Osvalds Fogelmanis

Osvalds Fogelmanis;
Personīgā informācija
Dzimis	1888. gada 31. martā ; Pēterburga, Pēterburgas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Krievija)
Miris	1943. gada 14. janvārī (54 gadi); Kirova, KPFSR, PSRS (tagad Krievija)
Tautība	latvietis
Brāļi	Nikolajs Fogelmanis
Dzīvesbiedre	Anna Fogelmane
Bērni	Lībija un Kristaps
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	; pulkvedis
Dienesta laiks	1911 — 1912, 1914 — 1915; 1918 — 1939
Valsts	Krievijas Impērija; Latvija
Struktūra	sauszemes bruņotie spēki
Vienība	2. Vidzemes kājnieku divīzija
Kaujas darbība	Pirmais pasaules karš; Latvijas Neatkarības karš
Apbalvojumi	Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis u.c.
Izglītība	Polijas Kara akadēmija
Cits darbs	Militārais atašejs Polijā

Osvalds Kristaps Fogelmanis (dzimis 1888. gada 31. martā, miris 1943. gada 14. janvārī) bija Krievijas Impērijas armijas, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, pulkvedis (1931), Vidzemes divīzijas štāba priekšnieks (1931—1939). Padomju represiju upuris.^[1]

1940. gada pavasarī uzvārdu latviskošanas kampaņas laikā nomainīja uzvārdu uz Aigars.^[2]

Dzīvesgājums

Osvalds Fogelmanis dzimis 1888. gada 31. martā Pēterburgā skolotāja ģimenē. 1909. gadā viņš pabeidza Jelgavas reālskolu un iestājās Rīgas Politehniskā institūta tirdzniecības nodaļā. 1911.—1912. gadā studijas pārtrauca obligātais karadienests Krievijas Impērijas armijā. Tā laikā Fogelmanis nokārtoja eksāmenu un ieguva praporščika dienesta pakāpi.^[3] Pēc dienesta viņš turpināja studijas, taču, Pirmajam pasaules karam sākoties, 1914. gada jūlijā tika iesaukts armijā. Cīnoties 29. artilērijas brigādē 10. armijas korpusa sastāvā, 1915. gada 8. februārī Fogelmanis nokļuva vācu gūstā. Pēc atbrīvošanas no tā, viņš atgriezās dzimtenē 1918. gada nogalē.

Latvijas armijā Osvalds Fogelmanis iestājās 1918. gada 21. decembrī leitnanta dienesta pakāpē. Latvijas Neatkarības kara sākumā tika iecelts par Apsardzības ministra sevišķu uzdevumu virsnieku, pēc tam vairākkārt tika piekomandēts sabiedroto misijām. 1919. gada 20. februārī tika paaugstināts par virsleitnantu, 13. jūlijā par kapteini. 1921. gada 1. martā viņam tika piešķirta pulkvežleitnanta dienesta pakāpe. 1922. gada 1. janvārī viņu iecēla par militāro atašeju Polijā. Šajā amatā viņš kalpoja līdz 1923. gada 9. septembrim. Būdams Polijā 1923. gadā Fogelmanis beidza Polijas Kara akadēmiju. Līdz 1931. gadam viņš pildīja dažādus amatus 5. Cēsu un 6. Rīgas kājnieku pulkā. 1931. gada 18. jūnijā tika iecelts par Vidzemes divīzijas štāba priekšnieku^[4] un 1931. gada 17. novembrī paaugstināts par pulkvedi.^[5] Šajā amatā Osvalds Fogelmanis nodienēja visilgāk — līdz 1939. gada oktobrim, kad pēc paša vēlēšanās tika atvaļināts.^[6]

Pēc tam, kad Latviju okupēja Padomju Savienība, 1941. gada 14. jūnijā, Osvaldam Fogelmanim neesot mājās, tika apcietināta viņa sieva Anna, bet abu bērni Līvija un Kristaps — izsūtīti. Cerēdams būt kopā ar ģimeni, Osvalds Fogelmanis nākamajā dienā pats pieteicās PSRS Iekšlietu Tautas komisariātā, kas apcietināja arī viņu un izveda uz Krievijas PFSR, kur 1943. gada 14. janvārī nošāva.^[1]

