Pēteris Mucinieks
| ||||||||||||
.svg){kind=small}
Pēteris Mucinieks (1899—1980) bija latviešu jurists, Latvijas Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas mācībspēks. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
Dzīves gājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1899. gada 19. oktobrī Palsmanes pagasta "Variņos" lauksaimnieka ģimenē (tagad Variņu pagastā).[1] Mācījās Palsmanes Ķempju pagasta skolā (1907—1910), Palsmanes draudzes skolā (1910—1914). Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur mācījās evakuētajā Rīgas Kultūrtehniskajā skolā Tverā (1917—1919).
Pēc atgriešanās dzimtenē studēja Latvijas Universitātes tiesību zinātņu nodaļā (1919—1923). 1925. gadā viņu ievēlēja par LU asistentu, papildinājās Vācijā un Francijā (1927), aizstāvēja habilitācijas darbu "Parlamenta atbildība" (1928) un tika ievēlēts par privātdocentu (1928), docentu (1931), vecāko docentu (1934). Lasīja lekcijas par sociālo likumdošanu, pašvaldības tiesībām. Līdztekus no 1933. gada vadīja darba un sabiedrisko zinātņu nodaļu Krišjāņa Barona Tautas augstskolā. No 1936. gada bija Latvijas Darba kameras loceklis.[2]
Vācu okupācijas laikā bija juriskonsults Latviešu pašpārvaldes ģenerāldirekcijā. 1944. gada novembrī iecelts par Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Politekonomijas katedras profesoru, bet 1945. gadā arestēts un izsūtīts uz Arhangeļskas apgabalu.
Pēc Staļina nāves 1954. gadā viņam atļāva atgriezies Latvijā, 1957. gadā reabilitēts. Bija Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Ekonomikas institūta Tiesību sektora zinātniskais līdzstrādnieks, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultātes Lauksaimniecības ekonomikas un organizācijas katedras profesors (1960—1967), Lauksaimniecības ekonomikas fakultātes Darba aizsardzības katedras vadītājs (1967—1973), vēlāk konsultants.
Miris 1980. gada 12. jūnijā Rīgā, apglabāts Meža kapos.[3]
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- P. Mucinieks. Sociālā likumdošana. I, II daļa, Rīga: 1934.—1935.
- P. Mucinieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga: Latvijas Universitāte, 1936., 1938.
- P. Mucinieks, O. Straume. Padomju tiesību pamati. Rīga, 1976.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XIV sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 27 949.—27 951. sleja.
- ↑ Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 169.-170. lpp. ISBN 9789934827051.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|