Kubulu pagasts

Vikipēdijas lapa
Kubulu pagasts
Novads: Balvu novads
Centrs: Kubuli
Kopējā platība:[1] 167,7 km2
 • Sauszeme: 161,6 km2
 • Ūdens: 6,1 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 1 220
Blīvums (2023): 7,6 iedz./km2
Izveidots: 1991. gadā
Kubulu pagasts Vikikrātuvē

Kubulu pagasts ir viena no Balvu novada teritoriālajām vienībām. Izvietojusies novada ziemeļrietumos, robežojas ar sava novada Balvu pilsētu un Rugāju pagastu, Vīksnas un Bērzkalnes pagastiem, Alūksnes novada Jaunannas un Mālupes pagastiem, kā arī Gulbenes novada Litenes pagastu.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sitas upe pie Sitas stacijas

Kubulu pagasts atrodas Latgales ziemeļaustrumos un robežojas ar Vidzemi. Tā platība ir 167,19 km2. Tas robežojas ar Gulbenes novada Litenes pagastu, Alūksnes novada Jaunannas un Mālupes pagastiem, Rugāju novada Rugāju pagastu un Balvu novada Balvu, Bērzkalnes un Vīksnas pagastiem, kā arī ar Balvu pilsētu.

Kubulu pagasta teritorija atrodas Austramlatvijas zemienē. Lielākā daļa pagasta teritorijas ir pieskaitāma pie Adzeles pacēluma, tikai pagasta dienvidu daļa iestiepjas Lubāna līdzenumā. Augstākās virsotnes atrodas pagasta ziemeļu daļā.

40,6% pagasta zemes klāj meži, kas ir viens no mežainākajiem Balvu novada pagastiem. 30,8% zemes tiek izmantota lauksaimniecībā. 3,4% aizņem krūmāji, bet tikai 2% pagasta zemes veido purvi. 3,5% pagasta atrodas zem ūdens, 2,2% aizņem ceļi, bet 0,8% veido pagalmi.Vēl citiem mērķiem tiek izmantota 1,5% pagasta zemes.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gada vidējā temperatūra 4.8oC, siltākais mēnesis jūlijs + 17oC, augstākais janvāris — 7oC. Bezsala periods gadā ~135 dienas, augsnes sasaluma sākums no 10 decembra un pilnīga augsnes atkušana no 15 aprīļa. Nokrišņu daudzums 550-600 mm gadā, 20-25% sniega veidā. Sniega sega 110-130 dienu ar lielām novirzēm siltās un augstās ziemās.

Ģeoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kubulu pagasta teritorijā ir atrodami vairāki derīgie izrakteņi. Pagasta dienvidu daļā ir atrodama smilts, granti var atrast Silaciemā, sapropelis ir atrodams Pērkonu ezerā, nelieli kūdras krājumi ir pieejami Sitā, māls nelielā daudzumā ir atrodams Druveniekos.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

3,5% Kubulu pagasta teritorijas klāj ūdens.

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērzupe, Bolupe, Dvorupe, Dzirla, Kurna, Līpupe, Palnupe, Raganiņa, Silacīma upīte, Sita, Vilkariucis, Zaļčupe.

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Balvu ezers, Pārkunu ezers.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā atrodas dabas liegums «Sitas un Pededzes paliene. Tajā plānota dabas taka. Bez dabas lieguma pagastā pie Balvu ezera atrodas dabas parks «Vecais parks», kā arī pagasta teritorijā atrodami arī vairāki dižkoki. Aiz bērnudārza «Ieviņa» atrodas «Pasaku mežs».

Pagasta augsnes veidojušās uz nabadzīgiem pārskalotas smilts cilmiežiem. Dominē velēnu gleja un velēnu glejotās augsnes, kas ir piemērotas tikai zālāju audzēšanai, tāpēc ievērojamas lauksaimniecības zemes platības netiek apstrādātas un pilnībā apsaimniekotas. Pagasta teritorijā samēra zema augsnes auglība, aramzemei tā ir ~19—29 balles.

