Pēteris Kubiļiūns

Pēteris Kubiļiūns; Petras Kubiliūnas
Personīgā informācija
Dzimis	1894. gada 16. maijā ; Krievijas Impērija, Rokišķu apriņķis; (tagad Lietuva)
Miris	1946. gada 22. augustā (52 gadi); PSRS, Maskava; (tagad Krievija)
Tautība	lietuvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	Ģenerālmajors
Dienesta laiks	1914 — 1919; 1919 — 1940
Valsts	Krievijas Impērija; Lietuva
Struktūra	Sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība	Pirmais pasaules karš, Lietuvas Brīvības cīņas
Apbalvojumi	Svētā Jura krusts
Cits darbs	Lietuvas pašpārvaldes vadītājs okupācijas laikā

Pēteris Kubiļiūns (lietuviešu: Petras Kubiliūnas; *1894. gada 16. maijs — †1946. gada 22. augusts) Lietuvas armijas ģenerālmajors, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Pirmajā pasaules karā bija latviešu strēlnieku virsnieks.

Dzīvesgājums

Dzimis Roķišķu apriņķī. Mācījās Rīgas reālskolā, pēc tam iestājās Viļņas kara skolā, kuru pabeidza tieši pirms Pirmā pasaules kara sākuma, 1914. gadā. Piedalījies cīņās no kara sākuma, bet 1915. gadā iestājās 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. Ar to piedalījās visās tā cīņās pret vāciešiem. Pēc Ķekavas kaujām 1916. gadā apbalvots ar Jura krustu. No 1917. gada komandēja bataljonu latviešu strēlnieku pulkā.^[1] Nav aizgājis līdzi strēlniekiem uz Krieviju pēc Oktobra revolūcijas.

1919. gadā izvēlējies doties uz dzimto Lietuvu. Augustā mobilizēts Lietuvas armijā. No augusta līdz decembrim piedalījās cīņās pret Sarkano armiju, kā bataljona komandieris 3. kājnieku pulkā un vēlāk 4. kājnieku pulka komandiera palīgs (vietnieks). No 1920. gada bija 1. robežsargu pulka komandieris (no 1923. gada bataljons). 1922. gadā paaugstināts par pulkvedi. Tajā pašā gadā apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni par viņa veikumu latviešu strēlniekos dienot. 1924. gadā tika iecelts par tanku bataljona komandieri, bet vēlāk par autobataljona komandieri. 1925. gada jūlijā pabeidza virsnieku kursus Kauņā. 1927. gadā absolvēja Prāgas ģenerālštāba akadēmiju Čehoslovākijā (paaugstināts par ģenerālmajoru).^[1] 1928. gadā apbalvots ar Lietuvas Ģedimina ordeni (II šķiras). No 1927. līdz 1929. gadam bija Lietuvas armijas ģenerālštāba pārvaldes priekšnieks.^[1] No 1929. gada februāra līdz 1934. gada 7. jūnijam bija Lietuvas armijas ģenerālštāba priekšnieks. 1934. gada 7. jūnijā piedalījās neveiksmīgajā valsts apvērsuma mēģinājumā.^[2] Kara tribunāls par to viņam piesprieda nāvessodu, bet pēc tam tas tika aizvietots ar 10 gadiem cietumsoda. Jau 1937. gadā viņš tika atbrīvots.

Neilgi pēc Lietuvas okupācijas 1940. gadā NKVD apcietināja Pēteri Kubiļiūnu, bet pēc Vērmahta uzbrukuma PSRS viņu 1941. gada jūnijā pretpadomju sacelšanās dalībnieki atbrīvoja no cietuma. 1941. gada 22. augustā Kubiļiūnu iecēla par Lietuvas ģenerālapgabala pašpārvaldes vadītāju un ģenerālpadomnieku ekonomikas jautājumos. Pašpārvaldes vadībā viņš atradās līdz 1944. gada jūlijam, kad Sarkanajai armijai iebrūkot Lietuvā, viņš devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Pēc Otrā pasaules kara beigām atradās britu okupētajā Vācijas daļā.

1945. gada decembrī PSRS un Lietuvas PSR NKVD operatīvā grupa apcietināja Kubiļiūnu un izveda uz no Lielbritānijas kontrolētās zonas. Tālāk viņš tika aizvests uz Maskavu, kur pēc PSRS Augstākās tiesas kara kolēģijas sprieduma viņam 1946. gada 22. augustā izpildīja nāvessodu.

Piezīmes un atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 Latvijas Kareivis "Ģenerālštāba priekšnieku maiņa Lietuvā" (30.01.29.)^{[novecojusi saite]}
↑ «Modris Šēnbergs „Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri“, „Latvijas Arhīvi“, 1999, Nr. 2, 111.lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 14. novembrī. Skatīts: 2009. gada 20. jūnijā.

Ārējās saites

Pētera Kubiļiuna L.k.o.k. biogrāfija

[ie2-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 Latvijas Kareivis "Ģenerālštāba priekšnieku maiņa Lietuvā" (30.01.29.)^{[novecojusi saite]}

[2] «Modris Šēnbergs „Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri“, „Latvijas Arhīvi“, 1999, Nr. 2, 111.lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 14. novembrī. Skatīts: 2009. gada 20. jūnijā.

[1]

[2]