Nikolajs Fogelmanis

Nikolajs Fogelmanis;
Personīgā informācija
Dzimis	1885. gada 21. maijā ; Pēterburga (tagad Krievija)
Miris	1941. gada 27. jūnijā (56 gadi); Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija)
Tautība	Latvietis
Brāļi	Osvalds Fogelmanis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	pulkvedis
Dienesta laiks	1906—1939
Valsts	Krievijas impērija (1905—1915), Latvija (1919—1939)
Struktūra	sauszemes armija
Kaujas darbība	Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas
Izglītība	Konstantīna artilērijas skolā Pēterburgā

Nikolajs Fogelmanis (1885—1941) bija Krievijas impērijas armijas virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, pulkvedis, Vidzemes artilērijas pulka komandieris. Padomju represiju upuris.

Dzīvesgājums

Dzimis 1885. gada 21. maijā Pēterburgā skolotāja ģimenē. Mācījās Jelgavas reālskolā. 1906. gadā iestājās Krievijas impērijas armijā, mācījās Konstantīna artilērijas skolā Pēterburgā (1907—1910), kā podporučiks uzsāka dienestu 2. strēlnieku artilērijas divizionā, paaugstināts par poručiku (1912). Pirmā pasaules kara sākumā 1914. gada oktobra kaujās Austrumprūsijā ievainots, 1915. gada februārī 29. divīzijas sastāvā kritis vācu gūstā. Pēc Bresļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada decembrī atbrīvots no gūsta un atgriezies Latvijā.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada martā iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos virsleitnanta pakāpē, latviešu karagūstekņu jautājumu kārtošanai komandēts uz Odesu, 1919. gada aprīlī uz Vāciju. No 1919. gada oktobra Kurzemes artilērijas pulka komandieris kapteiņa pakāpē, no novembra arī Artilērijas kadetu skolas priekšnieka v. i. 1920. gada janvārī-februārī Sarkanā Krusta delegācijas sastāvā veda Latvijas—Krievijas pamiera sarunas Maskavā, aprīlī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 1920. gada decembrī iecelts par Baterijas komandieru kursu (vēlāk — Artilērijas virsnieku kursu) priekšnieku. 1922. gadā beidza virsnieku kursus Francijā, 1924. gadā paaugstināts par pulkvedi. 1929. gadā beidza 8 mēnešu kursus Kara akadēmijā.

1925. gadā iecelts par Vidzemes artilērijas pulka komandieri, 1928. gadā par Artilērijas inspektora štāba priekšnieku, 1935. gadā par Krasta artilērijas pulka komandieri. 1938. gadā oktobrī piekomandēts Artilērijas inspektora štābam. 1939. gada jūnijā atvaļināts sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu.^[1]

Pēc Latvijas okupācijas un PSRS—Vācijas kara sākuma 1941. gada 23. jūnijā Jāņu vakarā apcietināts jo "savā pagalmā aizkūris ugunskuru, un līdz ar to veicinājis vācu aviācijas bumbu trāpījumus un objektu sagraušanu".^[2] un pēc Latvijas PSR Valsts Drošības Tautas komisāra Simona Šustina 1941. gada 26. jūnija rīkojuma 27. jūnijā nošauts Rīgas Centrālcietuma pagalmā. Apbedīts Rīgas Meža kapos, kas kļuva pazīstami kā Baltie krusti.

Apbalvojumi

Sv. Annas ordenis, IV šķira,
Sv. Jura zobens.
Triju Zvaigžņu ordenis, III un IV šķira,
Viestura ordenis, II šķira ar šķēpiem,
Aizsargu Nopelnu krusts,
Polijas Drošsirdīgo krusts.

Literatūra

Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918—1940: biogrāfiskā vārdnīca. Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Rīga, 1998. — 166. lpp.

Atsauces

↑ Latviešu virsnieku apvienība^{[novecojusi saite]} 2. papildinātais izdevums 1922-2012] Rīga, 2013
↑ Balto krustu kapulaukā pieminēs Baigā gada upurus un Gulaga nometnēs nogalinātos Latvijas iedzīvotājus^{[novecojusi saite]} staburags.diena.lv, 2012. gada 6. jūlijā

[1] Latviešu virsnieku apvienība^{[novecojusi saite]} 2. papildinātais izdevums 1922-2012] Rīga, 2013

[2] Balto krustu kapulaukā pieminēs Baigā gada upurus un Gulaga nometnēs nogalinātos Latvijas iedzīvotājus^{[novecojusi saite]} staburags.diena.lv, 2012. gada 6. jūlijā

[1]

[2]