Lielu daļu pagasta teritorijas klāj meži. Lielāka daļa no tiem jaukti vai skujkoku meži. Kubulu pagasta teritorijā ir dabas liegums "Sitas un Pededzes paliene", kura lielākā daļa gan iestiepjas Litenes pagastā. Dabas liegums ir izveidots, lai aizsargātu nepārveidotā palieņu pļavas ar vecupēm un ozolu grupām, kā arī, lai aizsargātu teritorijā sastopamās augu un dzīvnieku sugas.[4]

Pagasta teritorijā pārsvarā ir sastopami tie paši dzīvnieki, kas visā Latvijas teritorijā. Tā kā lielu pagasta teritoriju aizņem meži, liela daļa no tiem ir meža dzīvnieki, sastopami ir lāči, vilki, lapsas, stirnas, mežacūkas, kā arī citi meža dzīvnieki. Pagasta mežu teritorijā ir vairāki mikroliegumi, kas izveidoti medņu aizsardzībai. Pagasta ezeros ir atrodas tādas zivis, kā karūsas, līdakas, asari, raudas, līņi un plauži.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kubulu pagasts savu nosaukumu ieguvis pateicoties Kubulu meža masīvam, kas klāja lielāko daļu agrākā pagasta teritorijas. Pēc kādas leģendas, kad mežs vēl piederējies vietējiem muižniekiem, tajā zemniekiem bija aizliegts medīt. Tomēr zemnieki šajā mežā tomēr medījuši, bet lai muižkungs neko nenojaustu nomedīto gaļu salikuši milzīgs kubulos, kad gatavoti no turpat mežā augošajiem kokiem un ierakuši zemē. Šādus zemē ieraktus gaļas kubulus muižkungs tomēr reizēm atradis, tāpēc meža masīvs nosaukts Kubulu vārdā.[5] No 1991. līdz 2010. gadam pagasts tika dēvēt par Kubuļu pagastu, bet 2010. gadā nosaukums nomainīts uz Kubulu pagastu.[6]

Nav daudz ziņu par Kubulu pagasta senāko vēsturi, tomēr arheoloģiskie atradumi liecina, ka pagasta teritorija bijusi apdzīvota jau kopš akmens laikmeta. Pērkona ezera krastos atrodas trīs senkapi. Vienam no tiem ir piešķirts valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa statuss,bet pārējie divi ir vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi. Rijnieku senkapos, kas ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, 1964. gadā tika veikti arheoloģiskie izrakumi S. Laula un J. Graudoņa vadībā. Tika atklāti 19 apbedījumi akmens šķirstos un 5 vēlāki skeletapbedījumi. Akmens šķirstu izmēri no 1,5 — 2,2 m gari, no 0,4 – 1 m plati. Tie rūpīgi veidoti no liela izmēra akmeņiem, kuru starpas aizpildītas ar mazākiem akmeņtiniem. Apbedījumu veids, kā arī atsevišķās gludās un tekstilās keramikas lauskas ļāva senkapus datēt ar 1.g.t.p.m.ē. beigām. Četri vēlākie skeletkapi un savrupatradumi datējami ar 13.-14. gadsimtu, viens — ar 17. gadsimtu.[7] Arī Kubulu senkapos, ko reizēm dēvē arī par kara kapiem, 1940. gadā tika vaikti arheoloģiskie izrakumi K.Oša vadībā, un tika atrasti vairāki apbedījumi.[8] Bez senkapiem pie Pērkona ezera, arī Sitas upes krastos ir atrodas atsevišķi savrupatradumi, kuros atrasti akmens cirvis, bronzas ķemme un šķiltavakmens.

Vēlajā dzelzs laikmetā Kubulu pagasta teritorija atradās Atzeles zemē, kuru apdzīvoja latgaļi. Atzeles centrs atradās Alūksnē vai Gaujienā un tā bija sadalīta sešos novados — Gaujienā, Alūksnē, Purnavā, Bērzenē, Ābelenē un Abrenē. Domājams, ka visticamāk, Kubulu pagasta teritorija ietilpa Purnavas novadā, kā centrs atradies Viļakā.

