1992. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1989 1990 1991 - 1992 - 1993 1994 1995
Latvijā: 1989 1990 1991 - 1992 - 1993 1994 1995
Laikapstākļi: 1989 1990 1991 - 1992 - 1993 1994 1995
Sportā: 1989 1990 1991 - 1992 - 1993 1994 1995
Kino: 1989 1990 1991 - 1992 - 1993 1994 1995

Šajā lapā ir apkopoti 1992. gada notikumi Latvijā.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sāka izsniegt Latvijas Republikas pilsoņu pases.

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. februāris — PSRS un Latvijas Republikas valsts delegāciju līmenī panāca vienošanos par Krievijas karaspēka izvešanas uzsākšanu.[3]
  • 13. februāris — Latvijas Republikas Ministru Padome dibināja Nacionālo aizsardzības akadēmiju (NAA), par kuras pirmo priekšnieku un rektoru tika iecelts pulkvedis Valdis Matīss. NAA sākotnēji tika izvietota Mālpils lauksaimniecības tehnikuma telpās.

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 4. marts — Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu "Par 1922. gadā dibinātās Latvijas Bankas tiesību pārņemšanu".[4]
  • 19. marts — sākās Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas.[3]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. aprīlis — sākās iesaukums Latvijas Republikas aizsardzības spēkos.[3]
  • 7. aprīlis — Baltijas valstis Strasbūrā pievienojās Eiropas kultūras konvencijai. Parakstot konvenciju, Baltijas valstis atzina savu kultūras mantojumu par Eiropas kultūras sastāvdaļu, apņemas to aizsargāt un attīstīt.
  • 8. aprīlis — Latvijas robežsargi pārņēma valsts robežas apsardzi Ventspils ostā.
  • 13. aprīlis — iznāca laikraksta Dienas Bizness pirmais numurs.[5]
  • 23. aprīlis — Latvijas Pilsoņu komiteja pieņēma aicinājumu Latvijas Republikas pilsoņiem nepakļauties iedzīvotāju reģistrēšanai un izņemt Latvijas Republikas pilsoņu apliecības.

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 9. jūnijs — Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā".

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. jūlijs — PSRS pastmarkas tika atzītas par nederīgām pasta pakalpojumos.[6]
  • 2. jūlijs — Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija saņēma telefaksu no Starptautiskās elektrosakaru savienības par to, ka Latvijai tiek atdota pirmskara radio izsaukumu sērija YLA-YLZ.[7]
  • 7. jūlijs — Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās".
  • 20. jūlijsLatvijas rublis kļuva par vienīgo oficiālo maksāšanas līdzekli Latvijas Republikā.
  • 25. jūlijsSpānijas pilsētā Barselonā sākās 1992. gada Vasaras Olimpiskās spēles, kurās pirmo reizi, kopš 1936. gada, Latvija piedalījās kā neatkarīga valsts.
  • 31. jūlijs — noslēdzās Dānijas karalienes Margrētas II un prinča Henrika vizīte Latvijā.

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 7. augusts — Latvijas Republika un Ungārija parakstīja līgumu par draudzīgām attiecībām un sadarbības pamatiem.
  • 11. augusts — Latvija kļuva par Starptautiskās Rekonstrukcijas un Attīstības bankas (Pasaules Bankas) dalībvalsti.
  • 22. augustsRīgā visi taksofoni sāka darboties tikai ar žetoniem. Viens žetons vietējām sarunām maksāja rubli, tālsarunām — septiņus rubļus. Iemetot attiecīgos automātos vienu no šiem žetoniem, varēja runāt trīs minūtes.[7]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. oktobris — darbu uzsāka pastāvīgs interneta pieslēgums Rīga—Tallina (2400 b/s); tas tiek uzskatīts par interneta ēras sākumu Latvijā.[8]
  • 7. oktobris — Rīgā LMT atklāja Latvijā pirmo mobilo sakaru centrāli.
  • 9. oktobris — Baltijas reģiona virsnieku sapulču koordinācijas padome pasludināja moratoriju Krievijas karaspēka izvešanai no Baltijas valstīm, motivējot to ar neatrisinātajām sociālajām problēmām.
  • 20. oktobris — Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu Par 5. Saeimas vēlēšanām.
  • 31. oktobris — Krievijas prezidents Boriss Jeļcins parakstīja lēmumu apturēt karaspēka izvešanu no Baltijas, motivējot to ar cilvēktiesību pārkāpumiem. 6. novembrī ANO ģenerālsekretāram Butrosam Butrosam Gali tika nodota Baltijas valstu prezidentu vēstule ar lūgumu pievērst sevišķu uzmanību situācijai Baltijas reģionā pēc Borisa Jeļcina lēmuma.

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 4. novembris — Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu "Par privatizācijas sertifikātiem", kā arī likumu "Par aizsardzības spēkiem" un "Par valsts aizsardzību".
  • 6. novembris — Krievijas Federācijas Augstākā padome pieņēma lēmumu, ar kuru Krievijas tā brīža robežai ar Baltijas valstīm tika noteikts robežas statuss.
  • 10. novembris:
    • Latviju uzņēma Pasaules bankā.
    • Krievijas rublis vairs netika izmantots kā maksāšanas līdzeklis Latvijā.
  • 11. novembris — tika atjaunota pastāvīga godasardze pie Brīvības pieminekļa. Iepriekš godasardze pastāvēja no 1935. gada 18. novembra līdz 1940. gada 12. septembrim.
  • 22. novembris — avārijā bojā gāja tautā ļoti populārais luteriskās baznīcas arhibīskaps Kārlis Gailītis.
  • 25. novembris — ANO pieņēma rezolūciju, kurā aicināja pilnībā izvest ārzemju karaspēku no Baltijas valstīm.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. decembris — darbību uzsāka Liepājas Neatkarīgais radio.
  • 10. decembrisLatvijas Mobilais Telefons tika uzņemts par Starptautiskās organizācijas GSM MoU (Globālās mobilās sistēmas savstarpējās sapratnes memorands) locekli.
  • 12. decembris — notika Latvijas Nacionālās apvienības "Tēvzeme" dibināšanas kongress.
  • 14. decembris — Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa piesprieda bijušajam Rīgas OMON komandiera vietniekam Sergejam Parfjonovam brīvības atņemšanu uz 4 gadiem, taču saskaņā ar amnestijas likumu soda laiks viņam tika samazināts uz pusi un apcietinājumā viņam būs jāpavada 10 mēneši.
  • 15. decembrisLatvijas un Amerikas kopuzņēmuma "Baltkom" prezentācijā tika paziņots par pirmā Rīgas pilsētas daudzprogrammu televīzijas abonentu tīkla izveidošanu.[7]
  • 22. decembris — Latvija un Šveices konfederācija noslēdza brīvās tirdzniecības nolīgumu.

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]