Olga Pavuka

Olga Pavuka Olga Tolkača Olga Pavuka Personīgā informācija Dzimusi 1948. gada 12. janvārī (76 gadi) Rīga, Latvijas PSR, PSRS Dzīves vieta Rīga Nodarbošanās ekonomiste, pasniedzēja, žurnāliste, redaktore Vecāki tēvs: Andrejs Tolkačs, māte: Marija Tolkača (Skuratovska) Dzīvesbiedrs Vladimirs Pavuks Bērni dēls Pjotrs, meita Olga Augstskola LVU Ekonomikas fakultāte, Vissavienības Arodbiedrību centrālās padomes Arodbiedrību kustības augstākā skola (AKAS)

Olga Pavuka (dzimusi 1948. gada 12. janvārī Rīgā) — padomju un Latvijas ekonomiste, ekonomikas doktore, asociētā profesore, žurnāliste,  redaktore, publicējusi vairākus desmitus zinātnisko darbu par mūsdienu ekonomiku, interneta žurnāla „Baltic Course” redaktore.

Biogrāfija

Dzimusi Rīgā. Tēvu Andreju Tolkaču smagi ievainoja Otrajā pasaules karā, ievainojuma dēļ ieguva invaliditāti. Māte Marija Tolkača (Skuratovska) strādāja Baltijas kara apgabala virsnieku namā.

Olga labi mācījās un apvienoja mācības Rīgas 17. vidusskolā ar nodarbībām mūzikas skolā, kuru absolvēja 13 gadu vecumā.

Ģimenei klājās grūti, tādēļ pēc vidusskolas absolvēšanas jauniete iestājās LVU Ekonomikas fakultātes neklātienes nodaļā, tā gūstot iespēju strādāt un mācīties, un iekārtojās darbā par testētāju Rīgas pusvadītāju aparātu rūpnīcā (vēlāk „Alfa”). Aktīvi piedalījās sabiedriskajā darbā un 1971. gadā tika nosūtīta uz Maskavu, uz Vissavienības Arodbiedrību centrālās padomes Arodbiedrību kustības augstāko skolu (AKAS), kur 1975. gadā ieguva darba organizācijas ekonomista diplomu.

Maskavā, mācību laikā iepazinās ar AKAS aspirantu Vladimiru Pavuku. 1973. gadā viņi apprecējās, Olga pieņēma vīra uzvārdu.

Pēc mācībām 1975. gadā ģimene pārcēlās uz Rīgu, kur pēc sadales Olga Pavuka sāka strādāt Medicīnas darbinieku arodbiedrības republikāniskās komitejas finansu nodaļā. V.Pavuks no 1975. gada strādāja  Latvijas ZA Ekonomikas institūtā par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku, bet pēc disertācijas aizstāvēšanas 1977. gadā   —  par vadošo zinātnisko līdzstrādnieku un Zinātniskās padomes zinātnes sekretāru.

1977. gadā ģimenē piedzima dēls Pjotrs, bet 1980. gadā — meita Olga. Sešus gadus Olga Pavuka audzināja bērnus.

1983. gadā Olga Pavuka viņa iestājās LZA Ekonomikas institūta neklātienes aspirantūrā un sāka strādāt šā institūta politekonomijas nodaļā, kuru vadīja institūta direktors Imants Kirtovskis. Viņš arī kļuva par disertācijas zinātnisko vadītāju.

Zinātniskā pētījuma tēmu „Darba kolektīva pašpārvalde” noteica tā laika vēsmas, jo daudzi uzņēmumi attīstīja saimniecisko aprēķinu, struktūrvienību saimniecisko patstāvību, darba apmaksu pēc darba līdzdalības koeficienta. Pēc tam sākās ievēlētu uzņēmumu direktoru kustība, kas ļāva izvirzīt vadībā ar iniciatīvu apveltītus un talantīgus cilvēkus.

Ekonomikas zinātņu kandidāta disertāciju specialitātē „Ekonomiskā teorija” Olga Pavuka aizstāvēja 1990. gadā PSRS ZA Ekonomikas institūtā (direktors — akadēmiķis Leonīds Abalkins).

Tajā pat 1990. gadā negaidīti, pēc plaša infarkta mira viņas vīrs Vladimirs. Olga palika viena ar diviem bērniem un teju bez iztikas līdzekļiem, jo zinātni drīz vien praktiski pārstāja finansēt, bet 1991. gadā likvidēja Ekonomikas institūtu.

