Pēteris Feders

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pēteris Feders
Пётр Александрович Фе́ддерс
Jaņa Rozentāla gleznotais Federa portrets (1901. gads)
Jaņa Rozentāla gleznotais Federa portrets (1901. gads)
Personīgā informācija
Dzimis 1868. gada 17. jūlijā
Kazaņa, Krievijas impērija
(Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1936. gada 8. novembrī (68 gadi)
Jelgava, Karogs: Latvija Latvija
Nodarbošanās arhitekts

Pēteris Feders (krievu: Пётр Александрович Фе́ддерс; dzimis 1868. gada 17. jūlijā, miris 1936. gada 8. novembrī) bija Kazaņā dzimis latviešu arhitekts. Pēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķis (no 1910. gada). Viens no Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājiem, tās prorektors no 1921. līdz 1935. gadam. Brāļu kapu arhitekts. Daudzu Latvijas dzelzceļa staciju ēku autors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1868. gadā Kazaņā gleznotāja Jūlija Federa brāļa Aleksandra Federa ģimenē. No 1888. līdz 1894. gadam studēja Ķeizariskajā Mākslas akadēmijā Sanktpēterburgā. Pēc akadēmijas beigšanas strādāja par arhitektu Sestroreckas ieroču rūpnīcā. 1898. gadā pēc Leontija Benuā uzaicinājuma devās uz Varšavu, kur piedalījās Varšavas pareizticīgo katedrāles (nojaukta pēc Pirmā pasaules kara) projektēšanā. 1901. gadā kļuva par Varšavas politehniskā institūta arhitektūras pasniedzēju, vēlāk profesoru. No 1906. līdz 1914. gadam — Varšavas ģenerālgubernatora arhitekts. No 1913. līdz 1917. gadam — Varšavas galma ministrijas arhitekts.

Līdz ar Pirmā pasaules kara sākšanos evakuējās uz Rīgu. Tā kā bija uzaudzis un lielu daļu no mūža pavadījis ārpus Latvijas, Pēteris Feders vāji pārvaldīja latviešu valodu.[1] No 1920. līdz 1921. gadam bija Latvijas Dzelzceļu virsvaldes arhitekts. Projektēja daudzas dzelzceļa staciju ēkas, to starpā Asaru, Bēnes, Dobeles, Gulbenes, Saldus dzelzceļa stacijas. Līdz mūsdienām nav saglabājušās Pētera Federa projektētās greznās Inčukalna, Piebalgas un Siguldas staciju ēkas, bet Babītes stacijas ēka saglabājusies pārbūvētā veidā. 1921. gadā piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas dibināšanā. No 1921. līdz 1932. gadam bija akadēmijas prorektors, līdz 1935. gadam akadēmijā veica pedagoģisko darbu. Izstrādāja Brāļu kapu arhitektonisko risinājumu, no 1930. gada bija Brāļu kapu komitejas vadītājs. 1935. gadā pārcēlās uz Jelgavu, vadīja pilsētas rekonstrukcijas nodaļu.

Apglabāts Meža kapos, kapa pieminekļa autori — Kārlis Zāle un Aleksandrs Birzenieks.

Celtnes ārpus Latvijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Federa projektētās celtnes atrodamas arī Krievijā (Astrahaņā, Ņižņijnovgorodā, Sestroreckā), Polijā (Cehocinekā, Radomsko, Varšavā), Ukrainā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]