Lazdukalna pagasts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lazdukalna pagasts
Lazdukalna pagasts LocMap.png
Novads: Balvu novads
Centrs: Benislava
Kopējā platība:[1] 195,5 km2
 • Sauszeme: 191,8 km2
 • Ūdens: 3,7 km2
Iedzīvotāji (2021):[2] 778
Blīvums: 4,1 iedz./km2
Izveidots: 1965. gadā
Lazdukalna pagasts Vikikrātuvē

Lazdukalna pagasts ir viena no Balvu novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Rugāju, Vectilžas, Tilžas un Bērzpils pagastiem, kā arī Madonas novada Indrānu pagastu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Benislava (pagasta centrs), Skujetnīki, Līpori, Kapūne, Rūbāni.

Pagasta teritorijā atrodas vairāki valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi - akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta Lubāna līdzenuma iedzīvotāju apmetnes - Lagažas apmetne (2. g. tk. 2. cet. p.m.ē.), Osas apmetne (5600. - 2300. gadu p.m.ē.) un Piestiņas apmetne.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aiviekste, Balupe, Dziļaune, Palaceņa, Paukle, Piestiņa, Pokrateņa, Saipīte, Vārniene.

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aklais ezers, Griuznis (Gryuznis (latgaliski)), Itenis, Kopiunes ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1965. gadā Balvu rajonā tika nodibināts Lazdukalna ciems, kurā apvienoja Lieparu un Rugāju ciemu padomju saimniecības «Lazdukalns» teritoriju. 1977. gadā Lazdukalna ciemam pievienoja atlikušo likvidētā Lieparu ciema daļu.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Lazdukalna pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rugāju novadā. 2021. gadā Rugāju novadu iekļāva Balvu novadā.

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi:

  • Nr. 264.: Kapūnes senkapi - Aizupē pie Sarkangaliem
  • Nr. 265.: Mastarīgu senkapi (Kara kapi) - Mastarīgos
  • Nr. 266.: Osas apmetne - Osā, Piestiņas upītes krastā
  • Nr. 267.: Pilskalns - pie bij. Pilskalniem
  • Nr. 268.: Lagažas apmetne - pie Lagažas upes un Posma satekas, 300 m no Lagažas upes ietekas Aiviekstē
  • Nr. 269.: Lieparu senkapi - pie Lieparu kapsētas
  • Nr. 270.: Slaveitu senkapi - pie Slaveišu (Slaveitu) kapsētas
  • Nr. 271.: Piestiņas apmetne - Piestiņas vecupes kreisajā krastā, 2,5 km lejpus Osas
  • Nr. 272.: Skubinovas viduslaiku kapsēta - Skubinovā pie bij. pienotavas
  • Nr. 2854.: Augustovas katoļu baznīca - Augustovā. [5]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1935—    
19672 305—    
19791 710−25.8%
GadsIedz.±%
19891 426−16.6%
20001 255−12.0%
2011919−26.8%
GadsIedz.±%
2021778−15.3%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizupe, Bankova, Benislava, Cirtums, Drudži, Dundenieki, Fabriki, Gariesili, Kapūne, Lazdukalns, Lekste, Lielie Meroni, Liepari, Liepnīte, Mastarīga, Obulderi, Osa, Papurne, Pelnupe, Pilsnieki, Polokori, Roznieki, Rūbāni, Silenieki, Skujetnieki, Slavīti, Stangas, Tutani, Vidussala, Zaļmežnieki, Zirgusala.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]