Orions (zvaigznājs)
Zvaigznāja karte ar tā robežām | |
Saīsinājums (latīniski): | Ori |
Nosaukums (latīniski) | Orion |
Rektascensija: | 5 h |
Deklinācija: | +5° |
Zvaigznāja platība: | 594 kv. grādi. (26. vieta) |
Galvenās zvaigznes: | 7 |
Zvaigznes ar eksoplanētām: | 2 |
Spožas zvaigznes: | 8 |
Tuvās zvaigznes: | 2 |
Spožākā zvaigzne: | Rīgels (0,12m) |
Tuvākā zvaigzne: | π3 Ori (26,3 ly) |
Mesjē kataloga objekti: | 3 |
Meteoru plūsmas: | Orionīdas |
Robežzvaigznāji | Dvīņi Vērsis Eridāna Zaķis Vienradzis |
Redzams Latvijā | rudenī, ziemā |
Redzams platuma grādos no +85° līdz −75° |
Orions (latīņu: Orion) ir viens no 88 zvaigznājiem debesjumā, atrodas uz debess ekvatora, tāpēc redzams teju vai visā pasaulē, lai gan ne visu cauru gadu. Tas ir viens no visskaidrāk redzamajiem un atpazīstamākajiem zvaigznājiem naksnīgajās debesīs, jo tā izteiktās formas un spožo zvaigžņu dēļ tas ir viegli atrodams pie debesīm un labi redzams pat pilsētās, kur novērojumiem traucē mākslīgais apgaismojums. Oriona zvaigznes var izmantot kā atskaites punktu, meklējot citas zvaigznes un zvaigznājus. Zvaigznājs nosaukts sengrieķu mitoloģijā esošā mednieka Oriona vārdā.
Oriona spožākās zvaigznes ir zilais Rīgels un sarkanā Betelgeize. Kopā ar Bellatriksi un Saifu šīs zvaigznes veido zvaigznāja galveno četrstūri. Četrstūra vidū atrodas Oriona josta, kuru veido Alnitaks, Alnilams un Mintaka. Zvaigznājā atrodas arī citi objekti, it īpaši miglāji, piemēram, Oriona miglājs, Zirga Galvas miglājs un Liesmas miglājs. Oktobra beigās zvaigznājā ir novērojama meteoru plūsma — Orionīdas.
Orions debess sfērā ziemeļos robežojas ar Vedēju un Vērsi, austrumos — ar Vērsi un Eridānu, dienvidos — ar Zaķi, bet rietumos ar Vienradzi un Dvīņiem. Latvijā Oriona zvaigznājs redzams rudenī un ziemā, vislabāk no janvāra līdz martam, dienvidu pusē.
Oriona zvaigznes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šajā tabulā ir uzskaitītas 10 spožākās zvaigznes Oriona zvaigznājā pēc redzamā spožuma.
Zvaigzne | Baiera apzīmējums |
Redzamais spožums |
Attālums, ly |
---|---|---|---|
Rīgels | β | 0,18 | 773 |
Betelgeize | α | 0,42 | 643 |
Bellatrikse | γ | 1,64 | 243 |
Alnilams | ε | 1,69 | 1342 |
Alnitaks A | ζ | 1,88 | 817 |
Saifs | κ | 2,07 | 721 |
Mintaka AB | δ | 2,20 | 916 |
ι Ori | ι | 2,75 | 1325 |
π3 Ori | π3 | 3,19 | 26 |
η Ori | η | 3,35 | 901 |
Oriona josta
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Oriona jostu veido trīs zvaigznes — Alnitaks, Alnilams un Mintaka, kuras izkārtojušās uz vienas taisnes Oriona zvaigznāja vidusdaļā. Oriona jostas kreisajā pusē zem Alnitaka atrodas Zirga Galvas miglājs. Zem Oriona jostas atrodas Oriona miglājs (M 42, NGC 1976).
Orientēšanās debess sfērā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Orions ir ļoti noderīgs zvaigznājs, lai orientētos debess sfērā. Izmantojot Oriona jostu ļoti vienkārši var atrast Vērša zvaigznāja spožāko zvaigzni Aldebaranu un Lielā Suņa zvaigznāja spožāko zvaigzni Sīriusu (Sīriuss ir arī visa debesjuma spožākā zvaigzne nakts tumšajās stundās). Aldebrans ir jāmeklē pa iedomātu līniju no Oriona jostas pa labi, bet Sīriuss — pretējā virzienā.
Savukārt no Rīgela velkot iedomātu līniju caur Betelgeizi var viegli atrast Dvīņu zvaigznāja spožākās zvaigznes Kastoru un Polluksu. Un visbeidzot savienojot trešo spožāko Oriona zvaigzni Bellatriksi ar Betelgeizi un turpinot vilkt šo iedomāto līniju var atrast Mazā Suņa zvaigznāja spožāko zvaigzni Procionu. Betelgeize, Sīriuss un Procions veido tā saukto ziemas trijstūri.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Orions (zvaigznājs)" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Orions.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
- «Orions, varenais mednieks». StarSpace (astronomijas portāls un observatorija). 2003. gada 22. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 11. Jūlijs. Skatīts: 2019. gada 11. Jūlijs.
Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|