Miķelis Veidemanis
| ||||||||||||||||||
|
Miķelis Veidemanis (1895—1945) bija latviešu tiesu medicīnas speciālists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1943), dekāns (1943—1944).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1895. gada 7. aprīlī Rīgā tirgotāja Kārļa Veidemaņa un viņa sievas Karlīnes, dzimušas Zvīgules, ģimenē. Mācījās Tallinas Nikolaja ģimnāzijā (-1915), studēja Petrogradas Kara medicīnas akadēmijā (1915—1918). Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu laikā dienēja Igaunijas (1918—1919) un Latvijas Bruņotajos spēkos kā kara ārsts, bija Liepājas garnizona lazaretes jaunākais ārsts (1919—1922).
Pabeidza medicīnas studijas Latvijas Universitātē (1922—1923), bija LU subasistents (1922—1924), jaunākais asistents (1924—1928), asistents (1928—1930), vecākais asistents (1930—1937), docents (1937—1941), ārkārtas profesors (1941—1943), profesors (1943—1944). 1929. gada 13. februārī aizstāvēja Dr. med. grādu par asins grupu izplatību Latvijas populācijā.
Bija Tiesu ekspertīzes institūta konsultants (1925—1944), Rīgas pilsētas tiesu ārsts (1927—1940). Pēc 1937. gada, kad Ferdinands Neireiters atstāja Rīgu, Miķelis Veidemanis pārņēma Tieslietu medicīnas instūta vadību.[1] Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns (1943—1944).[2]
Otrā pasaules kara beigās no 1944. gada Kurzemes cietoksnī, miris 1945. gada 1. aprīlī Irlavā.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Asinsgrupu nozīme paternitātes noteikšanai Latvijā un viņu konstance (1929)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Īss ieskats Latvijas tiesu medicīnas vēsturē
- ↑ Arnis Vīksna. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte 1919-1950. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2011. — 442-443 lpp.
|