadam ēkā darbojās Rīgas igauņu pareizticīgo draudze,[2] līdz 1980. gadam tā bija munīcijas noliktava, pēc tam ēku pameta.[2]

No 1980. līdz 1987. gadam notika ēkas restaurācija un rekonstrukcija, ko vadīja arhitekts M. E. Meņģele.[2] Pēc rekonstrukcijas ēku nodēvēja par "koncertzāli Ave Sol".[2] Zālē un balkonā ir vairāk nekā 300 vietu.[2] Skatuvi ierīkoja bijušā altāra vietā.[2] 1987. gadā sāka darboties Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības "Koncertorganizācija Ave Sol". 2005. gadā Latvijas Pareizticīgā baznīca pieprasīja baznīcu tai atdot, tomēr nākamajā gadā tika izlemts atstāt to Rīgas domes īpašumā.[2]

Baznīcas iekšējās apdares fragments

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Vita Banga, Marina Levina u.c. Rīgas dievnami: arhitektūra un māksla. Rīga : Zinātne, 2007. 438.—449. lpp. ISBN 978-9984-823-00-3.
  2. 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 2,10 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 731. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]