Kubulu pagasts

Kubulu pagasts
Novads:	Balvu novads
Centrs:	Kubuli
Kopējā platība:	167,7 km2
• Sauszeme:	161,5 km2
• Ūdens:	6,1 km2
Iedzīvotāji (2024):	1 218
Blīvums (2024):	7,5 iedz./km2
Izveidots:	1991. gadā
Kubulu pagasts Vikikrātuvē

Kubulu pagasts ir viena no Balvu novada teritoriālajām vienībām. Izvietojusies novada ziemeļrietumos, robežojas ar sava novada Balvu pilsētu un Rugāju pagastu, Balvu, Vīksnas un Bērzkalnes pagastiem, Alūksnes novada Jaunannas un Mālupes pagastiem, kā arī Gulbenes novada Litenes pagastu.

Ģeogrāfija

Sitas upe pie Sitas stacijas

Kubulu pagasts atrodas Latgales ziemeļaustrumos un robežojas ar Vidzemi. Tā platība ir 167,19 km². Tas robežojas ar Gulbenes novada Litenes pagastu, Alūksnes novada Jaunannas un Mālupes pagastiem, Rugāju novada Rugāju pagastu un Balvu novada Balvu, Bērzkalnes un Vīksnas pagastiem, kā arī ar Balvu pilsētu.

Kubulu pagasta teritorija atrodas Austramlatvijas zemienē. Lielākā daļa pagasta teritorijas ir pieskaitāma pie Adzeles pacēluma, tikai pagasta dienvidu daļa iestiepjas Lubāna līdzenumā. Augstākās virsotnes atrodas pagasta ziemeļu daļā.

40,6% pagasta zemes klāj meži, kas ir viens no mežainākajiem Balvu novada pagastiem. 30,8% zemes tiek izmantota lauksaimniecībā. 3,4% aizņem krūmāji, bet tikai 2% pagasta zemes veido purvi. 3,5% pagasta atrodas zem ūdens, 2,2% aizņem ceļi, bet 0,8% veido pagalmi.Vēl citiem mērķiem tiek izmantota 1,5% pagasta zemes.

Klimats

Gada vidējā temperatūra 4.8^oC, siltākais mēnesis jūlijs + 17^oC, augstākais janvāris — 7^oC. Bezsala periods gadā ~135 dienas, augsnes sasaluma sākums no 10 decembra un pilnīga augsnes atkušana no 15 aprīļa. Nokrišņu daudzums 550-600 mm gadā, 20-25% sniega veidā. Sniega sega 110-130 dienu ar lielām novirzēm siltās un augstās ziemās.

Ģeoloģija

Kubulu pagasta teritorijā ir atrodami vairāki derīgie izrakteņi. Pagasta dienvidu daļā ir atrodama smilts, granti var atrast Silaciemā, sapropelis ir atrodams Pērkonu ezerā, nelieli kūdras krājumi ir pieejami Sitā, māls nelielā daudzumā ir atrodams Druveniekos.

Hidrogrāfija

3,5% Kubulu pagasta teritorijas klāj ūdens.

Upes

Bērzupe, Bolupe, Dvorupe, Dzirla, Kurna, Līpupe, Palnupe, Raganiņa, Silacīma upīte, Sita, Vilkariucis, Zaļčupe.

Ezeri

Balvu ezers, Pārkunu ezers.

Daba

Pagasta teritorijā atrodas dabas liegums «Sitas un Pededzes paliene. Tajā plānota dabas taka. Bez dabas lieguma pagastā pie Balvu ezera atrodas dabas parks «Vecais parks», kā arī pagasta teritorijā atrodami arī vairāki dižkoki. Aiz bērnudārza «Ieviņa» atrodas «Pasaku mežs».

Pagasta augsnes veidojušās uz nabadzīgiem pārskalotas smilts cilmiežiem. Dominē velēnu gleja un velēnu glejotās augsnes, kas ir piemērotas tikai zālāju audzēšanai, tāpēc ievērojamas lauksaimniecības zemes platības netiek apstrādātas un pilnībā apsaimniekotas. Pagasta teritorijā samēra zema augsnes auglība, aramzemei tā ir ~19—29 balles.

Lielu daļu pagasta teritorijas klāj meži. Lielāka daļa no tiem jaukti vai skujkoku meži. Kubulu pagasta teritorijā ir dabas liegums "Sitas un Pededzes paliene", kura lielākā daļa gan iestiepjas Litenes pagastā. Dabas liegums ir izveidots, lai aizsargātu nepārveidotā palieņu pļavas ar vecupēm un ozolu grupām, kā arī, lai aizsargātu teritorijā sastopamās augu un dzīvnieku sugas.

