Pērse
Izskats
Pērse | |
---|---|
Izteka | Kārdeces mežs 56°50′58″N 25°40′44″E / 56.84944°N 25.67889°E |
Ieteka | Daugava 56°38′16″N 25°24′55″E / 56.63778°N 25.41528°EKoordinātas: 56°38′16″N 25°24′55″E / 56.63778°N 25.41528°E |
Caurteces valstis | Latvija |
Garums | 50 km |
Kritums | 122 m |
Gada notece | 0,095 km³ |
Baseina platība | 325 km² |
Galvenās pietekas | Pelava |
Pērse Vikikrātuvē |
Pērse ir Daugavas labā pieteka, kas tek caur Madonas un Aizkraukles novadiem. Upi šķērso autoceļi A6, P79, P80 un Rīgas – Krustpils dzelzceļa līnija.
Upes raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākas Kārdeces mežā Sausnējas pagastā. Augštecē tek pa Vidzemes augstienes dienvidu daļu kā sekls grāvis krūmainās pļavās un jauktos mežos. 10 km garā posmā upes kritums sasniedz 88 m. Lejpus Iršupītes ietekas gultne 25 km garā posmā regulēta ar kritumu 33 m. Lejpus Bormaņiem upe veido 3-4 m dziļu ieleju, kas tālāk pakāpeniski padziļinās līdz 30 m. Pirms Pļaviņu HES ūdenskrātuves ierīkošanas, kas upes kritumu samazināja par ~30m, lejtecē atradās Pērses ūdenskritums.[1] Pie Pērses ietekas Daugavā - Kokneses pilsdrupas.
Lielākās pietekas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kreisā krasta
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Labā krasta
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pelava (22 km).
Lielākās apdzīvotās vietas krastos
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas daba. Rīga : Preses nams.