1991. gadā, pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas Olga Pavuka pēc nostrifikācijas Latvijas Universitātes Zinātniskajā padomē ieguva ekonomikas doktora grādu (Dr.oec).

Tajā pat gadā tika uzaicināta ieņemt docenta amatu Rīgas civilās aviācijas institūta (RCAI, vēlāk — Rīgas Aviācijas universitāte) Ekonomikas katedrā, kur arī darbojās līdz 1995. gadam.

Straujā uzņēmējdarbības attīstība 1990. gadu sākumā veicināja vajadzību pēc ekonomikas zināšanām, tās pieprasīja rosīgi, enerģiski cilvēki, kuri līdz tam ar ekonomiskajām norisēm vispār nebija saistīti. Attīstījās dažādas apmācību programmas, ko veicināja pieprasījums pēc konsultāciju pakalpojumiem; ar ekonomikas doktori Olgu Pavuku vēlējās sadarboties firma „Agris SL”, kuru vadīja Grigorijs Zubarevs, pēc tam korporācijas „Grata” Vērtspapīru nodaļa, konsaltinga firma „Ekondata” (direktore Olga Lukašina). .

Tā sākās arī karjera biznesa žurnālistikā: vispirms lietišķajā avīzē „Экспресс” (galvenais redaktors Andrejs Voroncovs), bet no 1992. gada avīzē „Бизнес & Балтия” (galvenais redaktors — „Ekondata” dibinātājs, bijušais RCAI pasniedzējs, ekonomikas doktors Vladimirs Gurovs).

Olga Pavuka sāka strādāt kā vienkārša žurnāliste, kura ir kompetenta ekonomikā un finansēs, taču drīz vien jau vadīja Finansu un banku nodaļu, pēc tam kļuva par galvenā redaktora vietnieci un redkolēģijas dalībnieci. Šajā pat avīzē strādāja arī viņas zinātniskais vadītājs Imants Kirtovskis, kolēģi zinātniskajā darbā Olga Lukašina un Oļegs Božko.

Te bija arī Pavukas bērnu — Pjotra un Olgas — pirmā darba vieta. Viņi darbojās kā reportieri. To laiku redakcijai bija raksturīga radoša, biedriska un atbalstoša atmosfēra, veselīga konkurence par visinteresantākajām tēmām.

Olga Pavuka veiksmīgi darbojās kā izmeklējošā žurnāliste, rakstīja analītiskus materiālus, lielās intervijas, sagatavoja rakstu sēriju par Latvijas pirmajām pārvaldītājsabiedrībām un privatizāciju, atklājot Latvijas sabiedrībai izcilu uzņēmēju likteņus. Viņas vadībā izauga vairāki spēcīgi žurnālisti: Nataļja Bardovska, Sergejs Bardovskis, Ļevs Fainveics, Jegors Jerohomovičs, u.c.

1998. gada augustā zviedru izdevniecība „Bonnier” uzaicināja Olgu Pavuku par konsultanti, lai sagatavotu Latvijā visietekmīgākās lietišķās avīzes „Dienas bizness” versiju krievu valodā. Taču ekonomiskā krīze Krievijā lika „Bonnier” vadībai pēc trīs mēnešiem atteikties no šī projekta.

1998. gada nogalē žurnāla „Балтийский курс” izdevējs un galvenais redaktors, Latvijas žurnālistikas zvaigzne Jānis Domburs uzaicināja Olgu Pavuku ieņemt viņa vietnieka amatu.

2000. gadā žurnāls tika pārdots izdevniecībai „Preses nams”, Pavuka kļuva par tā galveno redaktori.

2003. gadā kopā ar domubiedriem nodibināja uzņēmumu „Cordex Media”. Izmantojot kredītu, uzņēmums izpirka žurnālu „Балтийский курс/The Baltic Course” no iepriekšējā izdevēja, bet pēc kredīta dzēšanas Olga Pavuka kļuva par uzņēmuma vienīgo īpašnieci, turpinot strādāt kā žurnāla galvenā redaktore.

2007. gadā tika pieņemts lēmums slēgt žurnāla drukāto versiju, un 2008. gada janvāri darbu sāka interneta žurnāls Baltic-course.com, kas piedāvā ziņas un analītiskus materiālus par biznesa vidi Baltijas reģionā.

