Mažino līnija
| Mažino līnija | |
|---|---|
| Ligne Maginot | |
| Austrum Francija | |
 Ieeja Ouvrage Schoenenbourg bunkurā, Mažino līnijā Elzasā | |
 | |
| Tips | Aizsardzības līnija |
| Vietas informācija | |
| Kontrolē | Francijas armija |
| Atvērts sabiedrībai | Atsevišķi līnijas posmi |
| Stāvoklis | Lielākoties neskarta, pateicoties Francijas valdības saglabāšanai |
| Objekta vēsture | |
| Uzcelts | 1929–1938. gadi |
| Uzcēlis |
Pols Painlevī, Pulkvedis Triko
|
| Lietošanā | 1935.–1969. gadi |
| Materiāli | Betons, tērauds, dzelzs |
| Kaujas/kari |
|
Mažino līnija (franču: Ligne Maginot) bija 20. gadsimta trīsdesmitajos gados izbūvēta nocietinājumu līnija uz Francijas austrumu robežām. Nosaukta par godu Francija kara ministram Andrē Mažino, kas bija viens no šīs līnijas būvniecības iniciatoriem.
Iecere
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līnijas būvniecības ieceri ietekmēja Pirmā pasaules kara pieredze, precīzāk, pozīciju karš, kur būtiska nozīme bija nocietinājumiem. Otrs arguments bija kara radītais demogrāfiskais robs, kas noveda pie grūtībām ar mobilizāciju, jo trūka karavīru iesaucamajā vecumā. Tādēļ tika aizstāvēta ideja par nocietinājumu izbūvi, kas ļautu ar mazāka apjoma karaspēku aizturēt pretinieka uzbrukumu, lai nākamo nedēļu laikā varētu veikt mobilizāciju un karaspēka izvēršanu līdz karam nepieciešamajiem apjomiem. Cits arguments par labu Mažino līnijai bija tas, ka pie Vācijas—Francijas robežas atradās Francijai rūpnieciski nozīmīgi reģioni, kuru krišana pretinieka rokās novestu pie būtiskām ražošanas problēmām. Tomēr starp jaunās paaudzes virsniekiem valdīja noraidoši viedokļi par šādas līnijas būvniecību, piemēram, Šarls de Golls piedāvāja labāk ieguldīt naudu modernu ieroču šķiru (tanku, aviācijas u. c.) attīstībā, tomēr šie viedokļi neguva atbalstu.
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mažino līnija sastāvēja no dzelzsbetona bunkuriem, no kuriem daļa bija savienoti savā starpā ar tuneļiem un pazemes dzelzceļa līnijām. Tie bija apbruņoti ar lielgabaliem, ložmetējiem. Tāpat līnijā ietilpa ložmetēju ligzdas, drakona zobi, prettanku grāvji u. c. statiskās aizsardzības līdzekļi. Mažino līnija atradās pie Beļģijas, Luksemburgas, Vācijas, Šveices un Itālijas robežām, spēcīgākie nocietinājumi atradās uz Francijas—Vācijas robežas.
Nozīme kara laikā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Otrā pasaules kara laikā, kad vācu karaspēks uzbruka Francijai, Mažino līnija nespēja pasargāt Franciju, jo Vērmahts, pārkāpjot Beniluksa valstu neitralitāti, iebruka Francijā caur Ardēniem, kas vācu karaspēkam ļāva izsisties cauri līnijas vājākajiem nocietinājumiem un apiet Mažino līnijas spēcīgākos nocietinājumus.
Vēlāk daļa no Mažino līnijas bruņojuma tika demontēta, lai ar to stiprinātu Atlantijas valni, kas tika izbūvēts, lai pasargātu vācu kontrolētās teritorijas no iespējamā jūras desanta. Pēc Sabiedroto izcelšanās Normandijā vācieši un vēlāk arī Sabiedrotie izmantoja līniju, lai tajā izvietotu savu karaspēku.
Pēc Otrā pasaules kara Mažino līniju Francija turpināja izmantot līdz pat 1969. gadam. Vēlāk līnija tika pārveidota par memoriālo un tūrisma objektu.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- The Maginot Line (French/English/German/Italian) (franciski)
- Fortress of Schoenenbourg, (French/English/German/Italian) (franciski)
- The U.S. Army vs. The Maginot Line by Bryan J. Dickerson Arhivēts 7 September 2015 Wayback Machine vietnē.
- Maginot Line today
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|