Pēteris Aronietis

Vikipēdijas lapa
Pēteris Aronietis
Latvijas satiksmes ministrs
Amatā
1925. gada 24. decembris — 1926. gada 18. decembris
Premjerministrs Kārlis Ulmanis
Arturs Alberings
Priekštecis Jānis Pauļuks
Pēctecis Kārlis Krievs

Dzimšanas dati 1880. gada 8. martā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Grostonas pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
Miršanas dati 1942. gada 23. aprīlī (62 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Vjatlags, Krievijas PFSR, PSRS
Tautība latvietis
Profesija inženieris
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts

Pēteris Aronietis (1880. gada 8. marts1942. gada 23. aprīlis)[1] bija Latvijas inženieris, politiķis, sabiedrisks darbinieks. Bijis Latvijas satiksmes ministrs no 1925. līdz 1926. gadam.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1880. gada 8. martā Grostonas pagastā zemnieka Pētera Aronieša ģimenē. Studēja Rīgas Politehniskajā institūtā.[2] Strādāja Kaukāza reģionā, pēc Pirmā pasaules kara 1919. gadā atgriezās Latvijā, strādāja par būvinženieri.[2] Tautas padomes loceklis no Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas. 1925. gada decembrī kļuva par Latvijas satiksmes ministru Kārļa Ulmaņa vadītajā valdībā. Amatu saglabājis, uzsākot darbu Artura Alberinga valdībai. 1926. gadā, līdz ar Alberinga valdības krišanu, amatu zaudēja.

Vairākkārt kandidēja Rīgas domes un Saeimas vēlēšanās, bija Rīgas domes deputāts.[3][4]

1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā viņu Jūrmalā apcietināja un izsūtīja uz Krievijas PFSR,[2] kur 1942. gada 24. aprīlī viņš gāja bojā Vjatlagā.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 320. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Dažas citas atceres». Tehnikas Apskats. 1955. gada 1. janvārī.
  3. «Rīgas pilsētas domnieku un viņu kandidātu saraksts». Valdības Vēstnesis. 1931. gada 15. aprīlī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2013. gada 23. jūlijā.
  4. «Latvijas Republikas Saeimas 1931. gada vēlēšanu kandidātu saraksti». Valdības Vēstnesis. 1931. gada 31. augustā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2013. gada 23. jūlijā.
  5. Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā 1938–1956 Arhivēts 2021. gada 24. augustā, Wayback Machine vietnē. Sastādītāji Heinrihs Strods, Vladimirs Veremjevs. Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 2006


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jānis Pauļuks
Latvijas satiksmes ministrs
1925. gada 24. decembris1926. gada 18. decembris
Pēctecis:
Kārlis Krievs