Parta

Partas valsts lielākā uzplaukuma laikā ap 60. gadu p. m. ē.

Parta (persiešu: اشکانیان, Ashkâniân) bija valsts no 247. gada p.m.ē. līdz 224. gadam mūsdienu Irānas teritorijā. Uzplaukuma laikā (1. gadsimts p.m.ē.) valsts izpletās arī mūsdienu Turkmenistānas, Afganistānas, Pakistānas, Kuveitas, Saūda Arābijas, Irākas, Sīrijas, Turcijas, Gruzijas, Armēnijas un Azerbaidžānas teritorijā.

Valsts radās, kad parnu nomadu cilts valdnieks Aršaks Seleikīdu valstij atkaroja Partiju. Partā valdīja Aršakīdu valdnieku dinastija. Viens no ievērojamākajiem valdniekiem bija Mitridats I (195 p.m.ē.—138 p.m.ē.). Valsts bija sadalīta satrapijās. Reliģiskā zinā tā nebija viendabīga — rietumos dominēja grieķu un babiloniešu kulti, austrumos — zoroastrisms, bet Margiānā — budisms. Valsts bija galvenais Romas impērijas sāncensis Vidusjūras austrumdaļā un Tuvajos Austrumos.

Mūsu ēras 2. gadsimtā Parta novājinājās, daudzi apgabali ieguva faktisku neatkarību. 226. gadā pēdējais Partas valdnieks Artabans krita kaujā un Partas vietā nodibinājās Sasanīdu valsts.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parta.

• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)