Potsdama

Potsdama
Sansusī pils
Karogs Ģerbonis
Potsdama Potsdama
Koordinātas: 52°23′55″N 13°03′56″E
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Brandenburga
Apriņķis	pilsēta ar apriņķa tiesībām
Platība
• Kopējā	188,25 km2
Augstums	32 m
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	185 750
• blīvums	891,1/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.stadt-brandenburg.de
Potsdama Vikikrātuvē

Potsdama (vācu: Potsdam, izruna [ˈpɔtsdam]) ir Vācijas pilsēta, Brandenburgas federālās zemes administratīvais centrs. Potsdama atrodas pie Hāfeles upes, aptuveni 24 km uz dienvidrietumiem no Berlīnes. Līdz 1918. gadam Potsdama bija Prūsijas karaļu un Vācijas Impērijas ķeizaru dzīvesvieta. Pilsētas tuvumā atrodas vairāki savstarpēji saistīti ezeri un unikālas kultūrainavas. Potsdamā atrodas arī Sansusī pils, kas ir viena no UNESCO Pasaules mantojuma objektiem Vācijā.

Potsdamā esošais Bābelsbergas rajons ir ievērojams ar to, ka tur tiek uzņemtas filmas. Kopš 19. gadsimta Potsdama ir attīstījusies kā Vācijas pētījumu centrs. Tajā atrodas trīs augstskolas un aptuveni 30 dažādi pētījumu institūti.

Vēsture

Apmetne radusies ap 7. gadsimtu, kad apkaimē dzīvoja slāvu ciltis. Rakstos pirmoreiz kā Poztupimi minēta 993. gadā. 1345. gadā Potsdama ieguva pilsētas tiesības. 1573. gadā Potsdamā bija 2000 iedzīvotāju, kuru skaits samazinājās uz pusi Trīsdesmitgadu kara rezultātā. Pilsētas nozīmība pieauga, kad 1660. gadā kūrfirsts Frīdrihs Vilhelms I izvēlējās Potsdamu par savu medību rezidenci. 1685. gada Potsdamas edikta rezultātā pilsētas iedzīvotāju skaits ievērojami pieauga. Šeit apmetās reliģiskās minoritātes no Francijas, Krievijas, Bohēmijas un Nīderlandes.

Vēlāk pilsēta kļuva par Hoencollernu rezidences pilsētu. Lielu daļu no piļu kompleksiem uzcēla karaļa Frīdriha Lielā laikā. Slavenākā šai laikā uzceltā pils ir Georga Venceslausa fon Knobelsdorfa celtā Sansusī pils. No 1815. līdz 1918. gadam Potsdama bija Prūsijas Brandenburgas provinces centrs. 1912. gadā darbu uzsāka Bābelsbergas kinostudija, kas kļuva par vienu no pasaules kino centriem. 1914. gadā imperators Vilhelms II Potsdamas Jaunajā pilī parakstīja kara deklarāciju. Otrā pasaules kara laikā Potsdama cieta Sabiedroto uzlidojumos. 1945. gada jūlijā—augustā Cecīlienhofas pilī notika Potsdamas konference, noslēdzot Potsdamas vienošanos un publicējot Potsdamas deklarāciju.

Pēc Otrā pasaules kara, līdz 1990. gadam, Potsdama atradās VDR sastāvā. No Rietumberlīnes to atdalīja Berlīnes mūris. Glīnikes tilts pār Hāfeles upi pie pilsētas Aukstā kara gados kļuva par vietu, kur notika spiegu apmaiņa starp abām pusēm.

Cilvēki

Potsdama ir imperatora Frīdriha III (1831—1888), karaļa Frīdriha Vilhelma III (1770—1840), biologa Ernsta Hekela (1834—1919), dabaszinātnieka Hermaņa fon Helmholca (1821—1894), zinātnieka Vilhelma fon Humbolta (1767—1835), matemātiķa Kārļa Gustava Jēkaba Jakobi (1804—1851), karavīra Haso fon Manteifela (1897—1978), Grieķijas karalienes Prūsijas Sofijas (1870—1932), moldāvu dziedātājas Oļas Tiras (1988), princeses Prūsijas Viktorijas Luīzes (Viktoria Luise von Preußen, 1892—1980), mākslinieka Pētera Veisa (1916—1982), kroņprinča Vilhelma (Kronprinz Wilhelm von Preußen, 1882—1951) un filozofa Vilhelma Vindelbanda (Wilhelm Windelband, 1848—1915) dzimtā pilsēta.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Potsdama.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)