Moldovas pasts

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Moldovas Republikas pastu. Par Rumānijas reģiona Moldovas pastu skatīt rakstu Rumānijas pasts.
Moldovas Pasts
Poșta Moldovei
Tips Valsts uzņēmums
Žanrs Sakari
Dibināts 1993. gads
Galvenais birojs Valsts karogs: Moldova Kišiņeva, Moldova
Darbības zona Moldova, izņemot Transnistriju
Galvenās personas Vitalije Zaharije (ģenerālā direktora v.i.)
Sergejs Kušnirs (administratīvās padomes priekšsēdētājs) -2020. gadā.[1]
Pakalpojumi Pasta pakalpojumi, tirdzniecība
Īpašnieks(-i) Sakaru ministrija
Tīmekļa vietne www.posta.md/en
Moldovas pasta 15-gadei veltīta pastmarka

Moldovas pasts (rumāņu: Poșta Moldovei) ir valsts pasta pakalpojumu sniedzējs Moldovā. MP ir 1146 pasta nodaļas Moldovas teritorijā.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1806.—1812. gada krievu—turku kara un Moldovas pašreizējās pamatteritorijas pievienošanas Krievijas Impērijai tās gubernators, moldāvu bajārs Skarlats Sturdza deva tiesības organizēt pasta nodaļu. 1818. gadā, izveidojoties Besarābijas guberņai, provinciālā nodaļa Kišiņevā ar pasta stacijām pārējā tās teritorijā kļuva par guberņas pasta iestādi. 1850. gadā guberņā bija 50 pasta staciju. Kopš 1854. gada sāka iznākt vietējā prese, kuru arī izplatīja pasts. Pēc Krimas kara dienvidu Besarābija (mūsdienās sadalīta starp Moldovu un Ukrainu) tika nodota Moldovas kņazistei un vēlāk Rumānijai, tomēr to līdz 1859. gadam turpināja apkalpot Kišiņeva. Privāto korespondenci piegādāja policijas izsūtāmie kā gabaldarbu, kas bieži radīja grūtības.[3]

1857. gadā kā kopējās impērijas modernizācijas sastāvdaļa Moldovas pasts tika reorganizēts saskaņā ar kopējo valsts programmu, izveidotas jaunas pasta nodaļas un sakaru maršruti, tika ieviesti pastnieki ar stabilu algu, parādījās pastkastes, 1858. gadā Rumānijas Jasos tika izdotas pirmās vietējās Moldovas kņazistes pastmarkas ar buļļa galvu, pasta ragu, piecstaru zvaigzni un uzrakstu kirilicā, kuras šai gadā tika izmantotas arī tai pakļautajā dienvidu Besarābijā.[4] Pārējā Besarābijā lietoja Krievijas pastmarkas.

Ar 1865. gadu tika apvienotas Besarābijas pasta un telegrāfa iestādes. Pēc Krievijas 1869. gada teritoriālās reformas trijos no septiņiem Besarābijas apriņķiem — Orgejevas, Soroku un Jasu — tika izveidotas vietējā pasta iestādes (krievu: земская почта) ar savām pastmarkām, no kurām visilgāk pastāvēja Orgejevas apriņķa kopienas pasts — no 1872. līdz 1914. gadam.[5]

20. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1918. gadā, Besarābijai pievienojoties Rumānijai, attiecīgi mainījās arī pasta darbības organizācija. 1927. gadā Rumānijas pastu sadalīja 10 reģionālās pārvaldēs, viena no kurām atradās Kišiņevā. Vairums pasta sūtījumu pa valsti tika piegādāti ar vilcieniem.

1944. gadā Otrā pasaules kara laikā Besarābijā kā Moldāvijas PSR tika atjaunota PSRS kontrole. 1945. gadā Kišiņevā tika izveidota sakarnieku arodskola ar ap 200 skolniekiem. 1950. gados par galveno piegādes līdzekli starp pilsētām bija kļuvis autotransports, lai gan tika izmantots arī dzelzceļš un pat aviācija. Vietējie pastnieki bieži pārvietojās ar divriteņiem,— tā, 1960. gadā pastniekiem bija izsniegti 1700 divriteņi.[4]

Mūsdienu Moldovas pasta izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lauku pasta nodaļa Skoreni ciemā

PSRS sabrukšanas periodā PSRS, vēlāk — Krievijas armija atdalīja no Moldāvijas PSR tās austrumdaļu — Transnistriju,[6] kura pašlaik saglabā faktisku neatkarību no Moldovas un neietilpst tās pasta sistēmā. Tomēr tā lieto Moldovas pastmarkas sūtījumiem uz ārpasauli, jo Vispasaules Pasta savienība neatzīst Transnistrijas neatkarību.

1991. gadā Moldova atdalījās no PSRS, sākotnēji saglabājot veco pasta struktūru.

Moldovas pasts kā organizācija tika radīts 1993. gada aprīlī, pēc Sakaru un informācijas tehnoloģiju ministrijas rīkojuma sadalot telekomunikāciju sektoru apkalpojošās valsts organizācijas. Tomēr jau pirms tam, 1992. gada beigās Moldovas pasts kļuva par Vispasaules pasta savienības locekli.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «MP vadība». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. decembrī. Skatīts: 2020. gada 19. maijā.
  2. ↑ «PM: Description». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. novembrī. Skatīts: 2020. gada 19. maijā.
  3. ↑ Бабич В. Сорокское земство // Филателия. — 1993. — № 7. — С. 46—50.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 «PM: History». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. decembrī. Skatīts: 2020. gada 19. maijā.
  5. ↑ Оргеевского уезда земская почта // Большой филателистический словарь / Н. И. Владинец, Л. И. Ильичёв, И. Я. Левитас, П. Ф. Мазур, И. Н. Меркулов, И. А. Моросанов, Ю. К. Мякота, С. А. Панасян, Ю. М. Рудников, М. Б. Слуцкий, В. А. Якобс; под общ. ред. Н. И. Владинца и В. А. Якобса. — М.: Радио и связь, 1988. — 320 с. — 40 000 экз. — ISBN 5-256-00175-2.
  6. ↑ «Human Rights Watch: War or Peace? - Human Rights and Russian Military - Involvement in the "Near Abroad"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 9. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 19. maijā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dinu Poștarenco. Poșta Moldovei. File de istorie. Chişinău 2000. Editura Civitas. ISBN 9975-936-59-8

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Moldovas_pasts&oldid=3706112"