Krišjāņu pagasts
| Krišjāņu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Balvu novads |
| Centrs: | Krišjāņi |
| Platība: | 71,18 km2 |
| Iedzīvotāji (2010): | 387[1] |
| Blīvums: | 5.4 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1945. gadā |
 Krišjāņu pagasts Vikikrātuvē
| |
Krišjāņu pagasts ir viena no Balvu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Bērzpils un Tilžas pagastiem, Kārsavas novada Salnavas pagastu un Rēzeknes novada Nautrēnu un Gaigalavas pagastiem.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dūkšupe, Iča, Ķeiba, Mežupe, Nūvozine, Siļtine, Tilža, Vakša.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1945. gadā Abrenes apriņķa Tilžas pagastā izveidoja Krišjāņu ciema padomi. Krišjāņu ciems ietilpis Viļakas apriņķī (1945-1949), Kārsavas (1949-1962) un Balvu (pēc 1962. g.) rajonos. 1954. gadā Krišjāņu ciemam pievienoja likvidēto Krampiņu ciemu, 1955. gadā kolhoza «Plēsums» teritoriju pievienoja Beļavas ciemam.[2] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Krišjāņu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Balvu novadā.
Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Nr. 260.: Krišjāņu senkapi (Kara kapi) - Krišjāņu centrā
- Nr. 2852.: Krišjāņu krogs ar saimniecības ēku - Krišjāņos (19. gs. b.)
- Nr. 2853.: Putrānu kapu kapliča - Putrānu kapos (19. gs. b.).[3][4]
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākās apdzīvotās vietas ir Krišjāņi (pagasta centrs), Krampiņas, Mežupe, Naglīši, Putrāni, Purviņas, Runcene, Vakšenieki, Vītoli, Zeltupe, Žogi.
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Archived 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
