Pēteris Stepiņš

Pēteris Stepiņš Personīgā informācija Dzimis 1914. gada 27. aprīlī Aulejas pagasts, Vitebskas guberņa (tagad Latvija) Miris 1999. gada 24. novembrī (85 gadi) Liepāja Tautība latvietis Bērni Agne Stepiņa-Sprūdža, Atis Stepiņš

Zinātniskā darbība Zinātne Arheoloģija Alma mater Latvijas Universitāte,

Pēteris Stepiņš (1914—1999) bija latviešu vēsturnieks un arheologs. Veica izrakumus pārsvarā Lejaskurzemes teritorijā (Vārtājas pilskalnā, pie Bārtas, Rucavas, Durbes un Grobiņā).

Dzīvesgājums

Dzimis 1914. gada 27. aprīlī Aulejas pagasta Anču ciemā. Studēja vēsturi Latvijas Universitātē (1932-1941), piedalījās izrakumos Klaņģu, Daugmales, Talsu un Jersikas pilskalnos, Rūsīšu-Debešu kapulaukā, senās Aizkraukles baznīcas atrakšanā Daugavas krastā, tad kopā H. Riekstiņu — Valmieras pilsdrupās 1938. gadā. 1940. gadā pats vadīja izrakumus Īlē.

Otrā pasaules kara laikā bija okupētās Latvijas pieminekļu valdes Kurzemes pilskalnu inspektors (1941—1944), iesaukts Latviešu leģiona 19. divīzijā, nokļuva gūstekņu nometnē Sibīrijā. Pēc atbrīvošanas bija vēstures skolotājs Liepājas 1. vidusskolā un Mākslas vidusskolā. Līdztekus Liepājas muzeja ārštata līdzstrādnieks, veica izrakumus Vārtājas senlejā kuršu senpilsētas atrašanās vietā, pētīja uzkalniņu kapus Bārtas "Pukuļos", veica izrakumus Rucavas pagasta "Mazkatužu" kapulaukā (1960). Viņa atradumi Durbes "Dīros" ļāva novērtēt kuršu karotāju izšķirošo lomu 1260. gada Durbes kaujā. 1970. gadā pētīja agrā dzelzs laikmeta kuršu apbedījumus Grobiņā līdzās skandināvu kapu laukam un pierādīja, ka Grobiņas pirmie apdzīvotāji bijuši kurši.

Miris 1999. gada 24. novembrī.

Darbi

• "Durbes kauja" (1967)

Ārējās saites

• Izceļ Pētera Stepiņa personību un devumu^{[novecojusi saite]} 17. starptautiskā zinātniskā konference "Sabiedrība un kultūra", plenārsēde Liepājas muzejā liepajniekiem.lv, 2014. gada 26. maijā