Olga Pavuka ir tā iedvesmotāja un galvenā redaktore.

2023. gadā Olga izdeva savu autobiogrāfisko grāmatu "Piepildītā mīla" («Совершённая любовь»).

Pasniedzēja darbs

No 1995. līdz 2001. gadam — Ekonomikas un kultūras augstskolas docente, no 2001. gada Baltijas Krievu institūta (Baltijas starptautiskās akadēmijas) docente, pēc tam — asociētā profesore.

Lekciju un semināru kursi BSA maģistrantūrā:

• Vadība makroekonomiskajā vidē;
• Komercdarbības likumi;
• Ekonomikas teorija (sagatavošanas nodaļai).

Lekciju un semināru kursi BSA doktorantūrā:

• Ekonomiskā integrācija un globalizācijas problēmas.

Zinātniskā un sabiedriskā darbība

• Starptautiskā elektroniskā zinātniskā žurnāla „Ekonomisko procesu vadība” redkolēģijas locekle
• Kolektīvās monogrāfijas „Inovatīvās tehnoloģijas tūrisma, restorānu un viesmīlības biznesā: globālie un lokālie aspekti” redaktore / Redaktors U. Terešenko. Zinātnes un inovāciju centra izdevniecība, Sentluisa, Misūri, ASV, 2015. Indeksēts: EBSCO
• I Starptautiskās zinātniskās e-Konferences „Daudznozaru akadēmiskie pētījumi un globālās inovācijas. Humanitārās un sociālās zinātnes” (MARGIHSS 2015) rakstu krājuma redkolēģijas locekle / 2015. gada 10.—11. septembris, Kijiva, Ukraina.
• Krājuma redkolēģijas loceklis: Conference Proceedings І International Scientific Conference "Strategicpriority in the XXI century" (SP XXI 2016). Kyiv, Ukraina.
• I Starptautiskās zinātniskās konferences „XXI gadsimta stratēģiskās prioritātes” rakstu krājuma redkolēģijas locekle / SP XXI 2016. Kijiva, Ukraina.
• II Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences „Ekonomiskie un juridiskie pētījumi: starpdisciplinārā mijiedarbība” (ELWRMC) rakstu krājuma redkolēģijas locekle / 2017. gada 10.—11. aprīlis, Harkiva, Ukraina.
• Starptautiskā interneta žurnāla lietišķiem cilvēkiem Baltiс-Course.com izdevēja un galvenā redaktore.
• Starptautisko apaļo galdu moderatore un organizatore. BSA. Rīga. 2006—2017.
• Elektroniskā rakstu krājuma „Starptautisko apaļo galdu materiāli. 2010—2015” redaktore, pieejams  BSA vietnē un Baltic-Course.com
• Elektroniskā rakstu krājuma „Starptautisko apaļo galdu — semināru materiāli. BSA -The Baltic-Course. Rīga, 2008—2010” redaktore un sastādītāja.
• Diplomātiskā ekonomikas kluba locekle. Rīga.

Svarīgākās publikācijas no 2014. līdz 2018. gadam

2018

• O.Pavuk. Paradoxes in the labor market of the 21st century: analysis of the microbusiness in Latvia. Technology audit and production reserves — № 1/5(39), 2018, P.51-55. Indexed: EBSCO.

