Oleīnskābe
| Oleīnskābe | |
|---|---|
 Oleīnskābes struktūrformula  Oleīnskābes molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula | C18H34O2 |
| Molmasa | 282,4614 g/mol |
| Blīvums | 895 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 13—14 °C |
| Viršanas temperatūra | 460 °C |
Oleīnskābe (cis-9-oktadecēnskābe, СН3(СН2)7СН=СН(СН2)7СООН) pieder pie nepiesātinātajām omega-9 taukskābēm. Oleīnskābe ir bezkrāsains viskozs šķidrums, kas gaisā pamazām oksidējas un kļūst brūngans. Oleīnskābei ir trans struktūrizomērs — elaidīnskābe. Oleīnskābes sāļus sauc par oleātiem (latīņu: oleum — 'eļļa').
Atrašanās dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Glicerīda veidā atrodama daudzos augu un dzīvnieku taukos. Piemēram, olīveļļas sastāvā ir 55—80% oleīnskābes. Sevišķi daudz oleīnskābes ir viegli kūstošos taukos.
Oleīnskābe veidojas, sākot sadalīties mirušām bitēm. Dzīvās bites, to sajūtot, instinktīvi aizvāc beigto biti no stropa. Ja dzīvai bitei uzpilina nedaudz oleīnskābes, tā, neskatoties uz pretošanos, arī tiek izmesta no stropa.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tīru oleīnskābi iegūst, pārziepojot ar sārmu oleīnskābes glicerīdu saturošus taukus. Iegūto taukskābju maisījumu pārvērš svina sāļos, kurus šķīdina ēterī (svina oleāts, atšķirībā no piesātināto taukskābju svina sāļiem, ir ēterī šķīstošs).
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reducējot oleīnskābes karboksilgrupu, iegūst oleilspirtu. Savukārt, reducējot dubultsaiti, var iegūt stearīnskābi. Oksidējot (ozonējot) oleīnskābe sadalās par pelargonskābi un azelaīnskābi. Pievienojot ūdeni oleīnskābes dubultsaitei, iegūst oksistearīnskābi.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Oleīnskābi un tās esterus lieto kā plastifikatorus laku un krāsu rūpniecībā. Lieto arī ziepju ražošanā. Oleīnskābi izmanto kā dzesējošu šķidrumu, apstrādājot cietus metālus un sakausējumus.
| ||||||||
|