Apbalvojumi

Sv. Staņislava ordenis, III šķira (ar šķēpiem),
Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira Nr. 68 (1926).^[7]
Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira (1934).^[8]
Viestura ordenis, II šķira ar šķēpiem Nr. 5 (1939).^[9]
Aizsargu Nopelnu krusts (1934)^[10]
Somijas Baltās rozes ordenis, komandiera pakāpe.^[11]
Polijas Atdzimšanas ordenis, komandiera pakāpe.
Polijas Drošsirdīgo krusts.
Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas medaļa.^[11]

Atsauces

1 2 Jēkabsons, Ēriks. "Īpašā misija neatkarības kara laikā". Tēvijas Sargs (Nr. 3 /2018): 30.—32. lpp.
↑ «Sludinājums par uzvārda maiņu. Valdības Vēstnesis Nr. 71(30.03.1940), 6. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.05.2019. Skatīts: 24.01.2020.
↑ Treijs, Rihards. "Arī tad virsnieki mācījās ārzemēs". Latvijas Vēstnesis (Nr. 175 (04.11.2004)): B7. lpp.
↑ Prezidenta pavēle armijai un flotei Nr.194 Arhivēts 2019. gada 15. maijā, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis Nr. 134 (19.06.1931)
↑ Prezidenta pavēle armijai un flotei Nr.257 Arhivēts 2019. gada 15. maijā, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis Nr. 260 (18.11.1931)
↑ «Valdības Vēstnesis Nr. 228 (07.10.1939), 1. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.05.2019. Skatīts: 24.01.2020.
↑ «Valdības Vēstnesis Nr. 260 (17.11.1926), 4. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.05.2019. Skatīts: 24.01.2020.
↑ «Valdības Vēstnesis Nr. 261 (17.11.1934), 3. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.05.2019. Skatīts: 24.01.2020.
↑ «Valdības Vēstnesis Nr. 108 (13.05.1939), 2. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.05.2019. Skatīts: 24.01.2020.
↑ "Virsnieku apbalvošana ar aizsargu Nopelnu krustu." Arhivēts 2019. gada 15. maijā, Wayback Machine vietnē. Latvijas Kareivis Nr. 289 (21.12.1934), 1. lpp.
1 2 «Vasts Prezidenta rīkojums Nr. 16». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2020. gada 24. janvārī.

Ārējās saites

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[Jēkabsons-1] 1 2 Jēkabsons, Ēriks. "Īpašā misija neatkarības kara laikā". Tēvijas Sargs (Nr. 3 /2018): 30.—32. lpp.

[2] «Sludinājums par uzvārda maiņu. Valdības Vēstnesis Nr. 71(30.03.1940), 6. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.05.2019. Skatīts: 24.01.2020.

[3] Treijs, Rihards. "Arī tad virsnieki mācījās ārzemēs". Latvijas Vēstnesis (Nr. 175 (04.11.2004)): B7. lpp.

[4] Prezidenta pavēle armijai un flotei Nr.194 Arhivēts 2019. gada 15. maijā, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis Nr. 134 (19.06.1931)

[5] Prezidenta pavēle armijai un flotei Nr.257 Arhivēts 2019. gada 15. maijā, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis Nr. 260 (18.11.1931)

[6] «Valdības Vēstnesis Nr. 228 (07.10.1939), 1. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.05.2019. Skatīts: 24.01.2020.

[7] «Valdības Vēstnesis Nr. 260 (17.11.1926), 4. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.05.2019. Skatīts: 24.01.2020.

[8] «Valdības Vēstnesis Nr. 261 (17.11.1934), 3. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.05.2019. Skatīts: 24.01.2020.

[9] «Valdības Vēstnesis Nr. 108 (13.05.1939), 2. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.05.2019. Skatīts: 24.01.2020.

[10] "Virsnieku apbalvošana ar aizsargu Nopelnu krustu." Arhivēts 2019. gada 15. maijā, Wayback Machine vietnē. Latvijas Kareivis Nr. 289 (21.12.1934), 1. lpp.

[PR-11] 1 2 «Vasts Prezidenta rīkojums Nr. 16». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2020. gada 24. janvārī.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]