Pagasta teritorijā pārsvarā ir sastopami tie paši dzīvnieki, kas visā Latvijas teritorijā. Tā kā lielu pagasta teritoriju aizņem meži, liela daļa no tiem ir meža dzīvnieki, sastopami ir lāči, vilki, lapsas, stirnas, mežacūkas, kā arī citi meža dzīvnieki. Pagasta mežu teritorijā ir vairāki mikroliegumi, kas izveidoti medņu aizsardzībai. Pagasta ezeros ir atrodas tādas zivis, kā karūsas, līdakas, asari, raudas, līņi un plauži.

Vēsture

Kubulu pagasts savu nosaukumu ieguvis pateicoties Kubulu meža masīvam, kas klāja lielāko daļu agrākā pagasta teritorijas. Pēc kādas leģendas, kad mežs vēl piederējies vietējiem muižniekiem, tajā zemniekiem bija aizliegts medīt. Tomēr zemnieki šajā mežā tomēr medījuši, bet lai muižkungs neko nenojaustu nomedīto gaļu salikuši milzīgs kubulos, kad gatavoti no turpat mežā augošajiem kokiem un ierakuši zemē. Šādus zemē ieraktus gaļas kubulus muižkungs tomēr reizēm atradis, tāpēc meža masīvs nosaukts Kubulu vārdā. No 1991. līdz 2010. gadam pagasts tika dēvēt par Kubuļu pagastu, bet 2010. gadā nosaukums nomainīts uz Kubulu pagastu.

Nav daudz ziņu par Kubulu pagasta senāko vēsturi, tomēr arheoloģiskie atradumi liecina, ka pagasta teritorija bijusi apdzīvota jau kopš akmens laikmeta. Pērkona ezera krastos atrodas trīs senkapi. Vienam no tiem ir piešķirts valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa statuss,bet pārējie divi ir vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi. Rijnieku senkapos, kas ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, 1964. gadā tika veikti arheoloģiskie izrakumi S. Laula un J. Graudoņa vadībā. Tika atklāti 19 apbedījumi akmens šķirstos un 5 vēlāki skeletapbedījumi. Akmens šķirstu izmēri no 1,5 — 2,2 m gari, no 0,4 – 1 m plati. Tie rūpīgi veidoti no liela izmēra akmeņiem, kuru starpas aizpildītas ar mazākiem akmeņtiniem. Apbedījumu veids, kā arī atsevišķās gludās un tekstilās keramikas lauskas ļāva senkapus datēt ar 1.g.t.p.m.ē. beigām. Četri vēlākie skeletkapi un savrupatradumi datējami ar 13.-14. gadsimtu, viens — ar 17. gadsimtu. Arī Kubulu senkapos, ko reizēm dēvē arī par kara kapiem, 1940. gadā tika vaikti arheoloģiskie izrakumi K.Oša vadībā, un tika atrasti vairāki apbedījumi. Bez senkapiem pie Pērkona ezera, arī Sitas upes krastos ir atrodas atsevišķi savrupatradumi, kuros atrasti akmens cirvis, bronzas ķemme un šķiltavakmens.

Vēlajā dzelzs laikmetā Kubulu pagasta teritorija atradās Atzeles zemē, kuru apdzīvoja latgaļi. Atzeles centrs atradās Alūksnē vai Gaujienā un tā bija sadalīta sešos novados — Gaujienā, Alūksnē, Purnavā, Bērzenē, Ābelenē un Abrenē. Domājams, ka visticamāk, Kubulu pagasta teritorija ietilpa Purnavas novadā, kā centrs atradies Viļakā.

Viduslaiki

1224. gadā Tālavas un Adzeles zemes tika sadalīts starp Rīgas arhibīskapiju un Livonijas ordeni. Tagadējā Kubulu pagasta teritorija tika iekļauta Rīgas arhibīskapijas Latvju galā. Iespējams pagasta teritorija bija iekļauta Gulbenes draudzes novadā, jo tur atradās tuvākā pils. Kad 1549. gadā Kokneses soģis Gotarts Neils tika apvainots vecās zemes grāmatas nenodošanā, nodokļu slēpšanā, zemnieku mantas atņemšanā un prettiesiskā zemes lietošanā, viņa taisnošanās pierakstā pieminēta Purnava, Bērzene un Balvi (Balbe). 1551. gada 3. martā Rīgas arhibīskaps Vilhelms izlēņoja zemi pie Balvu ezera bruņiniekam Hansam Meihsneram. Pieminēts arī vecais un jaunais Balvu ceļš, Balvu ezers, pie kura atrodas akmens ar iezīmētu krustu, un Bolupe.

