Minskas protokols

Normandijas formāta sarunas Minskā 2015. gada 11. februārī.

Minskas protokolā paredzētā bufera zonas izveide Donbasā.

Minskas protokols (ukraiņu: Мінські угоди) bija 2014. gada Minskā 5. septembrī panākta vienošanās starp Krievijas Federācijas un Ukrainas valdībām (ar EDSO un DTR/LTR separātistu pārstāvju piedalīšanos) par Donbasa kara pārtraukšanu. 2015. gada janvārī separātisti uzsāka jaunu uzbrukumu. Pēc Normandijas formāta sarunām Minskā starp Francijas, Krievijas, Vācijas un Ukrainas valdību vadītājiem 12. februārī tika panākta jauna vienošanās par pamieru, tomēr separātisti turpināja uzbrukumu Debaļcevei un piespieda Ukrainas karaspēku pamest pilsētu. 2022. gada 24. februārī Krievijas karaspēks atkal pārkāpa Minskas protokola vienošanos un iebruka Ukrainā.

Priekšvēsture

2014. gada 30. jūlijā jaunievēlētais Ukrainas prezidents Petro Porošenko piedāvāja sākt sarunas Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā. 22. un 25. augustā maskētas Krievijas Bruņoto spēku vienības šķērsoja Krievijas-Ukrainas robežu. Kad Krievijas karaspēku apstādināja pie Mariupoles, 5. septembrī tika parakstīts Minskas protokols, kurā abas karojošās puses noslēdza pamieru. Lai arī tas tika regulāri pārkāpts, frontes līnija ar nelielām izmaiņām saglabājās nemainīga līdz gada beigām.

2015. gada 5. februārī Kijivā ieradās Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands un piedāvāja Ukrainas prezidentam Petro Porošenko jaunu miera plānu. Merkeles, Olanda un Putina tikšanās laikā 6. februārī Maskavā tika panākta vienošanās atsākt darbu pie uguns pārtraukšanas un 2014. gada septembrī iesāktā pamiera plāna īstenošanas.

2015. gada februāra vienošanās principi

• Abas puses apņēmās 14 dienu laikā atvilkt smago bruņojumu vienādā attālumā ar mērķi izveidot
  • vismaz 50 kilometru platu drošības zonu artilērijas sistēmām ar 100 mm un lielāku kalibru;
  • 70 kilometrus platu drošības zonu reaktīvo raķešu sistēmām,
  • 140 kilometru zonu reaktīvo raķešu sistēmām Tornado — C, Uragan, Smerč un taktiskajām raķešu sistēmām Točka-U.
• Uguns pārtraukšanas režīmu novēros Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), izmantojot visus nepieciešamos tehniskos līdzekļus, ieskaitot pavadoņus, bezpilota lidaparātus, radiolokācijas sistēmas u.c.
• Visu ārvalstu bruņoto formējumu, militārās tehnikas, kā arī algotņu izvešana no Ukrainas teritorijas EDSO uzraudzībā, visu nelikumīgo grupējumu atbruņošana.
• Sākt dialogu par vietējo vēlēšanu sarīkošanu Doneckas un Luhanskas apgabalos un šo reģionu īpašo pārvaldes kārtību. Ukrainas parlamentam 30 dienu laikā jāpieņem rīkojums, norādot teritoriju, uz kuru attieksies īpašais režīms.
• Apžēlošana un amnestija personām par notikumiem, kas norisinājušies atsevišķos Doneckas un Luhanskas apgabalu rajonos un visu karagūstekņu apmaiņa, kas jāpabeidz ne vēlāk kā piektajā dienā pēc spēku atvilkšanas.
• Nodrošināt drošu humānās palīdzības piekļuvi, piegādi, uzglabāšanu un izplatīšanu visiem grūtībās esošajiem un Kijivas centrālas varas un Doneckas un Luhanskas apgabalu sociāli ekonomisko saišu atjaunošanu.
• Ukraina pilnībā atjauno kontroli pār valsts robežu līdz 2015. gada beigām.
• Līdz 2015. gada beigām Ukrainā jāstājas spēkā jaunajai konstitūcijai, kurā centrālais elements ir decentralizācija (ņemot vērā atsevišķu Doneckas un Luhanskas apgabalu īpatnības, kas saskaņotas ar šo rajonu pārstāvjiem), kā arī pastāvīgas likumdošanas pieņemšana par atsevišķu Doneckas un Luhanskas reģionu īpašo statusu.
• Jautājumi, kas saistīti ar vietējām vēlēšanām, apspriežami un saskaņojami ar atsevišķu Doneckas un Luhanskas apgabalu rajonu pārstāvjiem Trīspusējās kontaktgrupas ietvaros.

Skatīt arī

• Eiromaidans
• Krimas okupācija
• Krievijas–Ukrainas–NATO krīze