Alojas pagasts
| Alojas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Alojas novads |
| Platība: | 179,2 km2 |
| Iedzīvotāji (2010): | 1010[1] |
| Blīvums: | 5.6 iedz./km2 |
| Mājaslapa: | www |
 Alojas pagasts Vikikrātuvē
| |
Alojas pagasts ir viena no Alojas novada administratīvajām teritorijām tā vidienē. No visām pusēm iekļauj Alojas pilsētu un robežojas ar sava novada Staiceles, Braslavas un Brīvzemnieku pagastiem, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastu, Limbažu novada Pāles pagastu un Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastu.
Satura rādītājs
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Reljefs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Reljefa formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Īģe, Jogla, Korģe, Mellurga, Soģupe, Spaļupe, Spaļupīte, Struņķupīte, Ūpšupīte, Vačupīte
Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bokardu dīķis, Ungurpils dzirnavezers
Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzērves purvs, Garandžu purvs, Zaķu purvs
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vēsturiski tagadējā Alojas pagasta teritorija veidojusies no Ungurpils pagasta, kam pievienotas Stakenbergu un daļa Puikules pagastu zemes. 1925. gadā Ungurpils pagastu pārdēvēja par Alojas pagastu. 1935. gadā tā platība bija 164,2 km² un tajā dzīvoja 2976 iedzīvotāji.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Alojas, Ezeru un Īģes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Alojai piešķirts strādnieku ciemata (no 1961. gada - pilsētciemata) statuss. 1954. gadā Alojas ciems pievienots Ezeru ciemam. 1957. gadā Ezeru ciems pievienots Alojai, izveidojot Alojas lauku teritoriju. Aloja ar lauku teritoriju ietilpusi Alojas (1951-1956), Limbažu (1956-1962, 1967-2009) un Valmieras (1962-1967) rajonos. 1958. gadā Alojas lauku teritorijai pievienota Vīķu ciema kolhoza «Centība» teritorija. 1977. gadā pievienota daļa Braslavas un Brīvzemnieku ciemu teritorijas, bet daļa Alojas lauku teritorijas pievienota Staiceles lauku teritorijai. 1992. gadā Alojai piešķirtas pilsētas tiesības. 2009. gadā Alojas pilsēta ar lauku teritoriju iekļauta Alojas novadā. 2010. gadā Alojas lauku teritorija pārdēvēta par Alojas pagastu.
Kultūrvēsturiskie pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Jaungarandžu Baznīcas kalns - kulta vieta
- Lauru pilskalns
- Ungurpils (Perkeles) viduslaiku pils[3]
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākās apdzīvotās vietas ir Ungurpils, Nikšas, Stābeģi, Smilgas.
Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Miķelis Krogzemis jeb Auseklis (1850—1879) — latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists.
- Mārtiņš Zīle (1863—1945) - ārsts internists, Latvijas Universitātes rektors.
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
