Psammolepji
| Psammolepji Psammolepis Agassiz, 1845 | |
|---|---|
 Psammolepis venyukovi rekonstrukcija. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Virsklase | Bezžokļaiņi (Agnatha) |
| Klase | Pteraspidomorfi (Pteraspidomorphi) |
| Apakšklase | Dažādvairodži (Heterostraci) |
| Kārta | Pteraspidiformes |
| Apakškārta | Psammosteida |
| Dzimta | Psammolepididae |
| Ģints | Psammolepji (Psammolepis) |
 Psammolepji Vikikrātuvē | |
Psammolepji (Psammolepis) (no sengr. ψαμμο - smiltis + λεπίς - zvīņas, zvīņu ādas zobi atgādina smilšu graudiņus) ir bezžokļaiņu izmirušās Psammosteju apakškārtas ģints. Ģinti pirmo reizi 1845. gadā aprakstīja dabaspētnieks Luijs Agassis. Ģints tipveida suga ir Psammolepis paradoxa, kas tika aprakstīta gadu iepriekš, kā Psammosteus paradoxus.
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ģintij piederošie pārstāvji ir samērā lieli (ap 80 cm. gari), plati un samērā plakani. Ķermenis klāts ar masīvām bruņu plātnēm. Dorsālā un ventrālā plātne ir klāta ar tesērām nepilnīgi. Pie plātņu augšanas centriem ir zona bez tesērām. Attīstītākajām formām dorsālajai (muguras) plātnei arī centrālā daļa ir klāta ar tesērām, bet mazāk attīstītām formām ventrālā (vēdera) plātne var būt vispār bez tesērām. Tesēru izmērs pieaug plātņu malās. Ventrālās plātnes aizmugurē nav izgriezuma. Branhiālās plātnes ir garas un samēra platas. Rostrālās plātnes ir īsas un platas. Ādas zobi ir sīki, blīvi izvietoti un ar īsiem zobiņiem. Zvīņas ir lielas.
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Psammolepis abavica (uz burtnieku un gaujas svītas robežas)
- Psammolepis alata (gaujas svīta)
- Psammolepis heteraster (gaujas svīta)
- Psammolepis paradoxa (gaujas svīta)
- Psammolepis proia (arukilas svīta)
- Psammolepis toriensis (pērnavas svīta)
- Psammolepis undulata (gaujas un amatas svīta)
- Psammolepis venyukovi (gaujas svīta)
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Psammolepju ģints pārstāvji dzīvoja no vidusdevona līdz augšdevona sākumam (živeta, apakšējais frāns). Tie bija izplatīti galvenajā devona laukā (arī Latvijā), Timānā, Donbasā un Skotijā.