Viduslaiki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1224. gadā Tālavas un Adzeles zemes tika sadalīts starp Rīgas arhibīskapiju un Livonijas ordeni. Tagadējā Kubulu pagasta teritorija tika iekļauta Rīgas arhibīskapijas Latvju galā. Iespējams pagasta teritorija bija iekļauta Gulbenes draudzes novadā, jo tur atradās tuvākā pils. Kad 1549. gadā Kokneses soģis Gotarts Neils tika apvainots vecās zemes grāmatas nenodošanā, nodokļu slēpšanā, zemnieku mantas atņemšanā un prettiesiskā zemes lietošanā, viņa taisnošanās pierakstā pieminēta Purnava, Bērzene un Balvi (Balbe). 1551. gada 3. martā Rīgas arhibīskaps Vilhelms izlēņoja zemi pie Balvu ezera bruņiniekam Hansam Meihsneram. Pieminēts arī vecais un jaunais Balvu ceļš, Balvu ezers, pie kura atrodas akmens ar iezīmētu krustu, un Bolupe.[9]

Polijas-Lietuvas valsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Livonijas Konfederācijas sabrukuma Kubulu pagasta teritorija 1561. gadā tika iekļauta Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijas Viļakas traktā. Savukārt Viļakas trakts bija sadalīts Balvu, Viļakas un Baltinavas galos.[9] Kubulu pagasta teritorija ietilpa Balvu galā. Traktu pārvaldīja stārasts, kura rezidence bija Marienhauzenas pils Viļakā. 1621. gadā pēc poļu—zviedru kara Vidzemes teritorija nonāca Zviedrijas sastāvā, bet atlikusī Latgales teritorija tika pārdēvētā par Inflantijas vaivadiju.

Viļakas stārastu uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds Valdīšanas laiks
Nikolajs Suhodoļskis ap 1598.
Jans Karols Hodkevičs
Georgs Konstantīns Hilzens 1712.—1721.
Jans Augusts Hilzens 1721.—
Justiāns Hilzens —1772.[10]

1738. gada Viļakas muižas inventarizācijas datos Balvu galā minētas 14 sādžas, starp tām arī Pērkonu un Steķintavas sādžas.[9]

Krievijas Impērija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Pirmās Polijas-Lietuvas dalīšanas no 1772. līdz 1776. gadam Balvu muiža ietilpa Pleskavas guberņas Daugavas provincē, tad Polockas guberņas Ludzas apriņķī. No 1796. gada tā ietilpa Baltkrievijas guberņas, no 1802. gada Vitebskas guberņas sastāvā.

Balvu muižas īpašnieku uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īpašnieks Pārvaldes laiks
Ivans Jelagins 1772.-1794.
Nikolajs Buturļins 1794.-1806.
Semjons Horožanskis 1806. — pirms 1836.
Pjotrs Horožanskis pirms 1836. — pirms 1870.
Aleksandrs Horožanskis pirms 1870.-1878.
Oto fon Tranzē-Rozeneks 1878.-1897.
Emīlija Trabotti 1897.-1906.
Zemnieku zemes banka 1906.-1911.
Anna Ščerbatova 1911.-1920.[9]

19. gadsimta beigās sāka veidoties Balvu muižas pagasts. 1878. gada Ludzas apriņķa apdzīvoto vietu sarakstā atrodamas ziņas arī par Balvu pagastu. Kopā minēta 21 sēta ar 43 mājām, kurās dzīvoja 1158 vīrieši un 1063 sievietes, 721 lasītpratējs. 1880. gados Balvu pagastā bija 3703 brīvlaistie zemnieki, 137 apdzīvotas vietas, viena katoļu un pareizticīgo baznīca, viena skola un viena slimnīca, viena labības rezerves noliktava, viena ķieģeļnīca, vienas ūdensdzirnavas, 12 krogi. Balvu pagasts bija viens no pirmajiem Latgalē, kur zemnieki pārgāja dzīvot viensētās.[9]

