Pāriet uz saturu

Baltinavas pagasts

Vikipēdijas lapa
Baltinavas pagasts
Baltinavas pagasta karogs Baltinavas pagasta ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Novads: Balvu novads
Centrs: Baltinava
Kopējā platība:[1] 186,3 km2
 • Sauszeme: 183,1 km2
 • Ūdens: 3,1 km2
Iedzīvotāji (2025):[2] 837
Blīvums (2025): 4,6 iedz./km2
Baltinavas pagasts Vikikrātuvē

Baltinavas pagasts ir teritoriāla teritorija Balvu novadā, Latgalē, 253 km no Rīgas Krievijas pierobežā. Robežojas ar Ludzas novada Salnavas pagastu, Balvu novada Tilžas, Briežuciema un Šķilbēnu pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir Baltinava (pagasta centrs), Demerova, Obeļova, Žeikari.

No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā Baltinavas novads. 2021. gadā Baltinavas novadu iekļāva jaunajā Balvu novadā.

Daba

[labot | labot pirmkodu]

Atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, austrumdaļa — Mudavas zemienes Abrenes nolaidenumā.[3] Reljefs — viļņots līdzenums ar atsevišķiem pauguriem.[4]

Reljefa formas

[labot | labot pirmkodu]

Brieksīnes kalns (128 m vjl), Greiziekalni, Jorzovas kalns (126,5 m), Kapu kalns, Kapčuka kalns, Koraba kalns, Majaka kalns, Puncuļovas pilskalns (124 m), Rubuļa kalns, Sila kalns, Svātais kalns, Zvonu kalni.

Hidrogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Ūdensteces

[labot | labot pirmkodu]

Asarovas riucs, Aukupeite, Diukšupe, Griušļova, Iudrupe, Kaņepe, Krākupe, Kūkova, Kupsa, Nārstes riucs, Pazlauga, Peisa riucs, Požarīnes riucs, Puncuļova, Smiltine, Supenka, Vīksnas grāvis, Zvaiga.

Ūdenstilpes

[labot | labot pirmkodu]

Baltinavas dīķis, Lobvordeits, Motrīnes ezers, Mozais ezers, Obeļovas ezers, Pazlauka, Puncuļovas ezers, Svātiunes ezers, Zaprūds.

Purvi

[labot | labot pirmkodu]

Greivas purs (484 ha), Dansku pūrs, Peisa pūrs, Sapronaukas pūrs, Vierša pūrs.

Dabas aizsardzība

[labot | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā atrodas neliela dabas parka Numernes valnis daļa. Pagasta teritorijā atrodas dabas liegums Motrines ezers. Valsts aizsardzībā atrodas Baltinavas aleja.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]
Baltinavas pagasta skolas un skolotāji (ap 1930).

Līdz 1224. gada Tālavas un Adzeles dalīšanai mūsdienu Baltinavas pagasta teritorijā atradās Adzeles zemes Ābelenes pilsnovads (Abelen). 13.-16. gadsimtā tas atradās Rīgas arhibīskapijas Marienhauzenas pilsnovada, 17.-18. gadsimtā Inflantijas vaivadijas Viļakas stārastijas, 19. gadsimtā Vitebskas guberņas Ludzas apriņķa teritorijā. Puncuļavā atradušies divi pilskalni — Alotāju kalns un Puncuļu pilskalns.[5] 1695. gadā Keišu ciemā uz rietumiem no Baltinavas tika atvērta pirmā katoļu koka baznīca. Vēlāk to pārcēla uz Baltinavu.[4]

1920. gada zemes reformas gaitā Baltinavas muižas zemes sadalīja 65 vienībās 977 ha kopplatībā, Šķilbēnu muižu sadalīja 39 vienībās 528 kopplatībā, bet Orlovas muižu sadalīja 69 vienībās 1279 ha kopplatībā.[5]

1935. gadā Jaunlatgales apriņķa Baltinavas pagasta platība bija 149,5 km² un tajā dzīvoja 8195 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Baltinavas, Bukstu, Demerovas, Kukovas, Kvašņevas, Obeļevas un Pazlaukas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja.[4]

Baltinavas ciems ietilpa Viļakas apriņķī (1945—1949), tad Kārsavas (1949—1962) un Balvu (1962—2009). rajonos. Baltinavas ciemam 1959. gadā pievienoja Demerovas ciema kolhoza «Novij putj» teritoriju, 1960. gadā — likvidēja Obeļovas ciema padomi ar kolhozu "Ezermala", Pazlaukas ciema padomi ar kolhozu "Dzintars" un Kvašņevas ciema padomi, apvienojot Baltinavas ciema padomē un izveidojot padomju saimniecību «Baltinava». Kolhoza «Daugava» teritoriju pievienoja Kalniešu ciemam. 1971. gadā kolhoza «Novij putj» teritoriju pievienoja Upītes ciemam. 1977. gadā Baltinavas ciemam pievienoja daļu likvidētā Upītes ciema, daļu Malnavas ciema, bet daļu teritorijas pievienoja Salnavas ciemam.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Baltinavas pagastu reorganizēja par Baltinavas novadu. 2021. gadā Baltinavas novadu iekļāva Balvu novadā.