Polijas-Lietuvas valsts

Pēc Livonijas Konfederācijas sabrukuma Kubulu pagasta teritorija 1561. gadā tika iekļauta Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijas Viļakas traktā. Savukārt Viļakas trakts bija sadalīts Balvu, Viļakas un Baltinavas galos. Kubulu pagasta teritorija ietilpa Balvu galā. Traktu pārvaldīja stārasts, kura rezidence bija Marienhauzenas pils Viļakā. 1621. gadā pēc poļu—zviedru kara Vidzemes teritorija nonāca Zviedrijas sastāvā, bet atlikusī Latgales teritorija tika pārdēvētā par Inflantijas vaivadiju.

Viļakas stārastu uzskaitījums

Vārds	Valdīšanas laiks
Nikolajs Suhodoļskis	ap 1598.
Jans Karols Hodkevičs
Georgs Konstantīns Hilzens	1712.—1721.
Jans Augusts Hilzens	1721.—
Justiāns Hilzens	—1772.

1738. gada Viļakas muižas inventarizācijas datos Balvu galā minētas 14 sādžas, starp tām arī Pērkonu un Steķintavas sādžas.

Krievijas Impērija

Pēc Pirmās Polijas-Lietuvas dalīšanas no 1772. līdz 1776. gadam Balvu muiža ietilpa Pleskavas guberņas Daugavas provincē, tad Polockas guberņas Ludzas apriņķī. No 1796. gada tā ietilpa Baltkrievijas guberņas, no 1802. gada Vitebskas guberņas sastāvā.

Balvu muižas īpašnieku uzskaitījums

Īpašnieks	Pārvaldes laiks
Ivans Jelagins	1772.-1794.
Nikolajs Buturļins	1794.-1806.
Semjons Horožanskis	1806. — pirms 1836.
Pjotrs Horožanskis	pirms 1836. — pirms 1870.
Aleksandrs Horožanskis	pirms 1870.-1878.
Oto fon Tranzē-Rozeneks	1878.-1897.
Emīlija Trabotti	1897.-1906.
Zemnieku zemes banka	1906.-1911.
Anna Ščerbatova	1911.-1920.

19. gadsimta beigās sāka veidoties Balvu muižas pagasts. 1878. gada Ludzas apriņķa apdzīvoto vietu sarakstā atrodamas ziņas arī par Balvu pagastu. Kopā minēta 21 sēta ar 43 mājām, kurās dzīvoja 1158 vīrieši un 1063 sievietes, 721 lasītpratējs. 1880. gados Balvu pagastā bija 3703 brīvlaistie zemnieki, 137 apdzīvotas vietas, viena katoļu un pareizticīgo baznīca, viena skola un viena slimnīca, viena labības rezerves noliktava, viena ķieģeļnīca, vienas ūdensdzirnavas, 12 krogi. Balvu pagasts bija viens no pirmajiem Latgalē, kur zemnieki pārgāja dzīvot viensētās.

1902. gadā uzbūvēja dzelzceļa līniju Pitalova — Sita, ko 1916. gadā pagarināja līdz Gulbenei. Pirmie vilcieni pa līniju sāka kursēt 1904. gadā. 1904. gadā sāka būvēt Kubulu pagastskolu (mūsdienās Stacijas pamatskola). 1905. gada revolūcijas laikā Sitas apkārtnē notika sadursmes starp revolucionāriem un kazakiem. 20. gadsimta sākumā zemes banka atpirka zemi no Balvu muižas, kas tika sadalīta kvartālos, kurus savukārt sadalīja zemnieku saimniecībās pareizticīgajiem. Pirmā pasaules kara gados meža darbos Kubulu pagastā tika nodarbināti ķīnieši, taču daudzi no viņiem gāja bojā, jo nekad nebija šādu darbu strādājuši.