1902. gadā uzbūvēja dzelzceļa līniju Pitalova — Sita, ko 1916. gadā pagarināja līdz Gulbenei. Pirmie vilcieni pa līniju sāka kursēt 1904. gadā. 1904. gadā sāka būvēt Kubulu pagastskolu (mūsdienās Stacijas pamatskola). 1905. gada revolūcijas laikā Sitas apkārtnē notika sadursmes starp revolucionāriem un kazakiem.[9] 20. gadsimta sākumā zemes banka atpirka zemi no Balvu muižas, kas tika sadalīta kvartālos, kurus savukārt sadalīja zemnieku saimniecībās pareizticīgajiem. Pirmā pasaules kara gados meža darbos Kubulu pagastā tika nodarbināti ķīnieši, taču daudzi no viņiem gāja bojā, jo nekad nebija šādu darbu strādājuši.[11]

Latvijas Republika (1918—1940)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Brīvības cīņu beigām, 1924. gadā tika izveidots Jaunlatgales apriņķis,kurā ietilpa 12 pagasti (vēlāk 15), tajā skaitā arī Balvu pagasts. 1935. gadā Kubulu pagasta teritorijā darbojās trīs pirmās pakāpes pamatskolas (Sitā, Balvu Stacijā un Kubulos), divas dzirnavas (Esmeraldovā un Celmenē (Celmenes dzirnavu dibinātājs bija Voldemārs Lange, kas tās dibināja 19. gadsimta beigās)) un Sitas mežniecība. Latvijas laikā tika latviskoti daudzi apdzīvotu vietu nosaukumi:

Agrākais nosaukums Šobrīdējais nosaukums
Podgraņičnaja Robežnieki
Paulova Paulāni
Ivanova Jāņusala
Antonova Līdumnieki
Stancionaja Celmenieki
Evgenjevo Ežusala
daļa Kozlovas Stirnusala
daļa Lossinajas Briedīši
Tropova Tropiņi
Konstantinova Tīreļi

Otrais pasaules karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas okupācijas laikā 1940. gada 17. jūnijā Balvos ienāca Sarkanā armija. 1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā Balvu stacijā notika izvešanas akcija, 1941. gada 2. jūlijā Balvus okupēja Vērmahts. 1941. gada 8.-9. augustā Celmenes mežā nošāva Balvu ebrejus (no 500 līdz gandrīz 1000 cilvēku). 1944. gada 29. jūnijā Balvus okupēja Sarkanā armija. 1945. gada 21. jūlijā Romūkstu mežā notika Romūkstu kauja starp nacionālajiem partizāniem un padomju karaspēku. Partizāni tika aplenkti un desmit no viņiem krita kaujā.[9]

Padomju laiks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gadā tiek likvidēti pagasti. Tagadējā Kubulu pagasta teritorijā tiek izveidotas trīs ciema padomes — Kubulu, Celmenes un Dekšņu. 1949. gadā tiek izveidots Balvu rajons, kurā tika iekļauta arī Kubulu pagasta teritorija. Sākotnēji, veidojoties pirmajiem kolhoziem, gandrīz katrā ciemā bija pa nelielam kolhozam. 1950. gadā Sitas II kolhozs "Beregovoje", Sitas III kolhozs "Novaja žižņ", Kozlovas kolhozs "Vperjod" un Lassinajas kolhozs "Putj Ļeņina" apvienojās kolhozā Mihaila Kaļiņina vārdā nosauktajā kolhozā, bet Liepavas kolhozs "Draudzība", Briedīšu kolhozs "Briežusala", Tīreļu kolhozs "Brīvā zeme", Paulānu kolhozs "Ziemeļzvaigzne" un Robežnieku kolhozs "Robežnieki" apvienojas kolhozā "Staļina ceļs". 1951. gadā abi kolhozi apvienojās saimniecībā ar nosaukumu "Staļina ceļš". 1959. gadā tiek likvidētās Celmenes un Dekšņu ciema padomes, kas tiek pievienotas Kubulu ciema padomei. 1960. gadā tiek apvienoti mazie kolhozi un tiek izveidota padomju saimniecība "Balvi".[11] 1972. gadā tiek atklāts kultūras nams, 1989. gadā tiek uzcelts bērnudārzs.

Mūsdienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1991. gada 28. maijā Kubulu ciems tiek reorganizēts par pagastu. 1995. gadā tiek atklāts piemineklis represētajiem iedzīvotājiem. 2000. gadā tiek slēgta dzelzceļa līnija Sita—Pitalova, jo tā tiek uzskatīta par nerentablu. 2004. gadā tiek izveidots dabas liegums "Sitas—Pededzes paliene". 2006. gadā tiek izveidots pagasta karogs. 2009. gadā Kubuļu pagasts tiek pārdēvēts par Kubulu pagastu. 2009. gadā Kubulu pagasts tiek iekļauts Balvu novadā.[11]

Kubulu pagasts administatīvi ietilpt Balvu novadā. Tā centrs atrodas Balvu pilsētā, kur atrodas novada dome. Novada domi veido 15 pašvaldības vēlēšanās ievēlēti deputāti, bet to vada novada domes priekšsēdētājs. Šobrīd Balvu novada domes priekšsēdētājs ir Andris Kazinovskis.[12]

2013. gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti Kubulu pagastā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saraksts Zīmes Procenti
Centriskā partija Latvijas zemnieku savienība 109 21,5%
Reformu partija 22 4,4%
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 15 3%
Vienotība 43 8,5%
Latvijas Zaļā partija 130 25,7%
Par prezidentālu republiku 86 17%
Latgales partija 37 7,3%
Saskaņas Centrs 63 12,5%[13]

Pirms novadu reformas 2009. gadā, katrā pagastā notika savas pašvaldību vēlēšanas un tika ievēlēti savi septiņi deputāti, bet pagastu vadīja pagasta priekšsēdētājs. Kopš novadu reformas vairs netiek ievēlēts pagasta priekšsēdētājs, bet pagastam ir pārvaldnieks. Kopš 2010. gada Kubulu pagasta pārvaldnieks ir Artūrs Luksts.

Kubulu pagasta vadītāju uzskatījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds Pārvaldes laiks
Zinaīda Kupriša 1959.-1987.
Rita Mača 1987.-1999.
Tekla Supe 1999.-2006.
Juris Boldāns 2006.
Ivars Šmats 2006.-2009.
Oskars Keišs 2009.-2010.
Artūrs Luksts kopš 2010.[11]

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rijnieku senkapi (Kara kapi)[14]

Pie bijušās Balvu dzelzceļa stacijas ēkas atrodas piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. 2011. gadā piemiņas akmens tika restaurēts. Katru gadu 25. martā un 14. jūnijā pie tā norisinās atceres pasākumi.[15] Otrs piemineklis atrodas Celmenē, aiz Silaciema—Kurnas kapiem, un tas ir veltīts fašisma terora upuriem — 1941. gadā nošautajiem ebrejiem.

Piemiņas akmens pie Balvu stacijas

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[16]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19354 000—    
19593 000−25.0%
19672 796−6.8%
GadsIedz.±%
19792 314−17.2%
19891 907−17.6%
20001 772−7.1%
GadsIedz.±%
20111 538−13.2%
20211 285−16.4%

Kubulu pagasts iedzīvotāju skaita ziņā ir viens no lielākajiem Balvu novada pagastiem, lai gan tas ar katru gadu samazinās, kam par iemeslu ir mazā dzimstība un lielā mirstība, gan iedzīvotāju migrācija.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējos 15 gados[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Iedzīvotāju skaits gada sākumā Izmaiņa
2000 1821
2001 1785 -36
2002 1806 +21
2003 1803 -3
2004 1767 -36
2005 1761 -6
2006 1718 -43
2007 1723 +5
2008 1682 -41
2009 1642 -40
2010 1603 -39
2011 1556 -47
2012 1519 -37
2013 1514 -5
2014 1484 -30[3]
2015 1444 -40
2016 1386 -58
2017 1339 -47

Etniskā sastāva ziņā Kubulu pagastā ir visai līdzīga situācija kā Latvijā kopumā ņemot, taču salīdzinot ar Latgales etnisko situāciju, Kubulu pagasts ir samērā latvisks.