Teritoriālais iedalījums

[labot | labot pirmkodu]

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

1935. gadā Baltinavas pagastā 87% iedzīvotāju bija latvieši, 10% — krievi, 2% — ebreji (gandrīz visi no pēdējiem dzīvoja Baltinavā).[9] 8195 iedzīvotāji dzīvoja 1492 sētās. 81% iedzīvotāju bija Romas katoļi, 13% — grieķu katoļi.[9] 2000. gadā pagastā no 1688 iedzīvotājiem bija 82% latviešu un 15% krievu, iedzīvotāju blīvums bija krities no gandrīz 50 līdz 9 cilv/km2.[3]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[10]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18973 500—    
19359 325+2.61%
19594 000−3.47%
GadsIedz.±% g.p.
19653 725−1.18%
19792 578−2.59%
19891 881−3.10%
GadsIedz.±% g.p.
20001 688−0.98%
20101 351−2.20%
2021937−3.27%

Apdzīvotās vietas

[labot | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Baltinavas novada ciemu uzskaitījums

Apdzīvotās vietas: Aiztiļts, Baltinava, Blauzgova, Boncāni, Buksti, Čudarīne, Danski, Demerova, Dupurova, Dūcprīde, Dziervīne, Grikovka, Jorzova, Karpova, Kaši, Keiši, Kolnumeži, Lauruti, Leidumi, Lemešova, Maiļupe, Maksi, Morkova, Obeļova, Odumova, Pazlauga, Peisova, Pleitova, Pliešova, Puncuļova, Punduri, Risova, Sloboda, Surikova, Svātūne, Sviļpova, Tutinova, Žeikari.

Etniskais sastāvs

[labot | labot pirmkodu]
Baltinavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[11]
Latvieši (981)
  
 84.1%
Krievi (142)
  
 12.2%
Cita tautība (30)
  
 2.6%
Nav izvēlēta (13)
  
 1.1%


Pašvaldība

[labot | labot pirmkodu]

Pagasta pārvalde atrodas kultūras nama telpās Kārsavas ielā 16, Baltinavā.

Tautsaimniecība

[labot | labot pirmkodu]

1935. gadā 52% pagasta teritorijas aizņēma tīrumi, 20% — ganības, 14% — pļavas, 5% — meži un 4% — purvi.[9] 2000. gadā lauksaimnieciskās zemes aizņēma 51%, bet meži — 33%.[3]

Izglītība

[labot | labot pirmkodu]

Sports

[labot | labot pirmkodu]

Kultūra

[labot | labot pirmkodu]

Kopš 1978. gada Baltinavā darbojas etnogrāfiskais ansamblis "Baltinava".[12]

Reliģija

[labot | labot pirmkodu]

1935. gadā Baltinavas pagastā bija divas Romas katoļu un pa vienai grieķu katoļu un luterāņu baznīcai, kā arī sinagoga.[9]

Ievērojami novadnieki

[labot | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas

[labot | labot pirmkodu]
Baltinavas katoļu baznīca.

Attēlu galerija

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
  3. 1 2 3 Latvijas enciklopēdija. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība.
  4. 1 2 3 4 Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. 1 2 Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 1726. sleja.
  6. ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. ↑ Agrita. «14.§ Par Balvu novada ģerboņa izstrādi». Balvu novads (lv-lv). Skatīts: 2022-11-13.
  8. ↑ «15.§ Par Baltinavas pagasta ģerboņa izstrādi | Balvu novada pašvaldība». www.balvi.lv (latviešu). Skatīts: 2025-01-25.
  9. 1 2 3 4 Latvju enciklopēdija
  10. ↑ CSP
  11. ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 16.01.2017. Skatīts: 12.01.2017.
  12. ↑ «Baltinavas novada etnogrāfiskais ansamblis». kulturasdati.lv. Skatīts: 2025-07-03.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Baltinavas_pagasts&oldid=4385586"