Eduards Laimiņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eduards Laimiņš
Eduards Laimiņš.jpg
Latvijas iekšlietu ministrs
Amatā
1924. gada 19. decembris — 1926. gada 18. decembris
Priekštecis Pēteris Juraševskis
Pēctecis Marģers Skujenieks
Amatā
1928. gada 24. janvāris — 1931. gada 26. marts
Priekštecis Marģers Skujenieks
Pēctecis Ansis Petrevics
Latvijas kara ministrs
Amatā
1929. gada 10. decembris — 1929. gada 19. decembris
Priekštecis Antons Ozols
Pēctecis Mārtiņš Vācietis
Amatā
1931. gada 27. marts — 1931. gada 5. decembris
Priekštecis Mārtiņš Vācietis
Pēctecis Jānis Balodis

Dzimšanas dati 1882. gada 17. augustā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Trikātas pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1982. gada 16. februārī (99 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Bostona, ASV
Tautība latvietis
Politiskā partija Latviešu zemnieku savienība

Eduards Laimiņš (1882. gada 17. augusts1982. gada 16. februāris) bija latviešu virsnieks, inženieris un politiķis.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Trikātas pagasta "Zaltēs" lauksaimnieka ģimenē. Pamatizglītību ieguvis Trikātas draudzes skolā. Pēc skolotāja Jēkaba Mūrnieka ierosmes 1899. gadā Laimiņš iestājās Ufas mērnieku skolā, kuru viņš pabeidza 1902. gadā.

Pēc mērnieku skolas pabeigšanas iestājies Sanktpēterburgas Kara topogrāfu skolā. 1904. gadā pabeidzis topogrāfijas kursu, iegūstot virsnieka pakāpi kara topogrāfu korpusā. Bijis latviešu studentu korporācijas Latvia biedrs.

1939. gadā Rīgas pilsētas vecākais. Nacistu okupācijas laikā Laimiņš līdz 1944. gadam bija Nekustamo īpašumu pārvaldes priekšnieks. No 1944. līdz 1950. gadam bēgļu gaitās Vācijā. 1950. gadā izbraucis uz ASV, kur bijis Hārvarda Universitātes zinātniskais līdzstrādnieks. Miris Bostonā.