Etniskais sastāvs 2009. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

latvieši
  
76.7%
krievi
  
20.05%
baltkrievi
  
1.05%
pārējie
  
2.2%

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dominējošās reliģijas ir katoļticība, luterānisms un pareizticība. Kubulu pagastā nav nevienas baznīcas, taču ir trīs krucifiksi un pansionātā "Balvi" ir lūgšanu telpa. Vecākais krucifikss atrodas Kurnas ciemā, tas uzstādīts 1992. gadā, iespējams, ka krucifikss Kurnā ir bijis jau 1930. gados, bet vēlāk padomju laikā nojaukts. 2006. gadā tika uzstādīts jauns krucifikss iepretim kultūras namam. Pie šie krucifiksa parasti katru gadu maijā notiek dziedājumi. 2008. gadā vēl viens krucifikss tika uzstādīts pie pansionāta «Balvi».[17]

Pagastā ir 5 publiskās kapsētas — Silaciema-Kurnas, Pērkonu, Tutinavas un Romūkstu, kur pārsvarā apglabāti katoļticīgie, un Andrakalna kapsēta, kur pārsvarā apglabāti luterāņi. Pansionātam "Balvi" ir sava kapsēta.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Juris Boldāns (1951), politiķis, īsu laiku 9. Saeimas deputāts
  • Jānis Trupovnieks, politiķis, bijušais Balvu pilsētas domes priekšsēdētājs,12. Saeimas deputāts
  • Rudīte Liepiņa, māksliniece, Balvu mākslas skolas skolotāja
  • Elita Teilāne, māksliniece, Balvu mākslas skolas direktore
  • Kārlis Ozoliņš, pedagogs, bijušais Stacijas pamatskolas direktors, novadpētnieks
  • Arvīds Šnepers, rakstnieks, novadpētnieks, saņēmis Triju Zvaigžņu ordeņa sudraba goda zīmi

Ciemi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kubulu pagastā ir 38 ciemi. Lielākā daļa no tiem ir skrajciemi, taču daži lielākie tiek pieskaitīti pie vidējciemiem.

Ciema nosaukums Iedzīvotāju skaits Gads saimniecību skaits
Balvu stacija 243 2015 127
Druvenieki 115 2015 48
Kurna 152 2015 78
Celmene 139 2015 42
Ežusala 28 2015 11
Esmeraldova 29 2015 13
Fabrika 89 2015 28
Vasiļjeva 11 2015 4
Robežnieki 25 2015 13
Dvorupe 7 2015 5
Jāņusala 1 2015 4
Oļģina 1 2015 7
Nikolajeva 16 2015 14
Vladimirova 12 2015 8
Gobusala 8 2015 6
Līdumnīki 4 2015 3
Pērkoni 44 2015 34
Tutinava 35 2015 21
Guznava 36 2015 18
Dekšņi 1 2015 1
Pelnupe 3 2015 6
Steķintava 45 2015 22
Zači 35 2015 12
Krasnagorka 20 2015 7
Briedīši 28 2015 11
Celmenieki 31 2015 15
Kozlova 9 2015 7
Lassinaja 4 2015 3
Paulāni 5 2015 5
Sita 27 2015 15
Stacija Sita 3 2003 3
Stirnusala 8 2015 5
Tīreļi 18 2015 11
Silaciems 27 2015 13
Grīvgals 1 2015 2
Meirāni 24 2015 10
Pordari 2 2015 6
Tropiņi 19 2015 8

