Cēsu vaivadija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Brīdinājums: Nav norādīta "sugasvārda" vērtība
Województwo wendeńskie
Vendeno vaivadija
Cēsu vaivadija
Polijas-Lietuvas kopvalsts vaivadija
Blank.png
1598 – 1621 (1660)

Ģerbonis of

Ģerbonis

Location of
Cēsu vaivadija Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā
Pārvaldes centrs Cēsis
Politiskā struktūra Vaivadija
Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki
 - Pārdaugavas hercogistes prezidijus pārdēvēja par vaivadijām
 - Pārdaugavas hercogistes pārvaldes reforma 1598. gads
 - Poļu-zviedru karš (1600-1629) 1600.-1629. gads
 - Otrais Ziemeļu karš 1655.-1661. gads
Platība 30 000 km²

Cēsu vaivadija (poļu: Województwo wendeńskie) bija neilgu laiku pastāvoša Livonijas Pārdaugavas hercogistes administratīva vienība pēc pārvaldes reformas 1698. gadā, kuras ziemeļrietumu daļu, ieskaitot Cēsis, 1620. gadā ieņēma zviedri. Oficiāli Polija-Lietuva atteicās no Cēsu vaivadijas tikai 1660. gadā, bet 1667. gadā tās kontrolē palikušajā daļā tika nodibināta Inflantijas vaivadija.

Izveides apstākļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1598. gadā Polijas-Lietuvas karalis Sigismunds III Vāsa iebruka Zviedrijā ar 5000 vīru lielu karaspēku, taču tika sakauts Stongebrū kaujā un bija spiests atgriezties Polijā. Kara priekšvakarā tika reformēta Pārdaugavas hercogistes iekārta, padarot to līdzīgāku Polijas-Lietuvas citu sadaļu (Polijas karalistes un Lietuvas dižkunigaitijas) pārvaldei. 1599. gada 24. jūlijā Zviedrijas parlaments atcēla Sigismundu no troņa, kas kalpoja par iemeslu Poļu-zviedru kara (1600-1629) sākumam, kura pirmajā daļā 1600. - 1602. gadā zviedriem izdevās iekarot lielāko daļu Cēsu vaivadijas. Vēlāk poļu-lietuviešu karaspēkam izdevās to atgūt, tomēr kara trešajā daļā (1620-1622) viņi cieta smagu sakāvi un pēc Jelgavas pamiera noteikumiem, atteicās no Vidzemes. Oficiāli gan Polija-Lietuva atteicās no Cēsu vaivadijas tikai 1660. gadā.

Cēsu vaivadi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rezidence Cēsu pilī:

Rezidence "Poļu Livonijā":

  • Teodors Dēnhofs (Teodor Denhoff) (1620.-1622.)
  • Joahims Tarnovskis (Joachim Tarnowski) (1627.-1641.)
  • Tomass Sapeha (Tomasz Sapieha) (1641.-1643.)
  • Gerhards Dēnhofs (Gerard Denhoff) (1643.-1648.)
  • Nikolajs Korfs (Mikołaj Korff) (1656.)