Meteņi
| Meteņi | |
|---|---|
 | |
| Oficiālais nosaukums | Meteņi |
| Citi nosaukumi | Meteņdiena, senlatviešu Vecgada vakars |
| Atzīmēšana | Svētku galds, saulgriežu ugunskurs |
| Datums | 6. februāris |
| Biežums | Katru gadu |
Meteņi, dažkārt saukti arī par Meteņdienu, ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti 6. februārī. Meteņi ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas un pavasara saulgriežiem, kas iezīmē ziemas beigu tuvošanos un pavasara tuvošanos, līdz ar to Meteņus var dēvēt arī par pavasara gaidīšanas svētkiem. Meteņu svinēšanā ir saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senās indoeiropiešu tautas, tostarp senlatvieši, gadu miju svinēja mūsdienu februāra vidū, tāpēc Meteņus varētu dēvēt arī par senlatviešu Vecgada vakaru.[nepieciešama atsauce]
Nereti Meteņus svin arī 7 nedēļas pirms Lieldienām, uzreiz pēc Meteņiem aizsākot katoļu lielo gavēni, kas ilgst līdz pat Lieldienām. Ja Meteņi tiek svinēti saskaņā ar Baznīcas nostādnēm, tad tie ik gadu iekrīt kādā februāra vai marta sākuma datumā. Vienu vārdu sakot, tie, kas Meteņus svin saskaņā ar senlatviešu Saules gada kalendāru, Meteņus svin 6. februārī, bet tie, kas svin svētku saskaņā ar kristiešu svētku kalendāru, Meteņus svin 7 nedēļas pirms Lieldienām. Saskaņā ar kristiešu tradīcijām, Meteņu vakars ir sestdienā, Meteņi ir svētdienā, bet Pelnu diena ir trešdienā.
Meteņi, atkarībā no kultūrvēsturiskā novada, tiek saukti dažādos vārdos — par Meteņiem, Vastlāviem, Lastvāgiem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Aizgavēni, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu, kā arī citādi. Jāmin arī fakts, ka senāk senlatviešu vārds “meti” apzīmēja “laika griežus”, tāpēc arī Meteņi, kas ir viens no laika griežu punktiem, ir nosaukti tieši tādā vārdā. Meteņos noslēdzās ziemas darbi un sākās pavasara darbi.
Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu „meti” apzīmēja laika griežus, mēru. Sākotnējā nozīme vēl tagad saglabājusies vārdā "laikmets". Lietuviski "metai" vēl tagad nozīmē "gads".
Nosaukumi citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem (iespējams, nosaukums cēlies no vācu Fastnacht — bada nakts). Citur tos sauca arī par Lastavāgu, Aizgavēni, Miesmeti, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu. Lietuvieši to sauc par užgavenes, igauņi par vastlapäev. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica (krievu: Масленица, baltkrievu: масьленіца, ukraiņu: масниця).
Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku un tiek dēvēti par "trekno otrdienu" (franču: Mardi gras, vācu: Fastnacht, itāļu: Martedì grasso, angļu: Shrove Tuesday[1]) vai "pankūku dienu" (Pancake Day).[2] Latīņu zemēs to sauc par carnaval, carnival jeb "gaļas balle", svētki ar pieēšanos, pēc kuriem nāk gavēnis. Tam ir arī kāda sakarība ar Romas impērijas laiku tradīciju svinēt "muļķu dienu" 1. aprīlī. Tajā notiek masku gājieni (maskarad), visādas izdarības un negausīga izēšanās un dzeršana. Atvadās no ziemas tiek dedzināts vecais gads (alegoriska čūska vai pūķis), salmu lelle, bluķis, kura pelni apmēslo zemi, lai jaunais gads būtu auglīgs.
Svētku tradīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Meteņos bija jāēd un jādzer līdz mielēm. Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo Laima meteņos no augšas metot savas dāvanas. Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās un budēļos, gājuši un braukuši ciemos. Tic, ka jo tālāk Meteņu dienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā. Tiek dedzināts Saulgriežu ugunskurs, veikti rituāli ar raganu mēļu siešanu un ziedojumiem. Ugunskurā tiek sadedzināti pagājušās vasaras Līgo svētku vainagi.[3] Itin bieži dedzina salmus, dažviet no salmiem ir darināti kādi tēli, kuri vispirms noripināti no kalna un tad sadedzināti, — tiek sadedzināta un projām raidīta ziema.[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Mardi gras, Carnaval - origine, signification - LEXILOGOS». www.lexilogos.com.
- ↑ «Meteņi». tradic.ija.lv.
- ↑ «Meteņi ir klāt». eLiesma. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 15. maijā.
- ↑ http://dziveszinazaltis.blogspot.fr/2013/06/uguns-gadskartu-ritualos.html
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||