Latvijas Republika (1918—1940)

Pēc Brīvības cīņu beigām, 1924. gadā tika izveidots Jaunlatgales apriņķis,kurā ietilpa 12 pagasti (vēlāk 15), tajā skaitā arī Balvu pagasts. 1935. gadā Kubulu pagasta teritorijā darbojās trīs pirmās pakāpes pamatskolas (Sitā, Balvu Stacijā un Kubulos), divas dzirnavas (Esmeraldovā un Celmenē (Celmenes dzirnavu dibinātājs bija Voldemārs Lange, kas tās dibināja 19. gadsimta beigās)) un Sitas mežniecība. Latvijas laikā tika latviskoti daudzi apdzīvotu vietu nosaukumi:

Agrākais nosaukums	Šobrīdējais nosaukums
Podgraņičnaja	Robežnieki
Paulova	Paulāni
Ivanova	Jāņusala
Antonova	Līdumnieki
Stancionaja	Celmenieki
Evgenjevo	Ežusala
daļa Kozlovas	Stirnusala
daļa Lossinajas	Briedīši
Tropova	Tropiņi
Konstantinova	Tīreļi

Otrais pasaules karš

Latvijas okupācijas laikā 1940. gada 17. jūnijā Balvos ienāca Sarkanā armija. 1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā Balvu stacijā notika izvešanas akcija, 1941. gada 2. jūlijā Balvus okupēja Vērmahts. 1941. gada 8.-9. augustā Celmenes mežā nošāva Balvu ebrejus (no 500 līdz gandrīz 1000 cilvēku). 1944. gada 29. jūnijā Balvus okupēja Sarkanā armija. 1945. gada 21. jūlijā Romūkstu mežā notika Romūkstu kauja starp nacionālajiem partizāniem un padomju karaspēku. Partizāni tika aplenkti un desmit no viņiem krita kaujā.

Padomju laiks

1945. gadā tiek likvidēti pagasti. Tagadējā Kubulu pagasta teritorijā tiek izveidotas trīs ciema padomes — Kubulu, Celmenes un Dekšņu. 1949. gadā tiek izveidots Balvu rajons, kurā tika iekļauta arī Kubulu pagasta teritorija. Sākotnēji, veidojoties pirmajiem kolhoziem, gandrīz katrā ciemā bija pa nelielam kolhozam. 1950. gadā Sitas II kolhozs "Beregovoje", Sitas III kolhozs "Novaja žižņ", Kozlovas kolhozs "Vperjod" un Lassinajas kolhozs "Putj Ļeņina" apvienojās kolhozā Mihaila Kaļiņina vārdā nosauktajā kolhozā, bet Liepavas kolhozs "Draudzība", Briedīšu kolhozs "Briežusala", Tīreļu kolhozs "Brīvā zeme", Paulānu kolhozs "Ziemeļzvaigzne" un Robežnieku kolhozs "Robežnieki" apvienojas kolhozā "Staļina ceļs". 1951. gadā abi kolhozi apvienojās saimniecībā ar nosaukumu "Staļina ceļš". 1959. gadā tiek likvidētās Celmenes un Dekšņu ciema padomes, kas tiek pievienotas Kubulu ciema padomei. 1960. gadā tiek apvienoti mazie kolhozi un tiek izveidota padomju saimniecība "Balvi". 1972. gadā tiek atklāts kultūras nams, 1989. gadā tiek uzcelts bērnudārzs.

Mūsdienas

1991. gada 28. maijā Kubulu ciems tiek reorganizēts par pagastu. 1995. gadā tiek atklāts piemineklis represētajiem iedzīvotājiem. 2000. gadā tiek slēgta dzelzceļa līnija Sita—Pitalova, jo tā tiek uzskatīta par nerentablu. 2004. gadā tiek izveidots dabas liegums "Sitas—Pededzes paliene". 2006. gadā tiek izveidots pagasta karogs. 2009. gadā Kubuļu pagasts tiek pārdēvēts par Kubulu pagastu. 2009. gadā Kubulu pagasts tiek iekļauts Balvu novadā.

Kubulu pagasts administatīvi ietilpt Balvu novadā. Tā centrs atrodas Balvu pilsētā, kur atrodas novada dome. Novada domi veido 15 pašvaldības vēlēšanās ievēlēti deputāti, bet to vada novada domes priekšsēdētājs. Šobrīd Balvu novada domes priekšsēdētājs ir Andris Kazinovskis.

