Nahčivanas Autonomā Republika

Nahčivanas Autonomā Republika
	Nahčivanas Autonomā Republika; Naxçıvan Muxtar Respublikası
	— autonomā republika —
	Platība
- Kopējā	5 500 km²
	Iedzīvotāji (2020. gadā)
- Kopā	461 500
- Blīvums	83,9/km²
Laika josla	EET (UTC+4)
- Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+5)
ISO 3166-2	AZ-NX
	Nahčivanas Autonomā Republika Vikikrātuvē

Nahčivanas Autonomā Republika (azerbaidžāņu: Naxçıvan Muxtar Respublikası) ir Azerbaidžānas eksklāvs un autonomā republika, kas robežojas ar Armēniju, Irānu un Turciju. Tā atrodas Aizkaukāza dienvidos. Administratīvais centrs ir Nahčivana. Teritorija galvenokārt ir kalnaina (aptuveni 75% ir augstāk par 1000 metriem virs jūras līmeņa). Līdzenumi vienīgi ir Nahčivanas rietumos un dienvidrietumos. Nahčivanas Autonomajā Republikā galvenokārt dzīvo azerbaidžāņi (aptuveni 99%). No mazākumtautībām visvairāk dzīvo armēņi un krievi.

Nosaukums

Pirmo reizi Nahčivanas nosaukums minēts sengrieķu tekstos kā Naksuana, vēlāk kā Nakskavana, ko saista ar armēņu valodas vārdu avan — pilsēta. Viduslaiku arābu valodā rakstošo autoru tekstos minēta kā Našava. Mūsdienu autori šo nosaukumu tulko kā "piestāšanas vietu", atsaucoties uz Bībeles leģendu par Noasa šķirsta piestāšanu Ararata kalnā.

Vēsture

Vēsturiski teritorija ir bijusi persiešu, mongoļu un turku pakļautībā. 1828. gadā to iekaroja Krievijas impērija. 1921. gada 16. martā pēc Krievijas-Turcijas draudzības līguma parakstīšanas Nahičevānas APSR iekļāva Azerbaidžānas PSR sastāvā. 1924. gadā Nahčivana kļuva par autonomo republiku Aizkaukāza PFSR sastāvā. 1931. gadā Nahčivanā notika spēcīga zemestrīce.

1991. gadā Nahčivana kļuva par neatkarīgās Azerbaidžānas valsts daļu.