Nikolajs Fogelmanis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Nikolajs Fogelmanis
Nikolajs Fogelmanis
Personīgā informācija
Dzimis 1885. gada 21. maijā
Pēterburga (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1941. gada 27. jūlijā (56 gadi)
Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība Latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe pulkvežleitnants
Dienesta laiks 1906—1939
Valsts Krievijas impērija (1905—1915), Latvija (1919—1939)
Struktūra sauszemes armija
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas
Izglītība Konstantīna artilērijas skolā Pēterburgā

Nikolajs Fogelmanis (1885—1941) bija Krievijas impērijas armijas virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, pulkvežleitnants. Padomju represiju upuris.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1885. gada 21. maijā Pēterburgā skolotāja ģimenē. Mācījās Jelgavas reālskolā. 1906. gadā iestājās Krievijas impērijas armijā, mācījās Konstantīna artilērijas skolā Pēterburgā (1907—1910), kā podporučiks uzsāka dienestu 2. strēlnieku artilērijas divizionā, paaugstināts par poručiku (1912). Pirmā pasaules kara sākumā 1914. gada oktobra kaujās Austrumprūsijā ievainots, 1915. gada februārī 29. divīzijas sastāvā kritis vācu gūstā. Pēc Bresļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada decembrī atbrīvots no gūsta un atgriezies Latvijā.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada martā iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos virsleitnanta pakāpē, latviešu karagūstekņu jautājumu kārtošanai komandēts uz Odesu, 1919. gada aprīlī uz Vāciju. No 1919. gada oktobra Kurzemes artilērijas pulka komandieris kapteiņa pakāpē, no novembra arī Artilērijas kadetu skolas priekšnieka v. i. 1920. gada janvārī-februārī Sarkanā Krusta delegācijas sastāvā veda Latvijas-Krievijas pamiera sarunas Maskavā, aprīlī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 1920. gada decembrī iecelts par Baterijas komandieru kursu (vēlāk – Artilērijas virsnieku kursu) priekšnieku. 1922. gadā beidza virsnieku kursus Francijā, 1924. gadā paaugstināts par pulkvedi. 1929. gadā beidza 8 mēnešu kursus Kara akadēmijā.

1925. gadā iecelts par Vidzemes artilērijas pulka komandieri, 1928. gadā par Artilērijas inspektora štāba priekšnieku, 1935. gadā par Krasta artilērijas pulka komandieri. 1938. gadā oktobrī piekomandēts Artilērijas inspektora štābam. 1939. gada jūnijā atvaļināts sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu.[1]

Pēc Latvijas okupācijas un PSRS—Vācijas kara sākuma 1941. gada 23. jūnijā Jāņu vakarā apcietināts jo "savā pagalmā aizkūris ugunskuru, un līdz ar to veicinājis vācu aviācijas bumbu trāpījumus un objektu sagraušanu".[2] un pēc Latvijas PSR Valsts Drošības Tautas komisāra Simona Šustina 1941. gada 26. jūnija rīkojuma 27. jūnijā nošauts Rīgas Centrālcietuma pagalmā. Apbedīts Rīgas Meža kapos, kas kļuva pazīstami kā Baltie krusti.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918—1940: biogrāfiskā vārdnīca. Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Rīga, 1998. - 166. lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]