| Medņevas pagasts
|
|
| Novads:
|
Balvu novads
|
| Centrs:
|
Semenova
|
| Kopējā platība:[1]
|
99,4 km2
|
| • Sauszeme:
|
98,0 km2
|
| • Ūdens:
|
1,4 km2
|
| Iedzīvotāji (2024):[2]
|
547
|
| Blīvums (2024):
|
5,6 iedz./km2
|
| Izveidots:
|
1945. gadā
|
Medņevas pagasts ir viena no Balvu novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Viļakas pilsētu un Vecumu, Šķilbēnu, Susāju, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastiem.
Rietumu daļa atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, austrumu daļa — Mudavas zemienes Abrenes nolaidenumā. Augstākā vieta ir Kanguru (Kangaru) kalns (144,2 m vjl) pagasta dienvidos.
Ilziņu ezers (3,1 ha) un garais, šaurais Lodumas ezers (2,6 ha).
1945. gadā Abrenes apriņķa Viļakas pagastā izveidoja Medņevas ciema padomi. Medņevas ciems ietilpis Viļakas apriņķī (1945-1949) un Abrenes (1949-1959) un Balvu (pēc 1959. gada) rajonos. Medņevas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Viduču ciemu, 1961. gadā padomju saimniecības Šķilbēni teritoriju pievienoja Loginas ciemam, 1971. gadā pieveinoja Šķilbēnu ciema padomju saimniecības Medņeva teritoriju.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Medņevas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Viļakas novadā. 2021. gadā Viļakas novadu iekļāva Balvu novadā.
- Nr. 273.: Brontu viduslaiku kapsēta - Brontos
- Nr. 274.: Baznīcas vieta (kulta vieta) - Kangaros pie kapsētas
- Nr. 275.: Kangaru senkapi (Augsnas kalniņš) - Kangaros, 1 km uz dienvidiem no Kangaru centra
- Nr. 276.: Lašku senkapi (Zviedru kapi) - Laškos
- Nr. 278.: Medņevas senkapi (Stepu kalns, Kara kapi) - Medņevā
- Nr. 279.: Medņevas viduslaiku kapsēta - Medņevā
- Nr. 280.: Aizgalīnes senkapi (Zviedru kapi) - pie Aizgalīnes kapsētas
- Nr. 277.: Loginu senkapi - pie Loginiem
- Nr. 281.: Raču Raganu kalns (kulta vieta) - Račos pie Līdumniekiem
- Nr. 282.: Skandīnes senkapi - Skandīnē
- Nr. 283.: Karaļa kaps (senkapi) - starp Kangariem un Kozlovu
- Nr. 284.: Kozlovas senkapi (Akmeņu krasts) - starp Kangariem un Kozlovu
- Nr. 285.: Slotukalna senkapi - starp Slotukalnu un Olūtavu.[5]
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas| Gads | Iedz. | ±% g.p. |
|---|
| 1897 | 2 444 | — |
|---|
| 1935 | 2 000 | −0.53% |
|---|
| 1959 | 1 875 | −0.27% |
|---|
| | Gads | Iedz. | ±% g.p. |
|---|
| 1967 | 1 550 | −2.35% |
|---|
| 1979 | 1 278 | −1.60% |
|---|
| 1989 | 1 035 | −2.09% |
|---|
| | Gads | Iedz. | ±% g.p. |
|---|
| 2000 | 981 | −0.49% |
|---|
| 2011 | 724 | −2.72% |
|---|
| 2021 | 589 | −2.04% |
|---|
|
|
Lielākās apdzīvotās vietas ir Semenova (pagasta centrs), Viduči, Aizpurve.
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
- ↑ OSP
| Vēsturiskā administratīvā piederība |
|---|
| |
|
.png){kind=small}
