Pelagonitissa
“Rotaļīgais Bērns” (Pelagonitissa) ir viens no Dievmātes "Eleusas" ikonogrāfiskā varianta krieviskajiem nosaukumiem, kurš atspoguļo īpaši emocionālo Dievmātes un Dēla attiecību raksturu, abiem rotaļājoties (draiskojoties).[2]
Krievijā šis nosaukums radies vēlīnajos viduslaikos, tas nav ne literārs epitets, ne toponīms, bet galvenokārt ikonogrāfu un ikonu gleznošanas cienītāju vidū lietots apzīmējums; nav zināmi gadījumi, kad šis nosaukums būtu lietots kā ikonas uzraksts.[3] Nosaukums atvasināts no Pelagonijas pilsētas, mūdienu Bitolas Ziemeļmaķedonijā, nosaukuma.[4]
- Nosaukums: Rotaļīgais Bērns; Rotaļīgā; Pelagonitissa; Kardiotissa; Avramiotissa;
- Svētku dienas: Pelagonitissa 7. novembrī; Šujas un Smoļenskas Dievmāte 2. novembrī, 11. jūlijā, 28. jūlijā;
- Avoti: Majūmas Kozma “Slavējamā daudz augstāk par ķerubiem”, pateriks, Atona;
- Ikonogrāfija: Kristus Bērns sēž Dievmātei uz labās vai kreisās rokas, ar rociņām tiecas pret Dievmāti, pieskaroties Viņas zodam vai vaigam, krasi atmetis atpakaļ galvu;[3]
Kompozīcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vairākumā paraugu Kristus Bērns sēž uz Dievmātes labās vai kreisās rokas, strauji tiecas ar rociņām pie uztrauktās Dievmātes sejas, pieskaroties Viņas zodam vai kaklam, spēcīgi atmetis atpakaļ galvu. Viņa figūra ir dzīvīga, nepacietīgas kustības pilna, tādējādi Dievmātei nākas Dēlu pieturēt, maigi piespiežot vienu no Viņa kailajām kājiņām (tās bieži ir sakrustotas). Neatņemama ikonogrāfijas detaļa ir rakstu rullis Bērna uz aizmuguri atmestajā rokā.[3][4][5][6]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pastāv viedoklis, ka Bizantija aizguvusi šo tēlu no itāļu mākslas 15. gadsimtā, kur kompozīcija ar rotaļājošos Bērnu bija plaši izplatīta, saistot šī tipa rašanos rietumos ar gotikas mākslu. Tomēr liela daļa pētnieku nešaubās par ikonogrāfijas bizantisko izcelsmi, viņuprāt, šādas kompozīcijas Itālijā ienākušas no Austrumiem.
“Rotaļīgā Bērna” ikonogrāfija bija plaši izplatīta postbizantiskajā mākslā, īpaši slāviskajās zemēs (Serbijā, Ziemeļmaķedonijā, Krievijā, kā arī Grieķijā). Tās prototips, visticamāk, ir līdz mūsdienām nenonākušais senais Dievmātes Pelagonitissas tēls, ko godināja Pelagonijā (Ziemeļmaķedonijā).[3]
Rotaļīgā bērna tipa ikonas sāka gleznot 12. un 13. gs Bizantijā, it īpaši mūsdienu Ziemeļmaķedonijas teritorijā. Pirmais gleznojums ar "Pelagonitissas" vārdu ir freska Svētā Georga baznīcā, Staro Nagoričane, Ziemeļmaķedonijā, kas ir datējama ar 1313. vai 1318. gadu, kad notika baznīcas restaurācija pēc serbu karaļa Milutina pavēles.[1][4][7][8]
14. gadsimtā Ajonoras pussalā Grieķijā, tika uzbūvēts serbu Hilandaras klosteris, kurā ir uzgleznots īpašs Pelagontissas paveids, kuru sauc "Avramiotissa". Šis nosaukums ir raksturīgs tikai šim Pelagontissas atveidojumam.[1][9][10]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Pelagonitissa». clever-geek.imtqy.com. Skatīts: 2022-08-12.
- ↑ Alfredo Tradigo ; translated by Stephen Sartarelli. Icons and saints of the Eastern Orthodox Church. Los Angeles : J.P. Getty Museum, 2006. 180. lpp. ISBN 978-0-89236-845-7.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 pod obŝej redakciej Patriarha Moskovskogo i vseâ Rusi Aleksiâ II. Pravoslavnaâ ènciklopediâ. Moskva : Cerkovno-naučnyj centr "Pravoslavnaâ ènciklopediâ, 2001. ISBN 5-89572-007-2.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Wikizero - Pelagonitissa». wikizero.com. Skatīts: 2022-08-12.
- ↑ «Panagia Pelagonitissa - OrthodoxWiki». orthodoxwiki.org. Skatīts: 2022-08-12.
- ↑ «The iconography of the Holy Virgin Pelagonitissa». all-photo.ru. Skatīts: 2022-08-12.
- ↑ 7,0 7,1 «Madre di Dio Pelagonitissa, Staro Nagoricane, S. Giorgio, 1313» (itāļu). Skatīts: 2022-08-12.
- ↑ «Chiesa di S. Giorgio, Staro Nagoričane • it.knowledgr.com». it.knowledgr.com. Skatīts: 2022-08-12.
- ↑ «Holy Monastery of Hilandar :: Orthodox Gifts Shop». www.orthodoxgiftsshop.com. Skatīts: 2022-08-12.
- ↑ «Holy Monastery of Hilandar | Monastery Products | From Mount Athos to your home!». Monastiriaka - Mount Athos (angļu). Skatīts: 2022-08-12.[novecojusi saite]