2017

• O.Pavuk, M. Salajeva. Overcoming the depressiveness of the resort city of Jurmala by creating a tourist and recreational zone in the region. "Технологический аудит и резервы производства" -- №6/5 (38), 2017. 15.—20. lpp. Indexed: EBSCO
• Olga Pavuka. Baltijas jūras austrumu krasta ostu salīdzinājums: 1996–2016. Tehnoloģiskais audits un ražošanas rezerves— № 4/5(36), 2017. — 12.—16.lpp. Indeksēts: EBSCO. Olga Pavuk. Comparison of port activities of the East Coast of the Baltic Sea: 1996-2016. Indexed: EBSCO.
  O.Baikovs, O.Pavuka. Finanšu tirgus globalizācijas apstākļos: ekonomiskās un juridiskās analīzes pieredze. Grāmatvedība un finanses. № 1(75)’ 2017. — 120.—131.lpp. Indeksēts: EBSCOhost, Index Copernicus.
• A.Baikovs, O.Pavuka. Tiesību ekonomiskā analīze. / Ekonomiski juridiskie pētījumi: starpdisciplinārā mijiedarbība: II Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences materiāli (2017. gada 10.—11. aprīlis) — Х., 2017— 11.—20.lpp./ Економіко-правові дослідження: міждисциплінарна взаємодія : зб. матеріалів II Міжнар. zinātnes.-практ. bin. (10-11 квітня 2017 rv)— H., 2017— c. 11-20.
• O.Pavuka, M.Šalajeva. SEZ kā medicīnas tūrisma attīstības ekonomiskā metode. Jūrmalas piemērs. / Ekonomiski juridiskie pētījumi: starpdisciplinārā mijiedarbība: II Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences materiāli (2017. gada 10.—11. aprīlis) — Х., 2017— 64.—70.lpp. / Економіко-правові дослідження: міждисциплінарна взаємодія : зб. матеріалів II Міжнар. zinātnes.-практ. bin. (10-11 квітня 2017 rv)— H., 2017— c. 64-70.
• О.Pavuka, A.Baikovs. Starptautiskās tiesības un finanšu tirgi globalizācijas apstākļos. Baltic-Course.com. 09.03.2017.
  О. Pavuka. Kādēļ Rīgā samazinās ārvalstu investīciju plūsma? Baltic-Course.com. 22.02.2017.
  О.Pavuka. Vai Rīgai ir vajadzīgi megaprojekti? Baltic-Course.com. 22.02.2017.
• О.Pavuka. Kas sagaida pensiju ekonomiku Baltijas valstīs? Baltic-Course.com. 19.01.2017.

2016

• O.Pavuka. Kas notiks ar pensionēšanās ekonomiku Baltijas valstīs? Ekonomikas un biznesa attīstība. / What Will Happen to Retirement Economy in the Baltic States? Advances in Economics and Business Vol. 4(8), pp. 381-387. DOI: 10.13189/aeb.2016.040801, pp. 381-387. Indexed: EBSCO https://web.archive.org/web/20190428072027/http://www.hrpub.org/download/20160730/AEB1-11806085.pdf EBSCO
• O.Pavuka. Nerezidenti Latvijas bankās un to nozīme ekonomikā. I Starptautiskās zinātniskās konferences „XXI gadsimta stratēģiskās prioritātes” rakstu krājums (SP XXI 2016). 2016. 53.-55.lpp./Pavuk O. Non-residents in Latvian banks and their role in the economy. Conference proceedings I International Scientific conference "Strategic priority in the XXI century" (SP XXI 2016). 2016. P. 53-55.
• О.Pavuka. Klusā gāzes revolūcija Centrālajā un Austrumeiropā. Baltic-Course.com. 12.12.2016.
• О.Pavuka. Ārvalstu investīcijas un to nozīme ekonomikā: lekcijas tēzes. Baltic-Course.com. 08.11.2016.
• О.Pavuka. Pasaules darbaspēka tirgus. Lekciju materiāli. Baltic-Course.com. 15.11.2016.
• О.Pavula. Lielajam biznesam Lietuvā un Igaunijā ir vairāk ambīciju, nekā Latvijā. Baltic-Course.com. 03.11.2016.
• О.Pavuka. Nerezidenti un Latvijas banku „zelta gadsimts”. Baltic-Course.com. 10.05.2016.
  О.Pavuka. Latvijas bankas: kas tās sagaida? Baltic-Course.com. 10.05.2016.

