Saskaņā ar sengrieķu uzskatu Prometejs Olimpijā nozadzis dieviem uguni, kuru nonesis uz zemes un dāvājis cilvēkiem. Turklāt viņš iemācījis cilvēkiem zemkopību, kuģubūvi, amatus, lasīšanu un rakstīšanu. Tā rezultātā tika iedragāta ticība dievu varenībai. Mīts stāsta, ka viņa brālēns, dievu valdnieks Zevs par sodu ir iekalis ķēdēs Prometeju Kaukāza kalnos. Katru dienu atlido ērglis un plosa viņa aknas, bet pa nakti tās ataug.[2] Vēlāk Prometeju atbrīvoja sengrieķu mītiskais varonis Hērakls.[1] Tēls plaši attēlots literatūrā, mākslā, mūzikā. Pārnestā nozīmē "Prometeja uguns" tiek saprasta kā tieksme pēc ideāliem, talants un apdāvinātība.[2] Populārs simbols sociālismā un komunismā.[3]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Prometejs.