2013. gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti Kubulu pagastā

Saraksts	Zīmes	Procenti
Centriskā partija Latvijas zemnieku savienība	109	21,5%
Reformu partija	22	4,4%
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"	15	3%
Vienotība	43	8,5%
Latvijas Zaļā partija	130	25,7%
Par prezidentālu republiku	86	17%
Latgales partija	37	7,3%
Saskaņas Centrs	63	12,5%

Pirms novadu reformas 2009. gadā, katrā pagastā notika savas pašvaldību vēlēšanas un tika ievēlēti savi septiņi deputāti, bet pagastu vadīja pagasta priekšsēdētājs. Kopš novadu reformas vairs netiek ievēlēts pagasta priekšsēdētājs, bet pagastam ir pārvaldnieks. Kopš 2010. gada Kubulu pagasta pārvaldnieks ir Artūrs Luksts.

Kubulu pagasta vadītāju uzskatījums

Vārds	Pārvaldes laiks
Zinaīda Kupriša	1959.-1987.
Rita Mača	1987.-1999.
Tekla Supe	1999.-2006.
Juris Boldāns	2006.
Ivars Šmats	2006.-2009.
Oskars Keišs	2009.-2010.
Artūrs Luksts	kopš 2010.

Pieminekļi

• Rijnieku senkapi (Kara kapi)

Pie bijušās Balvu dzelzceļa stacijas ēkas atrodas piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. 2011. gadā piemiņas akmens tika restaurēts. Katru gadu 25. martā un 14. jūnijā pie tā norisinās atceres pasākumi. Otrs piemineklis atrodas Celmenē, aiz Silaciema—Kurnas kapiem, un tas ir veltīts fašisma terora upuriem — 1941. gadā nošautajiem ebrejiem.

Piemiņas akmens pie Balvu stacijas

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1897 1 750 —     1935 4 000 +2.20% 1959 3 000 −1.19%	Gads Iedz. ±% g.p. 1967 2 796 −0.88% 1979 2 314 −1.56% 1989 1 907 −1.92%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 1 772 −0.67% 2011 1 538 −1.28% 2021 1 285 −1.78%

Kubulu pagasts iedzīvotāju skaita ziņā ir viens no lielākajiem Balvu novada pagastiem, lai gan tas ar katru gadu samazinās, kam par iemeslu ir mazā dzimstība un lielā mirstība, gan iedzīvotāju migrācija.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējos 15 gados

Gads	Iedzīvotāju skaits gada sākumā	Izmaiņa
2000	1821
2001	1785	-36
2002	1806	+21
2003	1803	-3
2004	1767	-36
2005	1761	-6
2006	1718	-43
2007	1723	+5
2008	1682	-41
2009	1642	-40
2010	1603	-39
2011	1556	-47
2012	1519	-37
2013	1514	-5
2014	1484	-30
2015	1444	-40
2016	1386	-58
2017	1339	-47

Etniskā sastāva ziņā Kubulu pagastā ir visai līdzīga situācija kā Latvijā kopumā ņemot, taču salīdzinot ar Latgales etnisko situāciju, Kubulu pagasts ir samērā latvisks.

Etniskais sastāvs 2009. gadā

latvieši			76.7%
krievi			20.05%
baltkrievi			1.05%
pārējie			2.2%

Reliģija

Dominējošās reliģijas ir katoļticība, luterānisms un pareizticība. Kubulu pagastā nav nevienas baznīcas, taču ir trīs krucifiksi un pansionātā "Balvi" ir lūgšanu telpa. Vecākais krucifikss atrodas Kurnas ciemā, tas uzstādīts 1992. gadā, iespējams, ka krucifikss Kurnā ir bijis jau 1930. gados, bet vēlāk padomju laikā nojaukts. 2006. gadā tika uzstādīts jauns krucifikss iepretim kultūras namam. Pie šie krucifiksa parasti katru gadu maijā notiek dziedājumi. 2008. gadā vēl viens krucifikss tika uzstādīts pie pansionāta «Balvi».

Pagastā ir 5 publiskās kapsētas — Silaciema-Kurnas, Pērkonu, Tutinavas un Romūkstu, kur pārsvarā apglabāti katoļticīgie, un Andrakalna kapsēta, kur pārsvarā apglabāti luterāņi. Pansionātam "Balvi" ir sava kapsēta.