2015

• О.Pavuka, М.Šalajeva. Tūrisma un atpūtas zonas izveide Latvijā kā reģiona attīstības iespēja. /Kolektīvā monogrāfija. Mārketinga un komunikācijas tehnoloģiju jaunā loma biznesā un sabiedrībā: lokālie un globālie aspekti. / Redaktori J.Larina, O.Romaņenko. ASV, Sentluisa, Misūri: Zinātnes un inovāciju centra izdevniecība, 528.—544.lpp. Indeksēts: EBSCO /A New Role of Marketing and Communication Technologies in Business and Society". Local and global aspects.
• О.Pavuka, M.Šalajeva. Biznesa aktivitātes kūrortpilsētā Jūrmāla un priekšnoteikumi tūrisma un atpūtas zonas izveidei Latvijā./Kolektīvā monogrāfija. Inovatīvās tehnoloģijas tūrisma, restorānu un viesmīlības biznesā: globālie un lokālie aspekti. /Redaktors U. Terešenko. Zinātnes un inovāciju centra izdevniecība, Sentluisa, Misūri, ASV, 2015. Indeksēts: EBSCO./ Innovative technologies in tourism, hotel and restaurant business: global and local aspects / Ed. by U. I. Tereshenko. Publishing House Science and Innovation Center, St. Louis, Missouri, USA, 2015. Indexed: EBSCO
• O. Pavuka. Baltijas valstis un sociālā integrācija. Baltijas reģiona ekonomikas pārskats. /Turku Universitāte. Turku Ekonomikas skolas PanEiropas institūts, / 4.laidiens/ Oktobris −2015. Somija./University of Turku.Turku School of Economics Pan European Institute/ Issue # 4/ October -2015. Finland.
• О.Pavuka. Tiešo ārvalstu investīciju nozīme Jūrmalas ekonomikā. I Starptautiskās zinātniskās e-Konferences „Daudznozaru akadēmiskie pētījumi un globālās inovācijas. Humanitārās un sociālās zinātnes” rakstu krājums. (MARGIHSS 2015) 2015. gada 10.—11. septembris, Kijiva, Ukraina, 92.—95.lpp (2015). Proceedings I International Scientific e-Conference "Multidisciplinary Academic Research and Global Innovation: The Humanities and Social Ssiences" (MARGIHSS 2015) 10-11 September 2015, Kyiv, Ukraine, pp. 92–95. (2015).
• О.Pavuka. Speciālo ekonomisko zonu pielietošanas paplašināšana: ІІ Starptautiskā zinātniski praktiskā konference „Vadībzinības mūsdienu pasaulē” 2015. gada 10.—11. decembris. Kijivas Nacionālā lingvistiskā universitāte un citi. http://econconf.com/ https://web.archive.org/web/20171022194842/https://econconf.com/
• О.Pavuka. SEZ Latvijā uzņem apgriezienus. Starptautiskā apaļā galda — semināra materiāli. Baltijas Starptautiskā akadēmija. Rīga. 20.05.2015. 7 lpp.

2014

• N.Moldenhaurers, O.Pavuka. Latvijas ekonomikas nesabalansētība. Tiesību transformācijas process reģionālajā ekonomikā un ekonomiskajā politikā: ekonomiski politisko un tiesisko attiecību aktuālās problēmas. 2013. gada 10. decembra II Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences rakstu krājums. — Rīga: Baltijas Starptautiskā akadēmija, 2014. — 402 lpp. 234.—240.lpp
• O.Pavuka. Desmit gadi Eiropas Savienībā: Latvijas uzņēmumu apgrozījums un peļņa. Starptautiskā reģiona ekonomiskās attīstības stratēģija: V Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences rakstu krājums, Sumi, 2014. gada 27. novembris.— Sumi: SVU, 2014. — 67.—70.lpp.
• O.Pavuka. Pētījums par mikrouzņēmumu darbību bezdarba mazināšanas kontekstā. // Tehnoloģiju audits un ražošanas rezerves. — 2014. — Vol. 4, No 2 (18). 32.—36.lpp. Indeksēts: EBSCO, Index Copernicus, Ulrich’s Periodicals Directory, BASE, РИНЦ, u.c.
• O.Pavuka. Pensionēšanās ekonomika demogrāfijas un darbaspēka tirgus problēmu kontekstā Baltijas valstīs. Ekonomikas zinātne lauku attīstībai, No. 36, 110.—117.lpp,, Indeksēts: EBSCO, AGRIS, u.c./ Retirement economy within the context of problems of demography and the labour market in the Baltic States. Economic Science for Rural Development, Nr. 36, pp. 110–117. Indexed: EBSCO, AGRIS un citi
• О.Pavuka. Modernās tendences plašsaziņas līdzekļu tirgū. Baltic-Course.com. 15.05.2014.
• О.Pavuka. Mikrobiznesa nozīme Latvijas un ES ekonomikā. Baltic-Course.com. 21.10. 2014.
• О.Pavuka. Arnis Sauka pret Frīdrihu Šnaideru: ēnu ekonomikas novērtējums Baltijas valstīs. Baltic-Course.com. 09.10.2014.

Apbalvojumi

• 2006 — Diploms par X Ekonomikas foruma (Sanktpēterburga) informatīvo atbalstu.
• 2010 — Žurnālistu savienības apbalvojums „Par lietišķās informācijas izplatīšanu par Latviju aiz tās robežām” .
• 2012 — Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijā prēmija „Dzintara spalva”.