Mikalojs Konstantīns Čurļonis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mikalojs Konstantīns Čurļonis
Mikalojus Konstantinas Ciurlionis.jpg
Dzimis 1875. gada 22. septembrī [v.s. 10. septembrī]
Senoji Varēna pie Varēnas, Krievijas impērija
(tagad Karogs: Lietuva Lietuva)
Miris 1911. gada 10. aprīlī (35 gadu vecumā)
Pustelņika, Krievijas impērija
(tagad Marku daļa, Karogs: Polija Polija)
Tautība lietuvietis
Nozares gleznotājs, komponists
Mācījies Varšavas Konservatorija, Leipcigas Konservatorija, Varšavas Mākslas akadēmija
Mākslas virziens simbolisms
Slavenākie darbi glezniecībā:
triptihs "Pasaka"
"Pavasara sonāte"
cikls "Karaļu pasaka"
mūzikā:
simfoniskās poēmas "Jūra" un "Mežā"
kantāte "De profundis"

Mikalojs Konstantīns Čurļonis[1] vai Mikalojus Konstantins Čurļonis[2] (lietuviešu: Mikalojus Konstantinas Čiurlionis, poļu: Mikołaj Konstanty Czurlanis, dzimis 1875. gada 22. septembrī [v.s. 10. septembrī], miris 1911. gada 10. aprīlī) bija 19. gadsimta beigu — 20. gadsimta sākuma lietuviešu gleznotājs un komponists. Vairāk nekā 250 muzikālu kompozīciju un apmēram 300 gleznu autors. Viņa darbi atstājuši būtiski ietekmi uz mūsdienu Lietuvas kultūru. Liela daļa no Čurļoņa gleznām apskatāma M. K. Čurļoņa Nacionālais Mākslas muzejā Kauņā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1875. gadā Senoji Varēnā kā vecākais bērns lietuviešu cilmes ērģelnieka Konstantīna Čurļāņa un viņa sievas Adeles, dzimušas Radmanes (Radmann), deviņu bērnu ģimenē. Ģimenes pirmā sadzīves valoda bijusi poļu valoda. 1878. gadā ģimene pārcēlās uz Druskininkiem, kur tēvs dabūja pilsētas ērģelnieka vietu. Jau agrā bērnībā Čurļonis parādīja muzikālās dotības. No 1889. līdz 1893. gadam mācījās kņaza Mihala Oginska mūzikas skolā Pluņģē. No 1894. līdz 1899. gadam studēja kompozīciju un klavierspēli Varšavas Konservatorijā, bet no 1901. līdz 1902. gadam papildinājās Leipcigas Konservatorijā.

Pēc kņaza Oginska nāves Čurļonis zaudēja viņa materiālo atbalstu un bija spiests atgriezties dzimtenē. No 1904. līdz 1906. gadam viņš mācījās gleznošanu Varšavas Mākslas akadēmijā. 1905. gadā devās ceļojumā uz Kaukāza kalniem. Pēc 1905. gada revolūcijas, kad Lietuvā atdzīvojās kultūras dzīve, viņš sāka identificēt sevi par lietuvieti. 1907. gadā Čurļonis kļuva par vienu no Lietuvas Mākslas savienības dibinātājiem un piedalījās Pirmās Lietuviešu Mākslas izstādes veidošanā Viļņā. Šajā laikā viņš pēc Lūznavas muižas īpašnieces ielūguma vasarās mitinājies un gleznojis viesu mājā muižas parka teritorijā un Rāznas ezera krastā (tagad tur atrodas Latgales novada rehabilitācijas centrs "Rāzna").

1909. gadā Čurļonis apprecējās ar mākslas kritiķi Sofiju Kīmantaiti un devās uz Pēterburgu, kur dzīvoja trūkumā un nesekmīgi centās gūt atzīšanu. 1909. gada beigās viņš iegrima dziļā depresijā un 1910. gadā tika ievietots psihiatriskajā slimnīcā Varšavas pievārtē, kur 1911. gada pavasarī mira no pneimonijas. Apglabāts Rasu kapos Viļņā.

Pēcnāves atzīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1911. gadā Viļņā un Kauņā, vēlāk arī Maskavā un Pēterburgā notika Čurļoņa piemiņas izstādes. 1913. gadā Krievijas impērijas polārā ekspedīcija Čurļoņa vārdā nosauca kalnu Franča Jozefa Zemē (krievu: Гора Чурляниса - Čurļāņa kalns). 1957. gadā lietuviešu kopiena atklāja Čikāgas Čurļoņa Mākslas galeriju (Čiurlionis Art Gallery), bet 1963. gadā viņa tēva mājās Druskininkos atklāja memoriālo muzeju.

Ezera/jūras skati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. III. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 4190. sleja.
  2. Latvijas padomju enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 366. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]