Ievērojamas personības

• Juris Boldāns (1951), politiķis, īsu laiku 9. Saeimas deputāts
• Jānis Trupovnieks, politiķis, bijušais Balvu pilsētas domes priekšsēdētājs,12. Saeimas deputāts
• Rudīte Liepiņa, māksliniece, Balvu mākslas skolas skolotāja
• Elita Teilāne, māksliniece, Balvu mākslas skolas direktore
• Kārlis Ozoliņš, pedagogs, bijušais Stacijas pamatskolas direktors, novadpētnieks
• Arvīds Šnepers, rakstnieks, novadpētnieks, saņēmis Triju Zvaigžņu ordeņa sudraba goda zīmi

Ciemi

Kubulu pagastā ir 38 ciemi. Lielākā daļa no tiem ir skrajciemi, taču daži lielākie tiek pieskaitīti pie vidējciemiem.

Ciema nosaukums	Iedzīvotāju skaits	Gads	saimniecību skaits
Balvu stacija	243	2015	127
Druvenieki	115	2015	48
Kurna	152	2015	78
Celmene	139	2015	42
Ežusala	28	2015	11
Esmeraldova	29	2015	13
Fabrika	89	2015	28
Vasiļjeva	11	2015	4
Robežnieki	25	2015	13
Dvorupe	7	2015	5
Jāņusala	1	2015	4
Oļģina	1	2015	7
Nikolajeva	16	2015	14
Vladimirova	12	2015	8
Gobusala	8	2015	6
Līdumnīki	4	2015	3
Pērkoni	44	2015	34
Tutinava	35	2015	21
Guznava	36	2015	18
Dekšņi	1	2015	1
Pelnupe	3	2015	6
Steķintava	45	2015	22
Zači	35	2015	12
Krasnagorka	20	2015	7
Briedīši	28	2015	11
Celmenieki	31	2015	15
Kozlova	9	2015	7
Lassinaja	4	2015	3
Paulāni	5	2015	5
Sita	27	2015	15
Stacija Sita	3	2003	3
Stirnusala	8	2015	5
Tīreļi	18	2015	11
Silaciems	27	2015	13
Grīvgals	1	2015	2
Meirāni	24	2015	10
Pordari	2	2015	6
Tropiņi	19	2015	8

2009. gadā Krasnagorkas iedzīvotāji bija savākuši parakstus par ciema nosaukuma maiņu uz Mālkalni, tomēr nosaukuma maiņa nenotika.

Saimniecība

Lielākā daļa Kubulu pagasta iedzīvotāju nodarbojas ar lauksaimniecību, kokapstrādi un darbojas pakalpojumu un izglītības sfērā. Pagasta teritorijā nav lielu uzņēmumu, kuros tiktu nodarbināts liels skaits iedzīvotāju. Lielākā daļa uzņēmumu nodarbojas ar kokapstrādi. Lauksaimniecībā dominē piena produkcijas un lielopu gaļas pārstrāde, graudkopīpa un lopbarības sagatavošana. Pakalpojumu sfēra ir samērā maz attīstīta, jo tikai 3 km attālumā no pagasta centra atrodas Balvu pilsēta. Pagastā darbojas pamatskola, bērnudārzs un pansionāts. Tāpat pagasta centrā ir pieeami divi pārtikas veikali, bet attālākās pagasta vietas apkalpo autoveikals.

Izglītības un kultūra

Kubulu pagastā darbojas Stacijas pamatskola, kas ir viena no lielākajām lauku skolām Balvu novadā. 2013./2014. gada mācību gada sākumā Stacijas pamatskolā mācījās 102 skolēni. Bez pamatskolas pagastā darbojas arī pirmskolas izglītības iestāde "Ieviņa", kuru 2013./2014.mācību gada sākumā apmeklēja 64 bērni.

Galvenokārt visi kultūras pasākumi norisinās Kubulu pagasta kultūras namā. Pagastā darbojas vairāki pašdarbības kolektīvi, kas regulāri sniedz koncertus gan pagasta iedzīvotājiem, gan dodas uz citām pagastiem un pilsētām, lai koncertētu.

Kubulu pagastā darbojas bērnu un jauniešu deju kolektīvs "Cielaviņa", kas dibināts 2000. gadā, vidējās paaudzes deju kopa, kas savu darbību uzsākusi 2013. gadā, senjoru dāmu deju kopa "Rūtas", kas darbojas kopš 2007. gada, garīgo dziesmu ansamblis "Vakarblāzma", kura pirmsākumi meklējami 2006. gadā, un vecākais pašdarbības kolektīvs, kas savu darbību uzsācis 1999. gadā, ir jauktais vokālais ansamblis.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kubulu pagasts.