Nikolajs Hercbergs
Nikolajs Hercbergs (vācu: Nikolas Hercberg; dzimis 1882. gada 7. jūlijā Mītavā (Jelgavā), Krievijas impērijas Kurzemes guberņā, miris 1957. gadā Rīgā) ir vācbaltu izcelsmes arhitekts un inženieris, kas specializējās Rīgas jūgendstila arhitektūras projektos.
Nikolajs Hercbergs pazīstams arī ar savu pienesumu Rīgas pilsētvides vēsturiskajai fotogrāfiju kolekcijai. Proti, 1963. gada 5. februārī Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva krājumā nonāca dokumentu kolekcija ar vairāk nekā 2160 fotogrāfijām, kad tās arhīvam nodeva Rīgas pilsētas Izpildu komitejas Celtniecības un arhitektūras nodaļa.[1]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1882. gada 7. jūlijā Jelgavā. Nikolaja vecāki bija vācbaltu izcelsmes pareizticīgie.[1]
Arhitekta profesiju Nikolajs Hercbergs apguva Štutgartes Tehniskajā augstskolā (no 1901. līdz 1902. gadam ar pārtraukumu līdz 1905. gadam) un Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības nodaļā, kuru absolvēja 1909. gadā. Pēc studiju beigšanas līdz 1910. gadam viņš praktizēja arhitekta Ernesta Poles būvniecības birojā, bet 1920. gadu sākumā kopā ar arhitektu Maksimu Ozmidovu atvēra pats savu būvniecības biroju.[1]
Miris 1957. gadā Rīgā.
Kultūrvēsturiskais pienesums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Arhitektūras projekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Savas darbības laikā Nikolajs Hercbergs ir projektējis vairākas ēkas funkcionālisma stilā un dažas no tām arī fiksējis savās fotogrāfijās. Kā piemērus var minēt ēkas sekojošās adresēs:[1]
- Ezermalas ielā 34 (Villa Vasa Mežaparkā) — celts 1904. gadā kā Berkholcu ģimenes pansionāts, 1925. gadā, kā arī 1931. gadā veikta pārbūve pēc Hercberga projekta;
- Šķūņu ielā 15 — celta 1786.-1856. gadā Rīgas birģermeistaram J. F. T. Germanim,[2] pārbūvēta 1912. gadā pēc Hercberga projekta;
- Priežu ielā 2 (Painberga nams Rīgā) — celts 1913. gadā kā mūra īres nams ar veikalu pēc Hercberga projekta;
- Akmeņu ielā 15 — celta 1913. gadā kā īres nams ar veikaliem pēc Hercberga projekta;
Pilsētvides fotogrāfijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nikolaja Hercberga fotogrāfijas apkopotas Latvijas Nacionālā arhīva digitālajā krātuvē "Redzi, dzirdi Latviju!".[1]
Fotogrāfijās dokumentētas Rīgas ielas un industriālie rajoni, rūpnīcu un fabriku (Vairogs, Emolips, Provodņiks, Levitana un Volfa Volfsona fabrika u.c.) apbūve un iekštelpas, Vecrīgas apbūve, īres nami un privātās vasarnīcas lielākajās Latvijas pilsētās (Cēsīs, Daugavpilī, Jūrmalā, Ogrē u.c.) un tās datējamas no 1926. līdz 1940. gadam.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «Arhitekts Nikolajs Hercbergs». www.redzidzirdilatviju.lv (latviešu). Латвийское общество архивистов. Skatīts: 2021-01-18.
- ↑ «Zudusī Latvija - Nams Šķūņu ielā 15». www.zudusilatvija.lv. Skatīts: 2022-10-01.