2. Vidzemes kājnieku divīzija

Vidzemes kājnieku divīzijas komandieris pulkvedis Jānis Apinis un virsnieki kopā ar bijušo Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieku ģenerāli Jāni Balodi (1921).

Vidzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, dislocēta Rīgā. Vidzemes divīzijas kājnieku pulku vasaras nometne atradās pie Litenes Pededzes krastā. Upē iekārtotajā peldvietā, ūdenim sasniedzot noteiktu temperatūru, bija atļauts peldēties.

Vēsture

Vidzemes izveidota 1919. gada jūlija vidū pēc Cēsu kaujām uzsāktajā Latviešu nacionālo bruņoto spēku reorganizācijā uz Ziemeļlatvijas brigādes pamata. Bermontiādes laikā Vidzemes divīzija aizstāvēja Rīgu un vadīja Jelgavas atbrīvošanu.

Divīzijas komandieri

Vidzemes divīzijas komandieri:

• pulkvedis Jorģis Zemitāns (15.07.1919.—20.10.1919.)
• pulkvedis Mārtiņš Peniķis (20.10.1919.—01.08.1920.)
• pulkvedis Jānis Apinis (01.08.1920.—01.03.1924.)
• ģenerālis Kārlis Goppers (01.03.1924.—14.04.1934.)
• ģenerālis Krišjānis Berķis (14.04.1934.—14.11.1934.)
• ģenerālis Fricis Virsaitis (14.11.1934.—27.06.1940.)
• pulkvedis, vēlāk ģenerālis Jānis Liepiņš (no 1940. gada jūlija)

Divīzijas pulki un to komandieri (1940)

Divīziju veidoja 3 kājnieku pulki un 1 artilērijas pulks:

• 4. Valmieras kājnieku pulks (pulkvedis J. Skujiņš)
• 5. Cēsu kājnieku pulks (pulkvedis R. Briesma)
• 6. Rīgas kājnieku pulks (pulkvedis J. Liepiņš)
• Vidzemes artilērijas pulks (pulkvedis E. Strauss)

1940. gadā divīzijas komandieris bija ģenerālis Fricis Virsaitis, divīzijas komandiera palīgs — ģenerālis Jānis Ezeriņš, štāba priekšnieks — pulkvedis Jūlijs Rozentāls.