2009. gadā Krasnagorkas iedzīvotāji bija savākuši parakstus par ciema nosaukuma maiņu uz Mālkalni, tomēr nosaukuma maiņa nenotika.[18]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa Kubulu pagasta iedzīvotāju nodarbojas ar lauksaimniecību, kokapstrādi un darbojas pakalpojumu un izglītības sfērā. Pagasta teritorijā nav lielu uzņēmumu, kuros tiktu nodarbināts liels skaits iedzīvotāju. Lielākā daļa uzņēmumu nodarbojas ar kokapstrādi. Lauksaimniecībā dominē piena produkcijas un lielopu gaļas pārstrāde, graudkopīpa un lopbarības sagatavošana. Pakalpojumu sfēra ir samērā maz attīstīta, jo tikai 3 km attālumā no pagasta centra atrodas Balvu pilsēta. Pagastā darbojas pamatskola, bērnudārzs un pansionāts. Tāpat pagasta centrā ir pieeami divi pārtikas veikali, bet attālākās pagasta vietas apkalpo autoveikals.

Izglītības un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kubulu pagastā darbojas Stacijas pamatskola, kas ir viena no lielākajām lauku skolām Balvu novadā. 2013./2014. gada mācību gada sākumā Stacijas pamatskolā mācījās 102 skolēni. Bez pamatskolas pagastā darbojas arī pirmskolas izglītības iestāde "Ieviņa", kuru 2013./2014.mācību gada sākumā apmeklēja 64 bērni.[19]

Galvenokārt visi kultūras pasākumi norisinās Kubulu pagasta kultūras namā. Pagastā darbojas vairāki pašdarbības kolektīvi, kas regulāri sniedz koncertus gan pagasta iedzīvotājiem, gan dodas uz citām pagastiem un pilsētām, lai koncertētu.

Kubulu pagastā darbojas bērnu un jauniešu deju kolektīvs "Cielaviņa", kas dibināts 2000. gadā, vidējās paaudzes deju kopa, kas savu darbību uzsākusi 2013. gadā, senjoru dāmu deju kopa "Rūtas", kas darbojas kopš 2007. gada, garīgo dziesmu ansamblis "Vakarblāzma", kura pirmsākumi meklējami 2006. gadā, un vecākais pašdarbības kolektīvs, kas savu darbību uzsācis 1999. gadā, ir jauktais vokālais ansamblis.[20]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. 3,0 3,1 PMLP mājaslapa
  4. «Latvijas Dabas fonda mājaslapa, Sitas-Pededzes paliene». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 11. septembrī. Skatīts: 2014. gada 16. augustā.
  5. «laukuforums.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 16. augustā.
  6. «Balvu novada mājaslapa, lēmums par Kubuļu pagasta nosakuma maiņu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 16. augustā.
  7. «Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze Rijnieku senkapi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. septembrī. Skatīts: 2014. gada 16. augustā.
  8. «Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze, Kubulu senkapi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 16. augustā.
  9. 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 9,5 9,6 I.Šaicāne "Balvi — pilsēta ezeru krastos — vēstures lappusēs (1549—2009)"
  10. Baltinavas novada mājaslapa[novecojusi saite]
  11. 11,0 11,1 11,2 11,3 Balvu novada mājaslapa, ziņas par Kubulu pagastu[novecojusi saite]
  12. «Balvu novada mājaslapa, Deputāti». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 16. augustā.
  13. «Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapa, 2013. gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 8. augustā. Skatīts: 2014. gada 16. augustā.
  14. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
  15. «Balvu kultūrvēstures datu bāze, Piemiņas akmens pie Balvu dzelzceļa stacijas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 16. augustā.
  16. OSP
  17. «Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze, Krucifiksi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. septembrī. Skatīts: 2014. gada 16. augustā.
  18. «Kubulu pagastā grib atbrīvoties no padomju pagātnes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 16. augustā.
  19. Balvu novada mājaslapa, Statistika par izglītojamo skaitu novada izglītības iestādēs[novecojusi saite]
  20. «Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze, Kolektīvi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 16. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]